Sadaļas Sadaļas

Bērni nejūt robežu arī internetā jeb kādēļ kibermobings kļūst arvien izplatītāks

Kibermobings par aizvien izplatītāku problēmu bērnu un jauniešu vidē kļuvis aizvadīto apmēram desmit gadu laikā, kopš teju katra rokās ir nonācis viedtālrunis. Tomēr ne vecāki, ne skolotāji tam nepievērš nepieciešamo uzmanību. ''Bērni robežu nejūt. Ja viņiem jau pašā sākumā nepateiks, ka šis nav okei, viņi pēc sporta stundas ieies dušā un nofotografēs, nofilmēs savu vienaudzi un ieliks to internetā,’’  norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Mobings. Izdzīvošanas skola

Dokumentālo filmu "Mobings. Izdzīvošanas skola" veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – scenārija autore Danuta Juste, režisors Uģis Kronbergs un operatori Lauris Dundurs, Uvis Burjāns un Normunds Pavlovskis.

Vienlaikus ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv tika publicēts tematisks garstāsts, bet no 26. aprīļa Ziņu dienesta veidotajos ziņu izlaidumos pieejama integrēta rubrika par dažādiem mobinga veidiem un praktisku informāciju vecākiem, skolotājiem un jauniešiem.

LTV1 pirmizrādi piedzīvoja LTV Ziņu dienesta dokumentālā filma ‘’MOBINGS. Izdzīvošanas skola’’, un tai sekoja tāda paša nosaukuma īpaša sižetu sērija. Projektā savos skaudrajos stāstos par piedzīvoto vardarbību dalās gan jaunieši, kuri vēl mācās, gan tie, kuri skolu jau beiguši, bet pārdzīvojumus nespēj aizmirst. Tāpat viedokļos dalās nozares eksperti. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska stāsta par viedtālruņu un dažādu sociālo platformu lietošanas paradumiem un to, cik viegli mūsdienās ir kļūt par kibermobinga upuri, bet otrai pusei – pāridarītājam – tikt pie administratīva vai krimināllikuma pārkāpuma ieraksta.

Pieaug palīdzības meklēšana

Fakts, ka bērni un jaunieši daudz laika pavada dažādās viedierīcēs, uztrauc lielu daļu vecākus. Līdztekus saziņai ar vienaudžiem un izklaidei tagad tam papildus klāt nācis arī laiks, kas jāpavada attālinātajās mācībās. Virtuālā pasaule piedāvā daudzas iespējas, tostarp arī nodarīt citam pāri.

Jau nemainīgi pēdējos piecus gadus visbiežākais iemesls, kādēļ cilvēki, un pārsvarā tie ir bērni un jaunieši, visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, zvana uz uzticības tālruni un meklē palīdzību, ir dažādas problēmas, ar kurām sastopas virtuālajā pasaulē. Latvijā kopš 2018. gada, kad saņemti 607 ar drošību internetā saistīti zvani, līdz pērnajam gadam skaits pieaudzis teju par simt zvaniem.

Avots: VBTAI UT

Bērni nejūt robežas

Ar drošību internetā saistīti dažādi jautājumi – gan seksuāla uzmākšanās un datu aizsardzības pārkāpumi, bet visbiežāk – tas ir kibermobings jeb vienaudžu emocionāla pazemošana. ''Tas ir nofilmēts, tas ir ielikts kaut kur internetā, tiek rakstīti komentāri. Upuris tiek ne tikai pazemots, bet viņam nav arī īsti iespējas aizmirst šo pāridarījumu. Un tā ir tā būtiskākā atšķirība starp mobingu un kibermobingu,‘' norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Kibermobings par aizvien izplatītāku problēmu bērnu un jauniešu vidē kļuvis aizvadīto apmēram desmit gadu laikā, kopš teju katra rokās ir nonācis viedtālrunis. Tomēr ne vecāki, ne skolotāji tam nepievērš nepieciešamo uzmanību, bieži vien nemaz neapzinoties riskus. Vecākiem būtu ne vien jāuzklausa bērni, bet arī pašiem aktīvi jāiesaistās bērnu izglītošanā par tehnoloģiju un lietotņu izmantošanu.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: VBTAI UT

Ir būtiski jau mājās izrunāt, ko drīkst, ko nedrīkst un kā rīkoties dažādās situācijās. Katkovska  uzsver: ’'Bērni robežu nejūt. Ja viņiem jau pašā sākumā nepateiks, ka šis nav okei, tu nedari tā otram, tad jau tā bumba velsies, un viņi robežas pārbaudīs aizvien tālāk, līdz pēc sporta stundas ieies dušā un nofotografēs, nofilmēs savu vienaudzi un ieliks to internetā.’’

Emocionālās pazemošanas problēmas internetā visaktuālākās ir sākot no 8 līdz 14 gadu vecumam, norāda Katkovska: ‘'It sevišķi pirmajās klasēs meitenes mēdz izpausties, jo viņām ir tāda tendence – šodien tu esi mana draudzene, rīt vairs ne. Un to viņas aktīvi izvērš pret savām draudzenēm, tiklīdz tiek pie saviem telefoniem. Viņas it kā rotaļājoties filmē draudzeni, pēc tam šo video ieliek klases čata grupā.’’

Vecāku atbildība

Katkovska arī vērš uzmanību uz būtisku niansi. Proti, pilnīgi visām sociālo tīklu platformām vecuma ierobežojums ir vismaz 13 gadi. Tātad liela daļa bērnu lieto šīs aplikācijas, samelojot par savu vecumu. Piemēram, 2018. gadā veiktā Kultūras ministrijas un Latvijas Universitātes kopīgā pētījuma dati par bērnu un jauniešu mediju lietojumu liecina, ka Latvijā viedtālrunis pieder gandrīz visiem 9–16 gadus vecajiem respondentiem (92%) un internets tajā tiek lietots intensīvi – katru dienu to izmanto 66% respondentu vecuma grupā no 9–12 gadiem un 88% 13–16 gadu vecumā.

Latvijas drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska

Populārākā interneta platforma saziņai bērnu un pusaudžu auditorijā ir “WhatsApp”, to atzinuši 86% respondentu.‘’Protams, iecienītas ir šīs slēgtās grupas, kas ir “WhatsApp”. Viens no kibermobinga veidiem: ja, piemēram, visām klases meitenēm ir izveidota “WhatsApp” grupa, tad viens no veidiem, kā pazemot otru, ir sākt kaut ko nejauku runāt par to vienu cilvēku un viņu vienā brīdī izslēgt,’' skaidro Katkovska.

Vēl starp populārākajām aktivitātēm internetā ir video skatīšanās un sociālo portālu lietošana. Katru dienu tajos sērfo 80% 13 līdz 16-gadīgi jaunieši. Kā arī 50% vēl 13 gadu slieksni nesasniegušie bērni, tātad tie, kuri reģistrējoties par savu vecumu ir samelojuši. Maija Katkovska norāda, ka līdz 13 gadu vecumam pilnībā aizliegt lietot aplikācijas varētu būt nežēlīgi, jo tad, iespējams, savā vienaudžu grupā bērns tāds būtu vienīgais, vienlaikus viņa atgādina, ka vecāki ir tie, kuri nopērk bērnam viedtālruni, tātad līdz atvases pilngadības sasniegšanai tā pilnībā ir viņu atbildība, ko, cik ilgi, kā un kādēļ bērni ar šo ierīci darbojas.

Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmajā daļā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Savukārt Bērnu tiesību konvencijas 19. panta pirmā daļa paredz bērnam tiesības būt aizsargātām pret visām fiziskās vai garīgās vardarbības formām. Pretējā gadījumā par to pienākas administratīvā atbildība.

Latvijā administratīvā un kriminālā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Līdz tam par bērna rīcību atbildību uzņemas viņa vecāki vai aizbildņi. ‘'Ja viņš ir sasniedzis 14 gadu vecumu, tad viņam par nožēlu šāds ieraksts, ka viņam ir bijusi administratīvā atbildība saglabāsies viņa lietā policijā,’' piebilst Katkovska.

Pats vainīgs vai kriminālnozieguma upuris?

Kibermobingam ir dažādas formas. Arī jau pieminētā izslēgšana no grupas, nejauku tekstu un komentāru rakstīšana, viltus profilu izveide un tostarp arī kailfoto sūtīšana. Piemēram, sociālo tīklu giganti “Facebook” un “Instagram” ziņo, ka 2019. gada pirmajā pusgadā izdzēsuši 12 miljonus bērnu kailfoto. Latvijā sūdzības par šādiem gadījumiem Drošāka interneta centrā nonāk pāris reizes mēnesī. Centra vadītāja atgādina, ka bērna kailfoto ir tas pats, kas bērna pornogrāfija, tātad nelegāls saturs, par kura izplatīšanu pienākas kriminālatbildība.

Meklē palīdzību!

Pilnīgi visās interneta platformās ir iespēja ziņot par pāridarījumu. Ja tas pašiem sagādā grūtības, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja aicina nekautrēties un vērsties pie viņiem pēc palīdzības. To var izdarīt gan mājaslapā, gan tam speciāli paredzētā mobilajā lietotnē. Par pāridarījumu ir būtiski aizpildīt ziņojuma formu, tad ar administrācijas palīdzību aizvainojošais saturs tiks dzēsts.

Viņa atminas kādu gadījumu, kad, pateicoties atbildīgam pedagogam, bija iespējams atklāt pret nepilngadīgu meiteni izdarītu kriminālpārkāpumu: ''Klases audzinātāja pamanīja, ka klases čatā ceļo audzēknes kailfoto un pārējie ņirgājas. Viņa to nevis atstāja vecāku ziņā, bet sazinājās ar mums. Kad ar mūsu un Valsts policijas palīdzību sāka šķetināt šo lietu, atklājās, ka šai 14 gadus vecajai meitenei ir 25 gadus vecs draugs, kurš kopā ar citiem saviem draugiem, viņu šantažējot, piespieda pašai sevi nofotografēt kailu un pārsūtīt bildi. Kaut kādā brīdī tā nonāca arī līdz klasesbiedriem. Galu galā šis bija smags noziegums, un, ja skolotāja nebūtu tam pievērsusi uzmanību, šis būtu jau kārtējais ‘'meitene pati vainīga, ka aizsūtīja savu pliko bildi!’' ‘'

Pandēmijas ēnā

Tiesa, līdz ar pandēmijas izplatīšanos, kad skolēni būtiski vairāk laika pavada internetā, daudziem radās pamatotas bažas, ka pieaugs arī kibermobinga gadījumu skaits. Tomēr dati liecina pretējo. Attālinātās mācības nevairo vienaudžu savstarpējo ņirgāšanos interneta vidē. Proti, pērn maijā veiktās aptauja par skolēnu pašsajūtu pēc mājsēdē aizvadītiem diviem mēnešiem liecina, ka bērnu skaits, kuri ir redzējuši vai piedzīvojuši emocionālo pazemošanu no vienaudžiem, ir samazinājies par 27%. Maija Katkovska skaidro, tas tādēļ, ka mobings rodas reālajā vidē un tad tiek pārnests uz virtuālo pasauli. Tāpat vien jaunieši viens otru internetā neapceļ vai arī tie ir reti izņēmuma gadījumi. ''Parasti kibermobings ir jau turpinājums nesaskaņām reālajā vidē,’' piebilst Katkovska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt