Kopš 2019. gada Latvijā tiek veikti pētījumi par sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli. Daļa namu vēl tikai gaida savu kārtu, bet daļa jau izpētīta.
"Pētījumi pārliecinoši pierāda, ka, elementāri rūpējoties par šīm te mājām, tās kalpos. Tās nav tādas, kas tuvākajā laikā sabruks un visi paliks bez pajumtes," sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Vienlaikus noskaidrots, ka pat elementāras rūpes atsevišķiem apsaimniekotājiem sagādā grūtības, proti, katrai ēku sērijai ir novēroti defekti, kas jānovērš tūlītēji.
"Ja būtu noteiktā laika periodā veiktas šīs te apsekošanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tad, visticamāk, nemaz šādas situācijas, ko mēs redzam atbilstoši izpētes rezultātiem, nu tā tam nevajadzētu rasties," atzina EM Mājokļu politikas departamenta vecākais referents Elvijs Kalnkambers.
Secinājumi ir daudz un dažādi. Piemēram, ēkai Rīgā, Salacas ielā 17, ir pilnībā no ēkas atdalījusies rezerves ejas jumta konstrukcija, kas nekavējoties ir jādemontē.
Atsevišķas lietas nemaz neprasa būtiskus līdzekļus ēkas tehniskā stāvokļa saglabāšanai un turpmākai uzturēšanai. "Piemēram, lietus notekūdeņu novadīšana tālāk no ēku pamatiem, kas kā defekts ir konstatēts pilnīgi visām ēku sērijām," norādīja Kalnkambers.
Tas pats attiecas arī uz jumta konstrukcijām. Dažādi uz jumta sakrājušies gruži nosprosto lietus notekūdens teknes, kas galu galā būtiski ietekmē ēkas tehnisko stāvokli. Visbiežāk šāda nolaidība novērojama deviņstāvu bloku ēkās.
Tomēr trauksmes zvani tiek zvanīti par namiem, kuriem atsevišķas konstrukcijas ir pirmsavārijas stāvoklī. Viens piemērs ir Salaspilī, Enerģētiķu ielā 6, kur nekavējoties ir jālabo ēkas jumts.
Konstatētas vairākas problēmas – bēniņos plaši mitruma bojājumi, vienai jumta plātnei ir pārlūzušas visas tā sauktās ribas, citas ir neatbilstošā izmērā, jumts ir ieliecies un tajā ir plaisas.
"Lūdzu, šie te elementi, ribas stiprinājumi.. Viņi taisa risinājumu nostiprināt šo visu. Tas ir tas galvenais," sacīja "Rīgas Namu apsaimniekotājs" pārstāvis Edžus Einis.
Piedāvātajos pētījumos netiek tikai ar pirkstu kratīts un norādīts uz trūkumiem. Tāpat tiek piedāvāti risinājumi un arī aprēķināts, cik to realizācija izmaksātu. Līdz ar to arī dzīvokļu īpašniekiem ir iespējams pārliecināties par nepieciešamo finanšu apjomu, kas būtu jāiegulda konkrētajā dzīvojamā mājā. Salaspils ēkas apsaimniekotāji norādīja, ka dažādu problēmu novēršanai lielākais klupšanas akmens ir paši iedzīvotāji.
"Piemēram, tie, kas dzīvo pirmajā stāvā, negribēs maksāt par lifta vai jumta remontu. Bet tie, kuri dzīvo augšā, negribēs, lai kaut kas tiek darīts pagrabā, jo viņus, it kā pa tiešo tas neskar.
Diemžēl tas ir ļoti bēdīgi, tas ir tāds aplis, kuram mēs visu laiku ejam riņķī. Jāsavāc paraksti, paraksti nav savākti, mums nav tiesības to darīt," stāstīja Einis.
Savukārt, šādas problēmas nenovēršana var novest pie scenārija, kāds notika pērnā gada nogalē Bolderājā, kad daudzdzīvokļu ēkā bēniņu stāvā iekrita jumta paneļi.
