Sadaļas Sadaļas

Dēla pašnāvība Cepurīšu ģimenei lika apjaust, cik daudz jauniešu Latvijā to apsver

Pēc dēla pašnāvības sākām apzināties, cik daudz jauniešu par to ir domājuši, atzina atbalsta biedrības “Ogle” vadītājs Maigurs Cepurītis, kura bērns sev atņēma dzīvību 23 gadu vecumā. Pašnāvību statistika Latvijā ir gana skarba uz citu pasaules valstu fona, taču par iemesliem, kas cilvēkiem liek izšķirties par šo galējo soli, datu nav – tos nepēta.

ĪSUMĀ:

Precīzi, cik pašnāvību katru gadu pasaulē tiek izdarīts, nav iespējams noteikt. Dažkārt vienkārši ir neiespējami vai pārāk sarežģīti noskaidrot, vai nāves gadījums, piemēram, autoavārija, noslīkšana, nosišanās vai nelegālo narkotiku pārdozēšana ir nelaimes gadījums vai pašnāvība. Tādēļ tiek pieņemts, ka pašnāvību skaits realitātē ir lielāks, nekā to rāda pieejamie dati. Taču ir vēl kāda ar pašnāvībām saistīta problēma, kuru gan būtu iespējams risināt. To cēloņu analīze. Latvijā kopsakarības šajā jautājumā sistemātiski neviens nemeklē.

Pēc dēla bērēm atvērās citi jaunieši

Mobings. Izdzīvošanas skola

Dokumentālo filmu "Mobings. Izdzīvošanas skola" veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – scenārija autore Danuta Juste, režisors Uģis Kronbergs un operatori Lauris Dundurs, Uvis Burjāns un Normunds Pavlovskis.

Vienlaikus ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv tika publicēts tematisks garstāsts, bet no 26. aprīļa Ziņu dienesta veidotajos ziņu izlaidumos pieejama integrēta rubrika par dažādiem mobinga veidiem un praktisku informāciju vecākiem, skolotājiem un jauniešiem.

''Smags bija moments, kamēr mēs meklējām. Tās divas nedēļas, tās bija trakas. Jo, nu, ir tā cerība, ka viņš ir dzīvs... [atsaucoties uz] sludinājumiem, cilvēki rakstīja, zvanīja, ka redzējuši tur un tur. Katram šādam zvanam mēs pieķērāmies kā salmiņam, skrējām un tā… Pēc tam, kad atrada, tad visa tā kremēšana... Tas bija smags moments, jā, ar visām bērēm,'' tā dzīves smagāko notikumu, kad sev dzīvību nolēma atņemt 23 gadus vecais Māris, atminas viņa tēvs Maigurs Cepurītis.

Dēla meklēšanā iesaistījās ne vien radi, bet arī kupls skaits draugu un paziņu. Traģēdija visus satuvināja tik cieši, ka arī citi jaunieši sākuši dalīties pārdzīvojumos: ''Pēc tam viņi sāka atvērties, stāstīt, ka viņi ir… Kurš mēģinājis izdarīt, kuri domājuši par to. Ja tādā pulciņā ir tik daudz to gadījumu, mēs sākām domāt, cik Latvijā kopā tas skaits ir.''

 

Latvija trešā valsts Eiropas Savienībā ar augstāko pašnāvību skaitu

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2016. gadā starp visām pasaules valstīm ar pašnāvību skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvija ierindojās devītajā vietā.

Gadu pirms tam starp Eiropas Savienības valstīm ieņēmām trešo vietu.

Visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, cilvēkiem kļūstot vecākiem, līdz pat 60 gadu vecumam pieaug arī pašnāvību skaits.

Dati liecina, ka pērn labprātīgi no dzīves aizgājuši vismaz trīs jaunieši vecumā līdz 17 gadiem un 12 personas, kuras nesasniedza 24 gadu vecumu.

Preventīva bezmaksas palīdzība tikai nepilngadīgiem jauniešiem

Ja cilvēks ir mēģinājis izdarīt pašnāvību, vispirms tiek aprūpēta viņa fiziskā veselība, pēc tam psihiskā. Bet pirms pašnāvības mēģinājuma, tātad preventīvi, tūlītēji bezmaksas pakalpojumi pieejami tikai pilngadību nesasniegušajiem.

Biedrības ''Latvijas Bērnu labklājības tīkls'' valdes priekšsēdētāja Daiga Eiduka norādīja, ka vissāpīgāk ir skatīties uz jauniešu pašnāvību datiem.

“Ja padomājam – 20-gadīgs jaunietis, diez vai viņam būs ārkārtīgi ienesīgs darbs. Piedevām, ja viņam ir depresija vai jebkura no mentālās saslimšanas diagnozēm, tad diez vai viņam būs iespēja iet un strādāt, un aktīvi darboties. Tas ir posms, kur iztrūkst pilnīgi jebkas Latvijā, kur vispār nav nekādas palīdzības,” uzsvēra Eiduka.

Divu gadu laikā iecerēts izveidot  Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienestu ar reģionālajiem centriem visā Latvijā. Par projektu atbild Pārresoru koordinācijas centrs. Tiesa, projekts ir ieildzis, un februāra sākumā valdībā tas izraisīja asas diskusijas un savstarpējus pārmetumus. Šī jautājuma izskatīšana šobrīd ir atlikta.

Uz jautājumu, vai šajā dienestā plānots atbalstīt arī pilngadību sasniegušos jauniešus, saņēmām šādu atbildi:

 ”Tātad īsā atbilde –  sākotnēji nē, jo prioritāte ir agrīnā prevencija, lai nebūtu vēlāk jādzēš ugunsgrēki, bērniem sasniedzot pusaudža un jaunieša vecumu,” pauda Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Būtiski izprast cēloņus

Runājot par pašnāvību skaitu mazinošiem faktoriem, būtiski būtu izprast to cēloņus.

''Mums nav nekādu zināšanu par to, kā konkrētais bērns, pusaudzis vai jaunietis ir nonācis līdz šim solim un kādi ir bijuši apstākļi, kas uz to ir mudinājuši.

Tā ir milzīga problēma – ja mēs nezinām, kādos apstākļos, kādās dzīves situācijās jaunieši līdz tam nonāk, mēs nezinām, kā palīdzēt un kur mēs varētu iejaukties,''

skaidro bērnu un jauniešu psihoterapeits Nils Konstantinovs.

Ņirgāšanās skolā palielina pašnāvību risku

Latvijā ar pašnāvniecisko uzvedību saistītos faktorus pusaudžu vidū ir pētījis Rīgas Stradiņa universitātes prodekāns Toms Pulmanis.

“Starptautiski pētījumi liecina, ka ņirgāšanās skolā palielina pašnāvnieciskas uzvedības risku trīs četras reizes, dažos pētījumos pat vēl augstāks šis risks ir novērots,” norādīja Pulmanis.

Tikmēr mūsu kaimiņi igauņi var lepoties ar nevalstisku organizāciju – Igaunijas-Zviedrijas garīgās veselības un suicidoloģijas institūtu, kas šādus pētījumus sistemātiski veic jau kopš 1993. gada.

Arī tajos izdarīti tādi paši secinājumi. Viens no rīkiem, kuru igauņi izmanto prevencijā, ir Somijas skolu antimobinga programma ”KiVa”. Arī Latvija pirms trim gadiem izrādīja interesi par šo programmu, taču atdūrās pret faktu, ka tai naudas nepietiek.

Cepurīšu ģimenes iniciatīva

Kamēr Latvijā par pašnāvību izdarījušo iemesliem teorētiski ir tumša bilde, piemēram, Cepurīšu ģimene ir izveidojusi atbalsta grupu, lai citi, kuri nonāk līdzīgā situācijā, zinātu, kur vērsties pēc palīdzības.

 Viņi organizē atbalsta grupas tikšanās, seminārus un garīgās veselības un mūzikas festivālu ”Ogle”. Informatīva materiāla izstrādē un izplatīšanā palīdzību solīja arī Ilze Viņķele, kad viņa vēl sēdēja ministra krēslā. Taču atbalsts tā arī izpalicis.

Vairāk par bērnu un jauniešu garīgo veselību un mobingu lasiet Lsm.lv garstāstā:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt