Sadaļas Sadaļas

Atbalsts mobinga novēršanai skolās ir, taču nereti izliekas problēmu nemanām

Latvijā nav vienotas pieejas, kā skolās būtu jāreaģē un jarīkojas mobinga gadījumos, tāpēc katrā dara, kā māk un saprot. Bieži tas ir jautājums par pedagogu atbildību un vai viņam pašam ir, kur meklēt atbalstu. Iespējas saņemt atbalstu un pašizglītoties ir, taču bieži vien līdz tam nenonāk, jo vieglāk ir izlikties, ka nekādu problēmu skolēnu vidū nav, izriet no LTV Ziņu dienesta filmā “Mobings. Izdzīvošanas skola” apkopotās informācijas.

ĪSUMĀ:

Ir skolas, kuras mobingu kā aktuālu problēmu atpazīst un tā novēršanā palīdzību lūdz gan valsts iestādēm, gan arī nevalstiskām organizācijām. Citas rīcības plānu atrunā iekšējās kārtības noteikumos, bet ir arī skolas, kuras izliekas, ka tajās šādu problēmu nav, un tas nozīmē, ka tajās pedagogi ar mobingu cīnās, kā nu kurš māk, vai arī ignorē to.

Laba pieredze Cēsīs un Līvbērzē

Mobings. Izdzīvošanas skola

Dokumentālo filmu "Mobings. Izdzīvošanas skola" veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – scenārija autore Danuta Juste, režisors Uģis Kronbergs un operatori Lauris Dundurs, Uvis Burjāns un Normunds Pavlovskis.

Vienlaikus ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv tika publicēts tematisks garstāsts, bet no 26. aprīļa Ziņu dienesta veidotajos ziņu izlaidumos pieejama integrēta rubrika par dažādiem mobinga veidiem un praktisku informāciju vecākiem, skolotājiem un jauniešiem.

Godalgotā ASV drāma ‘'Mēnessgaisma'' atspoguļo jauna vīrieša centienus atrast savu vietu pasaulē. Šo filmu kā palīgrīku mobinga apkarošanā izvēlējās Kārlis Caune, bijušais Cēsu 2. pamatskolas angļu valodas skolotājs. Viņš pamanīja, ka pamatskolas puišu vidū aktuāli kļuva, vienam otru apsaukājot, izmantot sinonīmus vārdam homoseksuāls.

"Tā bija ieguvusi ''Oskaru'' kā labākā filma, es to biju redzējis kinoteātrī. Mēs ar 9. klasi šo filmu, kur tiek pacelts šis temats, skatījāmies. Ietērpu to nedaudz citādāk, viņiem bija jāraksta eseja, kādēļ šādus vārdus ir vai nav "okei" lietot. Ja es bērniem vienkārši teikšu: ''Nē, tu nevari izmantot šo vārdu..." tad jautājums ir par to, vai tiešām būs rezultāts,'' skaidroja pedagogs.

Caune uzskata, ka Cēsu 2. pamatskola ir izcils paraugs atšķirīgo izstumšanas nepieļaušanā ne tikai tādēļ, ka pedagogi tiek iedrošināti ar problēmsituācijām tikt galā radoši, bet arī tādēļ, ka piemēram, iecietību skolēnu vidū vairo tas, ka skolā mācās skolēni ar īpašām vajadzībām.

Cēsu 2. pamatskola

Līdzīgi lielas rūpes par skolēnu labbūtību tiek izrādītas kādā mazā lauku mācību iestādē – Līvbērzes pamatskolā. Rezultāts tiek panākts ar dažādiem paņēmieniem. Viens no tiem –  pedagogu cieša savstarpēja sadarbība.

''Es paņēmu audzināmo klasi no 5. klases, bet jāsadarbojas ir arī ar iepriekšējo audzinātāju, lai saprastu, kas notika sākumskolā vai jau pat pirmsskolā, jo tas viss var vilkties jau no pašas bērnības. Mēs ar kolēģiem sadarbojamies, vadām nodarbības un runājam ar bērniem. Mēs personīgi pazīstam katru bērnu. Es kā sociālā pedagoģe pazīstu visus bērnus, kas mums skolā ir. Un protams, ka mobingu ir vieglāk pamanīt,” stāstīja Līvbērzes pamatskolas sociālā pedagoģe Katrīna Ostrovska.

Atbalsta vietā kaunināšana

Tomēr ne visas skolas ir tik kāras uz pašizglītošanos. Ir tādas mācību iestādes, kuras problēmu noliedz. Piemēram, skolotāja, kura vēlējās palikt anonīma, stāstīja, ka, strādājot kādā Rīgas pašvaldības skolā, novērojusi izteiktu vardarbību vienaudžu vidū. Tā kā iekšējās kārtības noteikumi realitātē nedarbojās, viņa meklēja atbalstu pie vadības. Bet tā vietā saņēma atbildi, ka skolā viss ir labi, un turklāt vēl tika publiski kaunināta, ka netiek ar situāciju galā.

Anonīmā skolotāja

“Negribas teikt šo teicienu, bet zivs pūst no galvas. Un to es arī tā diezgan tieši sajutu. Tās attiecības, kādas vadībai bija ar mums, pedagogiem... Tiešā vai netiešā veidā pedagogs savu attieksmi arī pārnes uz attiecībām ar skolēniem. Ērtāk ir neredzēt, ērtāk ir atnākt nolasīt savu stundas tēmu,” atzina pedagoģe.

Savukārt šāda vienaldzība ir piemērota vide, kur ieperināties mobingam.

''Vardarbībai patīk klusums, tātad brīdī, kad aculiecinieki kaut vai tikai klusē, viņi patiesībā ļauj mobingam attīstīties. Arī tad, ja skolotājs bezspēcībā pagriež galvu uz citu pusi un neko nepasaka tanī brīdī, kad vajadzētu, mobings var zelt un plaukt,” teica centra ‘'Dardedze'' klīniskā psiholoģe Laima Madžule.

Klīniskā psiholoģe Laima Madžule

Ministrija cer uz jauno mācību saturu

Izglītības ministrijā lielas cerības ar pedagogu drosmi un vēlmi risināt problēmas saistītas ar kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu. Tomēr tai spītīgi pretojas nozares arodbiedrība.

“Ja mēs dzirdam, ka reforma ir jāaptur, tas nozīmē, ka skolotājs nav gatavs pats izvēlēties atbilstošāko pieeju, strādāt ar klasi, līdzdarboties un augt arī pats.

Un tā ir diezgan traģiska atziņa,” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Tikmēr darbu pie vadlīniju izstrādes turpina trīs ministriju – Izglītības, Veselības un Labklājības – pērn izveidotā darba grupa ‘'Ņirgāšanās izplatības mazināšanai izglītības iestādēs’’.

Izglītības ministre Šuplinska norādīja, ka pilnīgi vienādas vadlīnijas, pēc kurām vadīties visām skolām mobinga mazināšanai, ieviest neesot vērts. Tas ir saistīts ar absolūti nevienmērīgo skolu tīkla attīstību un skolu nelīdzvērtīgo iespēju līmeni. Tā vietā nolemts piedāvāt dažādas vadlīnijas, no kurām skolas varētu izvēlēties sev piemērotāko.

Projekta informatīvajam ziņojumam gan pagaidām ir tikai melnraksts. Pretēji iepriekš solītajam, ka līdz šī gada sākumam būs jau taustāms rezultāts, pandēmijas dēļ galīgās versijas, kuru iesniegt Ministru kabinetā, vēl nav.

Ir skaidrs, ka arī šīs darba grupas izstrādātās vadlīnijas nespēs palīdzēt pilnīgi visos gadījumos. Tādēļ ministriju pārstāvji aicina tā vietā, lai glābtu skolas prestižu, atsevišķās reizēs, kad paši netiek galā, nekautrēties no ciešākas sadarbības ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.  Tā būtu iespējams operatīvāk novērtēt, vai bez problēmām skolā tādas nav arī, piemēram, mājās.

Par to, kāda palīdzība ir pieejama mobinga novēršanā, vairāk lasiet Lsm.lv garstāstā:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt