ĪSUMĀ:
- Skolu tīkla reformas viens no stūrakmeņiem nemainīgi paliek skolēnu skaita kritērijs vidusskolas posmā.
- Divi pieredzes stāsti par mobingu gan lielā, gan mazāk skolā.
- Psihoterapeits Nils Konstantinovs: Skolu tīkla reformā domāts par visu, izņemot bērnu labbūtību.
- Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska cer, ka skolu tīkla sakārtošana netieši mazinās mobingu.
Mobinga novēršanā liela nozīme ir prevencijai, nevis ugunsgrēka dzēšanai, kad nelaime jau notikusi. Pašlaik atbildīgās ministrijas pārsvarā darbojas tieši ugunsdzēšanas režīmā. Piemēram, Labklājības ministrijas pakļautībā ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un tās uzticības tālrunis bērniem (116111). Tātad ar viņiem sazinās tad, kad pāridarījums jau ir noticis.
Mobings. Izdzīvošanas skola
Dokumentālo filmu "Mobings. Izdzīvošanas skola" veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – scenārija autore Danuta Juste, režisors Uģis Kronbergs un operatori Lauris Dundurs, Uvis Burjāns un Normunds Pavlovskis.
Vienlaikus ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv tika publicēts tematisks garstāsts, bet no 26. aprīļa Ziņu dienesta veidotajos ziņu izlaidumos pieejama integrēta rubrika par dažādiem mobinga veidiem un praktisku informāciju vecākiem, skolotājiem un jauniešiem.
Savukārt Izglītības ministrija atbild par projektu “Pumpurs”, kura mērķis ir samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Šīs ministrijas rokās ir arī citi instrumenti, kuri pastarpināti varētu palīdzēt bērniem, pusaudžiem un jauniešiem nenonākt līdz garīgās veselības sabrukumam, ko bieži izraisa mobings.
Skolu tīkla reformas viens no stūrakmeņiem nemainīgi paliek skolēnu skaita kritērijs vidusskolas posmā. No nākamā mācību gada desmit lielākajās pilsētās vidusskolu posmā būs jāmācās vismaz 120 skolēniem. Administratīvajos centros minimālais skolēnu skaits būs 90, tālāk no novadu centriem pietiks ar 40 vidusskolēniem. Bet uz septiņām skolām pierobežā attieksies īpaši noteikumi – tur pietiks ar 25 skolēniem vidusskolā.
Turklāt ar šo reformu ministrija cer ieviest terminēto līgumu skolu direktoriem. Tas varētu palīdzēt atrisināt situāciju, kad nepieciešamo atbalstu no skolas vadības nesaņem pedagogi. Visbeidzot, līdz ar reformu Latvijas skolās pirmo reizi reitingus noteiks ne vien pēc sekmēm, bet arī pēc skolēnu drošības un psiholoģiskās labklājības
Mobinga pieredze gan mazā, gan lielā skolā
Nemitīgu pāridarījumu dēļ Dace mācībām ar roku atmeta jau septītajā klasē. Viņa mācījās Irlavas vidusskolā, kurā tolaik pulcējās skolēni no tuvākām un tālākām pilsētām. Pašreizējā skolas direktore Aiva Platace atzina, bijis grūti visam izsekot līdzi. Tagad mācību iestāde pārvērsta par pamatskolu un katrā klasē nemācās vairāk par 14 bērniem. Tas visiem ļaujot justies gandrīz kā ģimenē.
Pamatskolas izglītību Dace vēlāk ieguva, mācoties neklātienē, bet vidusskolas laikā piedzīvoto atceras kā ļaunu murgu. Plašāk par to skatieties dokumentālajā filmā „Mobings. Izdzīvošanas skola” un lasiet LSM.lv garstāstā. Šajā stāstā pārdzīvojumos dalās arī Aiga, kura vidusskolā cieta no kibermobinga.
Viņa skolas gaitas sāka Jūrmalas sākumskolā ''Taurenītis'', kurā jutās kā drošā burbulī. Pedagogi, skolēni un viņu vecāki cits citu pazina, saziņa bija cieša, un pāridarījumi tika novērsti jau pirms to rašanās. Ģimene vienojās, ka tālāko izglītību Aiga iegūs vienā no Rīgas centra prestižajām skolām. Tur sākās apcelšana un izstumšana no vienaudžu bariņa.
"Es vienkārši sāku bastot skolu, jo man likās, ka vairs negribēju tur iet. Man nepatika, kas tur notiek.
No rītiem tēloju, ka eju uz skolu, jo vecāki mani veda. Es aizgāju līdz durvīm, iegāju iekšā, apgriezos apkārt un izgāju ārā," stāstīja Aiga.
Tā tas turpinājās divus mēnešus, kuru laikā neviens no skolas pat nepiezvanīja Aigas vecākiem. Viņi min, ka skola bija pārāk liela un neviens pat nepamanīja, kas ar meiteni tolaik notika. Vēlāk, kad vecāki uzzināja, ka meita tiek apcelta, neapmeklē skolu un nu viņai ir arī sliktas sekmes, tika pieņemts lēmums atgriezties Jūrmalā un mācības turpināt šīs pašvaldības ģimnāzijā.
„Mani tur tik silti uzņēma, es ātri atradu draugus, un man atkal bija tā drošā burbuļa sajūta. Man šķiet, ka tas ir tas, uz ko mums ir jāiet vispār visās skolās. Ir jāsaprot, ka tā nav vienkārši vieta, kur mēs aizvedam bērnus un atstājam pamācīties, iegūt zināšanas matemātikā. Bet tā reāli ir vieta, kur viņi mācās visu dzīvi," pārliecināta Aiga.
Psihoterapeits: Skolu tīkla reformā par bērnu labbūtību nedomā
Aigas viedoklim pilnībā piekrita bērnu un jauniešu psihoterapeits Nils Konstantinovs. Viņš norādīja, ka Latvijā beidzot par to sāk runāt skaļi un pat, piemēram, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešana vai skolu tīkla reforma varētu kalpot par rīku skolēnu psihiskās veselības nodrošināšanai. Tomēr, viņaprāt, tiek domāts par visu citu, izņemot bērnu labbūtību.
“Mēs zinām, ka viena no lietām, kas ļoti labi regulē psihoemocionālo veselību, ir stundu garums, stundu biežums un tas, lai ir pietiekami daudz starpbrīžu.
Viena no svarīgākajām lietām – lai ir pietiekami liels kontakts ar kādu no pieaugušajiem, respektīvi, lai veidojas emocionāli svarīgās attiecības starp skolotājiem un skolēniem.
Bet nekas no šīs jaunās programmas īsti neliecina, ka tas būtu virziens, kādā ietu. Piemēram, ir svarīgi, lai būtu lielas skolas, jo tad mēs varēsim iedot jauniešiem vairāk zināšanu, būs labāki skolotāji, bet lielas skolas – tas nenozīmē neko labu psihoemocionālajai veselībai,” uzsvēra Konstantinovs.
Ministre cer, ka skolu tīkla sakārtošana netieši mazinās mobingu
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nenoliedza, ka skolu tīkla reformai ir citi mērķi. Vienlaikus viņa norādīja, ka ekspertu viedokļi par to, kādās skolās biežāk novērojama vardarbība vienaudžu vidū, ir atšķirīgi.
“Skolu tīkla sakārtošanai nav šis izvirzīts par mērķi un nav skaidri novērtēts. Kad PISA (pētījums, kurā konstatēts, ka 2018. gadā Latvijā 35% skolēnu cietuši no mobinga, kas ir lielākais rādītājs Eiropā – red.) rezultāti stājās spēkā, es lūdzu papildus informāciju, jo ir stereotips, ka izteiktāks mobings ir lielā skolā pilsētā. Tāpēc ka mazā lauku skolā ir personiska pieeja, visi viens otru pazīst.
Un pētnieki man saka: ‘’Nē! Izteiktāks mobings ir nelielās skolās un tieši ne lielajās pilsētās,” sacīja ministre.
Šuplinska pauda, ka pilsētās vecāki ir izglītotāki, kā arī vairāk iesaistās tajā, kas notiek skolā, savukārt skolotāji esot mērķtiecīgāki. Līdz ar to, kaut arī tas nav bijis mērķis, Šuplinska sarunā ar Latvijas Televīziju izteica cerību, ka skolu tīkla sakārtošana tomēr arī spēs mazināt mobinga izplatību skolās.
Vairāk par mobingu lasiet Lsm.lv garstāstā:
