Visaptverošais Sintijas Stipres pētījums par Latvijas valsts apbalvojumiem ir rezultāts tikpat apjomīgam autores darbam vairāk nekā 15 gadu garumā.
Savulaik, sākot studēt jurisprudenci, viņa par savu pētījuma objektu izvēlējās valsts simbolus. Maģistra darbā viņa padziļināti pētīja valsts karoga tiesisko regulējumu un izstrādāja arī valsts karoga likumprojektu, ko Saeima pieņēma 2009. gadā un kas arvien ir spēkā.
Šis sasniegums jauno pētnieci ļoti iedvesmoja un motivēja pie tēmas strādāt tālāk, un viņa ķērās pie valsts apbalvojumu izpētes visplašākā spektrā.
Tikko klajā nākušo grāmatu veido 12 nodaļas, kurās autore dalās savos atklājumos un cer arī rosināt diskusiju juristu, vēsturnieku un citu profesionāļu vidū. "Līdz šim no juridiskā viedokļa Latvijas valsts apbalvojumus neviens valsts pastāvēšanas vēsturē vispār nav pētījis, un mana monogrāfija ir pirmais pieteikums strādāt ekspertiem, zinātniekiem un pētniekiem šajā virzienā.
Jo runa nav tikai par ordeņiem tiešā veidā, runa ir par vērtību skalu, ko šie apbalvojumi atspoguļo. Tā ir iespēja izzināt mūsu tautas vēsturi, kā arī mūsu tautas esamību šodien,
kas mēs šodien esam," uzsver Sintija Stipre.
Uz grāmatas vāka ir attēloti četru ordeņu krusti, jo krusts ir ordeņa kodols. Lielākais no tiem ir Lāčplēša Kara ordenis. Tam dibināšanas secībā seko Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.
Sintijai Stiprei arī kā zinātniecei bijis liels atklājums par valsts apbalvojumu krusta zīmes izcelsmi: "Pētot vēstures avotus, es atklāju, ka ordeņa krusts vēsturiski ir attīstījies no mūku bruņinieku ordeņiem. Ļoti, ļoti sen pagātnē, runa ir par 10., 11. gadsimtu, kad mūku bruņinieku ordeņiem bija savi īpašie ordeņa tērpi, lai tos varētu atpazīt, un attiecīgi katram ordenim tika lietots uz ordeņa apmetņa savs atpazīšanas krusts. Laika gaitā šis krusts kļuva par ordeņa zīmes pamatu mūsdienās. Un tas ir ne tikai bruņinieku dzīves pamatā, uz kristīgajām vērtībām balstās arī visa Eiropas Savienība."
Savukārt mūsdienās ordeņa pirmās šķiras lente, ko liek pār plecu, ir aizgūta no siksnas, pie kuras senatnē bruņinieks stiprināja zobenu, tādēļ tās virziens ir no labā pleca uz kreiso sānu.
Grāmata meklē atbildi arī uz jautājumu, kādēļ Triju Zvaigžņu ordeņa kodolā ir attēlotas tieši trīs zvaigznes. Sintija Stipre skaidro: "Viens no uzskatiem ir, ka tas ir pamatots ar vērtībām, kas ir svarīgas ikviena cilvēka dzīvē. Tā ir ticība, cerība un mīlestība. Un ja mēs skatāmies simbolisko nozīmi gan Brīvības piemineklim, gan Triju Zvaigžņu ordenim – tie nopelni, par ko šo ordeni pasniedz, primāri tā ir ļoti liela tēvzemes mīlestība."
Arhīvu dokumenti liecina, ka pirmo Triju Zvaigžņu ordeņa izgatavošanas process izvērtās gana sarežģīts. Gadījās arī kuriozi. Piemēram, daļu ordeņu pasūtīja Parīzē, kur firmai gadījās kļūme un tā ordeņiem medaljona reversā uzraksta "18. novembris" vietā bija iekalusi "13. novembris". Protams, firma par notikušo jutās neveikli un bez ierunām visus ordeņus par saviem līdzekļiem izlaboja.
Lai arī ļoti pamatīga un fundamentāla, Sintijas Stipres monogrāfija nav sauss pētījums, tajā ir arī ļoti daudz attēlu, kas lasītājam ļaus labāk izprast ordeņu būtību un izveides procesu.
Jau 15 gadus pētot valsts simbolus, kas līdzās ordeņiem ir arī karogs, ģerbonis un himna, pētniecei arvien nostiprinās atziņa, ka tie ir simboli ar ļoti spēcīgu vēstījumu, kas atspoguļo mūsu tautas vērtību skalu un joprojām ir spēka avots: "Varbūt ne visi ir pamanījuši, bet Latvijas valsts ģerbonī ir attēloti divi gaismas simboli.
Ar to mēs esam unikāla valsts pasaulē, jo lielākoties valsts ģerboņos tiek attēloti karavīri, zobeni, austoša saule, bet mums tie gaismas elementi ir veseli divi – zvaigznes un saule.
Tā ir diena un nakts, varētu teikt, arī – mūžības simbols.
Ja mēs skatāmies cauri mūsu tautas likteņa līkločiem, kā mums ir gājis, cik ļoti mēs esam nicināti un nīcināti, latviešu tauta tomēr ar savu gara spēku ir spējusi izturēt visus šos grūtos laikus, un tas arī mūsu simbolos atspoguļojas, tas ir mūsu spēka avots."
Sintijas Stipres monogrāfiju kā ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesību vēsturē novērtē viņas promocijas darba vadītājs, juridisko zinātņu doktors Aivars Endziņš: "Sintija tiešām centās aizrakties līdz saknēm – gan arhīvos, gan saziņā ar citu valstu vēstniecībām, gan amatpersonām, kas strādā ar valsts apbalvojumiem. Jāsaka – cepuri nost! Tas ir ļoti nozīmīgs veltījums un dāvana Latvijai. Tā turpināt!"
Autore monogrāfijā norāda arī uz konstatētām nepilnībām tiesiskajā regulējumā un piedāvā savu redzējumu, kā pilnveidot valsts apbalvojumu sistēmu nākotnē. Taču viņa arī uzsver, ka galvenokārt tas ir aicinājums mums visiem kopā padomāt, kā varam veidot mūsu Latviju vēl skaistāku un garīgi bagātāku caur mūsu simboliem.
