Ar mīlestību un cerību. Intervija ar dzejnieku Normundu Beļski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Novērtēt ikdienas dzīves skaistumu un tiekties arī pēc garīgās vertikāles savā dzīvē – to Ziemassvētkos novēl dzejnieks Normunds Beļskis. Viņš ir vārdu autors Māra Lasmaņa komponētajam dziesmu ciklam "Ar saviem mīļajiem kopā", kas tikko piedzīvoja pirmatskaņojumu Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Dziesmu ciklu pavada labdarības ideja, un drīzumā tas nāks klajā arī albuma formātā. To ieskaņojusi dziedātāja Ilona Bagele sadarbībā ar citiem mūziķiem un diviem koriem – "Ķekava" un "Fortius".

Ar mīlestību un cerību. Intervija ar dzejnieku Normundu Beļski
00:00 / 14:42
Lejuplādēt

Baiba Kušķe: Esmu jūs satikusi pavisam neilgu laiku pēc dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojuma Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Kādas emocijas pilda jūsu sirdi pēc šī notikuma?

Normunds Beļskis: Emociju amplitūda ir tik milzīga, ka to pat grūti aprakstīt. Es līdz trijiem naktī nevarēju aizmigt no tā pozitīvā lādiņa. Tieši pirms koncerta bīskaps Andris Kravalis mani uzaicināja kādus vārdus pateikt, un, tā kā tikko mēģinājumā biju dzirdējis, kā skan tituldziesma "Ar saviem mīļajiem kopā", man bija saskrējis kamols kaklā un bija ārkārtīgi grūti runāt. Bet tad koncerts visu to kamolu izšķetināja, tas kaut kur izgaisa debesīs un baznīcā, un man liekas, ka mēs visi bijām ļoti draudzīgi un saskanīgi kopā – gan izpildītāji, gan apmeklētāji, kas bija ieradušies ļoti lielā skaitā.

Šis dziesmu cikls nav speciāli rakstīts Ziemassvētkiem, bet noskaņa šo svētku sajūtām ir ļoti tuva. Jūs pats sakāt – šie dzejoļi ir jūsu dvēseles ziedi. Bet tie ir ziedi, kas uzziedējuši no ļoti skumja, skaudra notikuma…

Jā, tie ir arī manas personiskās cilvēciskās pieredzes stāsti. Man liekas, ka dzeja nemaz savādāk nevar rasties. Tikai no personiskiem piedzīvojumiem, kas mūžā gaitā akumulējas sirdī, dvēselē un tad uzplaiksnī kādu notikumu sakarā.

Pagājušie divi gadi, kas bija pandēmijas gadi, manai ģimenei bija ārkārtīgi smagi vēl tāpēc, ka manai māmuļai, kas jau tā savā mūžā 40 gadus bija noslimojusi ar izkaisīto sklerozi, pirms trim gadiem atklāja audzēju ceturtajā stadijā. Pēc slimnīcas mēs viņu paņēmām pie sevis, un visa ģimene līdz ar to kļuvām par lieciniekiem un dalībniekiem, lai viņai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgākus apstākļus, sadzīvi un kopšanu. Es domāju, ka katrs, kurš ir sastapies ar šo problēmu, kad mājās ir paliatīvs pacients, zina, cik tas ir sarežģīti, cik tas ir grūti. Un tad mēs vienmēr meklējam pēc pleca. Manā gadījumā tas lielākais plecs bija mana ģimene un sevišķi vecākā meita, kas kopa māmuļu, un mēs savukārt atkal citas lietas darījām – palīglīdzekļus gādājām un darījām visu citu nepieciešamo.

Kad stāsts jau tuvojās beigām un māmuļa sāka dzist, man un ģimenei milzīgu atslogu deva tieši hospisa aprūpes pakalpojumi.

Lai cik tas sāpīgi nebūtu, es jau biju iestājies rindā, un rinda var pienākt tikai tad, ja kāds no līdzšinējiem klientiem nomirst, jo finansējums hospisa aprūpei ir ļoti niecīgs. Ja nemaldos, šopavasar šī aprūpe bija iespējama tikai kādiem 25–30 cilvēkiem. Man izdevās sagaidīt savu rindu, un katrā ziņā traumatisms bija daudz mazāks, ko tuvinieki izjūt, kad mīļš cilvēks dziest, nekā ja mēs būtu bijuši tikai paši savā lokā.

Tagad es ceru, ka būs labāk, jo ar nākamo gadu Labklājības ministrija jau 250 cilvēkiem nodrošinās šo palīdzību, bet noteikti ir vajadzīgs vēl vairāk, jo šādu paliatīvu pacientu mums ir vairāki tūkstoši katru gadu.

Dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojums Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā
Dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojums Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā

Šķiet mazliet tā paradoksāli, ka no šādas skumjas pieredzes jums varēja piedzimt tik skaists un gaišs dzejas cikls…

Man pat grūti to komentēt. Ar dzeju ir tā, ka – to, ko Dieviņš diktē, es tikai pierakstu. Šādos emocionālos stāvokļos vienmēr klātesoša ir arī cerība, kas dod gaismu. Tieši tādēļ mēs visi šajā tumšajā laikā, kas ir pirms Ziemassvētkiem, iededzam svecītes, veidojam Adventa vainagus, cenšamies ievērot klusumu, mieru un saticību ģimenēs, jo tas ir tas, kas simboliskā nozīmē ved uz gaismu.

Man šķiet, ka teju katra latviešu dzimta tiešāk vai netiešāk, bet ir saskārusies ar divām lietām. Viena no tām ir karš. Paldies Dievam, ka Ukrainas karš nav pietuvojies līdz pašai robežai, bet to, kas būs turpmāk, mēs, protams, paredzēt nevaram. Līdz ar to mēs sajūtam miera trauslumu un cilvēces tālākās eksistences trauslumu.

Otra lieta ir šī smagā onkoloģiskā saslimšana jeb vēzis, kā tautā saka.

Man liekas, ka nav nevienas dzimtas, kurā kāds cilvēks nebūtu slimojis un aizgājis ar šo smago diagnozi, līdz ar to katra ģimene zina, ko tas nozīmē.

Bet ko jūs šai saistībā ietilpināt vārdā "cerība"?

Tā ir cerība par dzīves nebeidzamību. Tāpat cerību es redzu tajā, ka cilvēki, reaģējot uz to, kas notiek Ukrainā, iesaistās, ir gatavi palīdzēt, ziedot, atdot gandrīz vai pēdējo, lai palīdzētu ne tikai saviem piederīgajiem, bet arī ukraiņiem un viņu ģimenēm. Un cerība ir arī tajā, ka mums ir brīnišķīgi cilvēki speciālisti visdažādākajās nozarēs. Jo īpaši ārsti, kas spēj veikt brīnumainas operācijas, glābt dzīvības. Cerība ir arī tajā, ka mēs katrs ar savu attieksmi varam šo dzīvi padarīt labāku.

Ciklā ļoti organiski un harmoniski savijas latvieša dabas pielūgsme ar kristīgo motīvu…

Kristīgais motīvs man saistās ar manis paša ceļu pie ticības, pie Dieva. Tā kā es esmu audzis bez tēva, tad zināmā mērā Dievs, Kristus, viss Viņa sludinātais ir man aizstājis šo tēva trūkstošo pusi. Un caur Bībeli, caur baušļiem es esmu sevī mēģinājis to visu kompensēt. Mani audzināja tikai mamma, vecmamma un vecmammas citi bērni, kas bija mani krustvecāki. No viņiem es saņēmu ļoti daudz mīlestības un dzīvesziņas, ko es esmu centies savukārt nodot saviem bērniem un tagad arī savam mazdēlam.

Dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojums Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā
Dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojums Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā

Ja runājam par jūsu darba dzīvi, tad jūs ilgus gadus esat saistīts ar tādām smagām sfērām, esat bijis preses cilvēks iekšlietu sistēmā, veselības nozarē. Kā jūs to savienojat ar savu dzejnieka dvēseli?

Jāsāk ar stāstu par to, ka tad, kad es augu, mana bērnība bija ļoti trūcīga. Mēs dzīvojām tādā nelielā namiņā Strazdumuižā, vienu brīdi 25 kvadrātmetros mēs bijām pat kādi 12–14 cilvēki 60., 70. gados. Koka namiņā ar vienu tualeti un bez siltā ūdens. Šai saistībā es vienmēr esmu sevī apņēmies un to arī visu savu apzinīgo mūžu pildījis, lai mana ģimene būtu nodrošināta.

Saprotot, ka man ir kaut kādas spējas rakstīt dzeju, es arī sapratu, ka ar to es nevarēšu nodrošināt ģimeni. Tāpēc es vienmēr esmu centies darīt šos ikdienas darbus, lai bērnus pietiekami nodrošinātu un izskolotu.

Tā laikam ir arī latviskā darba mīlestība, kuru man tieši vecmamma ir visvairāk ieaudzinājusi ar savu dzīvesziņu. Viņai bija ļoti grūts mūžs, bet viņa bija vienmēr kārtīga saimniece gan Latvijas neatkarības gados, gan arī pēckara laikā, sargādama savu ģimeni. Kad vectēvu, kurš bija leģionārs, nošāva, viņa viena pati visu ģimeni uzturēja.

No kurienes tas dzejnieks jūsos? Tas ir kā atsvars?

Jā, tas ir kā atsvars. Jo ārkārtīgi svarīgi vienmēr ir stingri turēt un papildināt šo savu vertikāli. Savukārt horizontāle ir mūsu dzīve, kurai tā vertikāle palīdz pacelt latiņu tik augstu, cik mēs katrs esam gatavi šim izaicinājumam.

Jūs tāds impulsīvs dzejotājs esat?

Arī impulsīvs. Bet dzejai man ļoti daudz palīdzēja, ka es skolas laikā ārkārtīgi daudz ar ritmiem strādāju. Jambiem, amfibrahijiem, daktiliem, anapestiem. Trenējos rakstīt gan ar atskaņām, gan dažādos ritmos. Tas pēc tam iedeva pamatu, ka tad, kad tev nāk tie vārdi vai tās sajūtas, tu tās uzreiz vari ielikt ritmā. Man bieži vien ir tā, ka dzeja nāk gandrīz kā mūzika. Varbūt tāpēc Jānim Lūsēnam, Mārim Lasmanim un citiem komponistiem, ar ko es sadarbojos, ir viegli komponēt. Es nezinu, bet tā vismaz viņi paši saka.

Arī šo projektu pavada labdarības ideja.

Jā. Es dzīvē esmu pārliecinājies, ka, ja tu izdari kaut ko labu, negaidot neko pretī, tas pozitīvais atnāk atpakaļ ar uzviju. Ja tev ir daudz dots, ja tu esi vesels, tad tu nedrīksti nepadalīties ar tiem, kam kaut kā trūkst. Tā, manuprāt, ir pašsaprotama lieta un katras sabiedrības brieduma pakāpes ļoti būtisks rādītājs.

Es domāju, ka mums šī kopējā morāle Latvijā ir ļoti augsta, jo cilvēki ir atvērti palīdzēt. Varbūt tikai valstiski un politiski mēs ne vienmēr tiekam līdzi šim sabiedrības atbildības līmenim.

Un, jo vairāk politika tuvosies šim līmenim, jo mēs labāk visi dzīvosim. Bet pašlaik līdz tam ir vēl tāls ceļš ejams.

Dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojums Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā
Dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojums Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā

Kāds tieši konkrēti ir labdarības aspekts šajā projektā?

Sniegt atbalstu onkoloģisko pacientu atbalsta kustības brīvprātīgo darbam.

Šo kustību nedaudz vairāk kā pirms pieciem gadiem aizsāka biedrība "Svētās ģimenes māja". Biedrības pārstāvji mums toreiz piezvanīja uz slimnīcu un pastāstīja, ka ir cilvēki no visas Latvijas, kas gatavi braukt un palīdzēt onkoloģiskajiem pacientiem nevis kā speciālisti, bet vienkārši ar cilvēcisku attieksmi. Lai to varētu darīt, viņi bija jāapmāca, un tikai tad viņi varēja iet pie pacientiem un sniegt atbalstu, piemēram, palasot kādu grāmatu vai palīdzot. Šie brīvprātīgie ir visdažādāko profesiju cilvēki. Viņu skaits šobrīd ir nedaudz virs simta. Viņi iet arī tieši uz paliatīvās aprūpes nodaļu, kas ir klīnikā "Biķernieki''. Es domāju, ka šī kustība katrā ziņā ir veicināma. Bet valstiski ir jāizdara tie darbi, kas ir jādara profesionāļiem.

Šim gadam kā melna ēna pāri klājas notikumi Ukrainā, ko jūs jau nedaudz pieminējāt. Kādas ir jūsu pārdomas par šiem notikumiem, kā mums pret tiem attiekties?

Šī attieksme jau veidojas katras ģimenes, dzimtas, katra cilvēka pieredzes un izpratnes sintēzē.

Kad mūsu slimnīcā ieradās pirmais ukraiņu karavīru autobuss, vienam kareivim bija līdzi atbraucis tēvs, kas vēlējās būt klāt savam dēlam, kuram bija ļoti smagi un dzīvībai bīstami ievainojumi, galvā bija šķembas palikušas.

Es tēvu izmitināju pie sevis mājās, un mums bija sarunas vairāku nakšu garumā. Es centos mazliet atvieglot viņa domas, aizvedu viņu uz mūsu brīnišķīgo Vecrīgu, Jūrmalu. Tā saikne mums bija tik cieša, ka mēs jutāmies kā radinieki. Kur viens radinieks ir nokļuvis nelaimē, un otrs cenšas palīdzēt.

Es domāju, tā dara lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, vai nu ar ziedojumiem vai citā veidā. Vai tā, kā tas notiek ar "Dod pieci!" brīnišķīgo akciju.

Katrā ziņā, visi ukraiņi, ko es pazīstu, viņi ir Latvijai un latviešiem pateicīgi līdz asarām.

Vai es varētu palūgt kādu citātu no jūsu dzejoļu cikla, kas varētu kalpot kā novēlējums cilvēkiem Ziemassvētkos?

Ar saviem mīļajiem kopā
Uz laipas mēs sēdēsim.
Laika upes rāmajā straumē
Rīta gaismiņu mazgāsim.
 
Ar saviem mīļajiem kopā
Tai pļavā mēs dusēsim.
Pār mākoņu klusēšanu
Putnu balsīs skanēsim.
 
Ar saviem mīļajiem kopā
Kā koris mēs skanēsim.
Tai pļavā zem aizmirstā krusta
Un ziedošām debesīm.

Mans vēlējums visiem ir – nest šo krustu katram sevī tā, kā sirds to liek darīt, un lai vienmēr ir šī vertikāle pret debesīm un šis dzīves horizontālais, bet tomēr vienreizējais skaistums. Lai tas katrā no mums ir dzīvs, ar mīlestību un ar cerību.

Normunda Beļska un Māra Lasmaņa dziesmu cikls "Ar saviem mīļajiem kopā" albumā nāks klajā 2023. gada pirmajā pusē. To ieskaņojusi dziedātāja Ilona Bagele sadarbībā ar dziedātājiem Ingu Šļubovsku, Rihardu Mačanovski, Normundu Rutuli un Daini Skuteli, kā arī jaukto kori "Fortius" un vīru kori "Ķekava". Instrumentālā pavadījuma ierakstā piedalījušies 17 Latvijā pazīstami mūzikas izpildītāji, iesaistot visplašāko instrumentu arsenālu.

Albumi tiks dāvināti maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām un onkoloģijas pacientiem, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem. Tos varēs saņemt arī pret ziedojumu. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti onkoloģisko pacientu brīvprātīgo kustības atbalstam un citiem biedrības sabiedriskā labuma mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti