Atis Klimovičs

lsm.lv autors un žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Autora ziņas
Atis Klimovičs: Nerāda filmas par Cieņas revolūciju un karu Ukrainā
Atis Klimovičs: Nerāda filmas par Cieņas revolūciju un karu Ukrainā
Divās desmitgadēs Vladimirs Putins izveidojis tādu valsti, kurai ir nepieciešamas ārējas ekspansijas. Ar ielenkta cietokšņa sajūtu grūti dzīvot bezgala ilgi, pie tam aizvien smagākos dzīves apstākļos, un, tā kā valsts iekšienē pozitīvu risinājumu šāda režīma pastāvēšanas apstākļos nav iespējams atrast, atliek apliecināt savas “taisnīgās” tiesības ārpusē.
Atis Klimovičs: Rietumiem jāsāk nopietni domāt par Ukrainas gaisa telpas drošību
Atis Klimovičs: Rietumiem jāsāk nopietni domāt par Ukrainas gaisa telpas drošību
Kad lielgabali runā, mūzas klusē… Kad tankus izvieto pie robežas, tos dažreiz arī nosūta tai pāri. Jau ilgāku laiku prāvajam militārās tehnikas un cita veida aprīkojumam, kā arī palielinātajam krievu karavīru kontingentam netālu no Ukrainas teritorijas šīs valsts augstākie vadītāji, sākot ar prezidentu un ārlietu ministru, centušies pievērst starptautisko uzmanību.
Atis Klimovičs: Mēs nezinām, kā palīdzēt Asjai un Dašai
Atis Klimovičs: Mēs nezinām, kā palīdzēt Asjai un Dašai
Šis ir reāls stāsts par divām krievu meitenēm – Asju (18) un Dašu (17).  Abas kopā ar vecākiem dzīvo Maskavā, labi situētās ģimenēs. Taisnības labad jāteic, ka par Asju un Dašu to var teikt tikai nosacīti, jo viņas šobrīd ir arestētas un to par pilnvērtīgu dzīvi noteikti nevar nosaukt.
Atis Klimovičs: Aizsardzība Ukrainā, Polijā un Somijā
Atis Klimovičs: Aizsardzība Ukrainā, Polijā un Somijā
Lai labāk aptvertu, kādā virzienā pastāvēšanas simtgadi nosvinējušajai Latvijas valstij attīstīt savas aizsardzības spējas, vēlams apskatīt, kādā veidā to īsteno citas reģiona valstis. Šajā gadījumā izvēlētas trīs dažādas, taču attāluma ziņā mums tuvas (ne tikai tādēļ vien) valstis – Ukraina, Polija un Somija.
Atis Klimovičs: Nav atrasta atbilde, kā sadzīvot ar atšķirīgo civilizāciju
Atis Klimovičs: Nav atrasta atbilde, kā sadzīvot ar atšķirīgo civilizāciju
Atrados uz kuģa, kurā bija pa pilnam somu tūristu un igauņu strādnieku, jūra bija mierīga, un drīz jau igauņu kuģim vajadzēja piestāt Helsinkos. Tas bija 2013. gada decembra sākumā, pēc dažām dienām bija Somijas neatkarības diena,  un tādēļ arī bijām devušies turpu. Vēlējāmies nofilmēt, kā somi svin savus nozīmīgos svētkus.
Atis Klimovičs: Visapspriestākā mākslas filma Ukrainā – «Donbass»
Atis Klimovičs: Visapspriestākā mākslas filma Ukrainā – «Donbass»
Beidzamajā laikā par skatītāko un apspriestāko ukraiņu mākslas filmu Ukrainā kļuvusi pazīstamā režisora Sergeja Lozņicas aktierfilma “Donbass”. To noskatoties, kļūst saprotams, kādēļ šis kino darbs izraisījis plašas diskusijas, kurās izteikto viedokļu amplitūda sniedzas no augstas atzinības līdz pat klajam noliegumam.
Atis Klimovičs: Par drošību būs nopietni jādomā ilgi
Atis Klimovičs: Par drošību būs nopietni jādomā ilgi
Vajadzētu aprast ar domu, ka valsts drošības aspektiem Latvijā, ņemot vērā iesākušos militāro konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju, nāksies pievērst uzmanību ilgu laiku. Domstarpības starp sankciju dēļ aizvien lielākā diskomfortā esošo autoritāro Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu un demokrātiskajām valstīm, drīzāk, vienīgi vēl pieaugs.
Atis Klimovičs: Ukrainā nopietni aicinājumi centīgāk rūpēties par aizsardzību
Atis Klimovičs: Ukrainā nopietni aicinājumi centīgāk rūpēties par aizsardzību
Patīkami ielidot siltā un saulainā dienā Kijevā. Lidosta ir rāma, cilvēku nav daudz, un pat muitniekiem par atlidojušajiem ir maz intereses. Kā lai neatceras deviņdesmitos gadus ar rindām un bezjēdzīgu deklarāciju aizpildīšanu. Tagad aina pilnīgi cita. Tikai nedaudz personu, kas nelegāli pārvadā pasažierus, taču arī viņi nav sevišķi uzmācīgi. Tālāk – ceļš uz pilsētu, kura abas malas izskatās krietni apkoptas, bet, pietuvojoties galvaspilsētu sadalošajai un rāmajai Dņeprai, redzama aktīva dzīvojamo namu būvniecība. 
Atis Klimovičs: Par diviem atšķirīgiem uzskatiem
Atis Klimovičs: Par diviem atšķirīgiem uzskatiem
Divi pretēji viedokļi, no kuriem viens aicina pēc iespējas samazināt jebkurus kontaktus ar Krievijas Federāciju, bet otrs tomēr mudina sarunāties un uzrunāt šīs valsts sabiedrību, izskatās kategoriski nesatuvināmi. Vienā pusē atsauces uz iebrukumiem citās valstīs, te pieminēsim divas mums sevišķi nozīmīgas – Gruziju un Ukrainu, ar tajās pastrādāto vardarbību, bet otrā labi saprotamā vēlēšanās pēc cilvēciskiem kontaktiem vismaz ar inteliģentiem cilvēkiem Krievijā.
Atis Klimovičs: Vai skumju par daudz?
Atis Klimovičs: Vai skumju par daudz?
Diezin vai ir taisnība tiem, kas pārmet Latvijas atjaunotajai valstij pārlieku koncentrēšanos uz traģiskajām nacionālās vēstures lappusēm un ciešanu pārspīlētu kultivēšanu.
Atis Klimovičs: Bez cerībām uz saprašanos
Atis Klimovičs: Bez cerībām uz saprašanos
Nepilnos 20 gados, kopš Krievijā valda Vladimirs Putins jeb bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) majors, šajā valstī notikušas grandiozas pārmaiņas, kādas, šķiet, pat drūmajiem padomju laikiem nebija raksturīgas.
Atis Klimovičs: Grāvis starp Ukrainu un Krieviju aizvien dziļāks
Atis Klimovičs: Grāvis starp Ukrainu un Krieviju aizvien dziļāks
Šķiet, ar šādu vienu teikumu iespējams paust galveno vēstījumu par norisēm teritoriāli otrajā lielākajā (aiz Krievijas) Eiropas valstī Ukrainā – beidzamajos četros gados trīs reizes pieaudzis atbalsts dalībai NATO, savukārt Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ierosinājis okupēto Donbasa teritoriju pievienot Krievijas Federācijai. Skaidra ukraiņu vairākuma pozīcija, un tikpat nepārprotams vēstījums no Krievijas varas partijas "sāncenša" G.Zjuganova.
Atis Klimovičs: Saprast, kādēļ vajadzīgi apgādāti bruņotie spēki
Atis Klimovičs: Saprast, kādēļ vajadzīgi apgādāti bruņotie spēki
Labi zināmi TV žurnālisti karavīra formā, iespējams, ir apliecinājums pieaugušajai izpratnei, ka šobrīd nepietiek ar to, cik mēs katrs esam labi un profesionāli savos amatos un profesijās, ka neskaidrais laiks prasa no mums kaut ko vairāk jeb palīdzību savai valstij. Nav jābaidās atkārtot zināmo teicienu, ka nevajag gaidīt, ko gatava dot tev valsts, bet tā vietā izlemt, ko vari pats tai dot.
«Meža Mackevičos» intensīvā jauno zemessargu sagatavošana sākusies
«Meža Mackevičos» intensīvā jauno zemessargu sagatavošana sākusies
Divdesmit, divdesmit četrus gadus veci puiši un meitenes, bet citi daudz vecāki – kādam pat pāri četrdesmit, gan studenti, gan četru bērnu māte, gan katoļu baznīcas mācītājs – cenšas vienā solī paveikt pirmo tikai trīs kilometrus garo soļojumu ārpus Zemessardzes apmācību bāzes.
Atis Klimovičs: Gaidot Jāņus vēstures pārdomās
Atis Klimovičs: Gaidot Jāņus vēstures pārdomās
Katru gadu pirms Jāņiem, kad gribas ļauties bezrūpīgam vasaras siltuma vilinājumam, nāk 14.jūnijs, un šī diena visu noliek pa vietām. Īstu vieglumu tā arī neizdodas atrast. Laikrakstos un citos medijos lasāmi aizvien jauni personiski atmiņu stāsti, kas paplašina mūsu zināšanas par traģisko un ne tik seno vēsturi. Vārds "traģisko" ir atbilstošs, tas sevī ietver bailes, sāpes un ciešanas.
Atis Klimovičs: Mūsu viedoklis jāpasaka Rietumeiropai
Atis Klimovičs: Mūsu viedoklis jāpasaka Rietumeiropai
Vai ir jēga Latvijas medijā kritizēt Vācijas kancleri vai Francijas prezidentu par stingras pozīcijas trūkumu pret aizvien autoritārāko Krieviju, galvenokārt domājot par savu valstu lielā biznesa interesēm, nododot savus sabiedrotos Eiropas Savienībā (ES) un NATO – Austrumeiropas valstis?
Atis Klimovičs: Vajag atmest stereotipus par zemessargu apmācībām
Atis Klimovičs: Vajag atmest stereotipus par zemessargu apmācībām
Latvija uz jauno drošības situāciju, tāpat kā tās tuvākie kaimiņi Igaunija un Lietuva, atbildējusi ar ievērojami lielāku vērību valsts aizsardzībai. Pieaugušo izdevumu daļa tiek izlietota arī mācību organizēšanai, kas, raugoties no malas, šķiet intensīvākas nekā vēl pirms nedaudz gadiem. To nāktos uztvert kā daļu no NATO atturēšanas politikas, kas vērsta uz to, lai potenciālo agresoru pārliecinātu par jebkādu agresīvu darbību nelietderību.
Atis Klimovičs: Ar nopietnu attieksmi Zemessardzes mācībās
Atis Klimovičs: Ar nopietnu attieksmi Zemessardzes mācībās
Normālas konvenciāla kara vešanas mācības – tā varētu nosaukt to, kas tagad redzams Zemessardzes mācībās. Tas nozīmē, ka tūkstošiem savu brīvo (un dārgo) laiku ziedot gatavie Latvijas pilsoņi gluži vienkārši apgūst pamatiemaņas, kā ar ieročiem rokās sargājama sava zeme.
Atis Klimovičs: Armēnija krustcelēs bez reālām cerībām
Atis Klimovičs: Armēnija krustcelēs bez reālām cerībām
Atrašanās krustcelēs kalnainajai Dienvidkaukāza valstij Armēnijai nav jauna situācija. Iespējami vismaz trīs turpmāko notikumu attīstības varianti. Pirmais – līdzīgi kā Gruzijā ar progresīvu reformu veikšanu, otrais – kosmētiskas izmaiņas, faktiski saglabājot visu gandrīz esošajā kārtībā, un trešais – skrūvju pievilkšana kā Azerbaidžānā, kur lietas jau sen dzelžaini "sakārtojusi" prezidenta Alijeva ģimene.
Atis Klimovičs: Rūpēm par drošību jākļūst par ikdienu
Atis Klimovičs: Rūpēm par drošību jākļūst par ikdienu
Diezin vai ir liela nozīme tam, vai Krievijas agresīvā darbošanās pie mūsu robežas norisinās tādu apstākļu kopumā, ko iespējams dēvēt kā Trešo pasaules karu, vai arī vienkārši par jaunu auksto karu. No tā, kādu versiju izvēlēsimies, Latvijas konkrētais apdraudējums nemazinās. Pie tam derīgi pievērst uzmanību tam, ka krievu militārās mācības kļūst aizvien draudīgākas – sākot jau ar pērnā rudens manevriem "Zapad-2017", bet tagad raķešu šaušanu jūrā virs Latvijas ekonomiskās zonas.
Atis Klimovičs: Jāmaina attiecības ar agresīvo huligānu
Atis Klimovičs: Jāmaina attiecības ar agresīvo huligānu
Iztēlosimies situāciju – kādā daudzstāvu dzīvojamā mājā mīt mierīgs un laipns pilsonis, kura mieru regulāri traucē kaimiņš – agresīvs, rupjš un nemierīgs personāžs. Reiz pēc kārtējā nekauņas izlēciena uzmācības upuris izsauc palīgā policiju, tā ierodas un ir gatava ierobežot nejauceņa izdarības, taču saskaras ar negaidītu ultimātu. Huligāniskais tēviņš paziņo, ka necietīšot represijas pret sevi. Ja tās tomēr īstenošot, varot atgadīties dažādi pārsteidzoši notikumi - lai piesargās paši policisti! 
Atis Klimovičs: Zemessargiem pārbaudījums šaušanā ar ložmetēju
Atis Klimovičs: Zemessargiem pārbaudījums šaušanā ar ložmetēju
Agrs sestdienas rīts. Rīgā vēl vairums ļaužu mierīgi guļ. Pat ceļu policiju nemana. Saule spīd tieši pretī, jo ceļš ved austrumu virzienā uz Jēkabpili, 56. Zemessardzes kājnieku bataljonu. Tur paredzētas divas dienas ilgas apmācības rīkoties ar zviedru ložmetēju KSP 58B.
Atis Klimovičs: Par ukraiņu karavīriem sniegā un vējā
Atis Klimovičs: Par ukraiņu karavīriem sniegā un vējā
Tādās uz ārā iešanu pagalam nevilinošās dienās kā aizvadīto Lieldienu laikā vēl jo vairāk rodas vēlēšanās domās atgriezties pie Ukrainā satiktajiem karavīriem. Un, atrodoties sava Rīgas dzīvokļa ērtajos apstākļos, iztēloties, kā sniegā, lietū, vējā un dubļos klājās daudziem no viņiem. Ierakumos, kur drošību var sameklēt ar baļķu kārtām un citiem materiāliem nostiprinātās zemnīcās, kur atrodas gultiņas divos stāvos, jādežūrē dienu un nakti. Turklāt jābūt gataviem, ka ik brīdi var nosvilpt lode vai nokaukties mīna. Frontē nav mierīgi un tieši beidzamajās dienās no krievu atbalstīto separātistu puses apšaužu skaits ievērojami pieaudzis.
Atis Klimovičs: Apkaunojošs valsts galvas atteikums
Atis Klimovičs: Apkaunojošs valsts galvas atteikums
Prezidentam atkal “gadījusies” kļūda, un kārtējo reizi paziņojums veikts pēc tikšanās ar premjeru: kā ar nazi nogriezts – nekādas apžēlošanas Ansim Ataolam Bērziņam nevar būt.
Atis Klimovičs: Ko sagaidīs pasaule no iepriekšējā un nenomaināmā Krievijas vadītāja?
Atis Klimovičs: Ko sagaidīs pasaule no iepriekšējā un nenomaināmā Krievijas vadītāja?
Iespējams, lielākā daļa Krievijas pilsoņu, kas atdeva savas balsis Vladimiram Putinam, nemaz lāgā nezina, kā ar šo uzticības mandātu rīkosies viņu līderis. Gluži tāpat kā nepārslogo sevi ar domām par to, ka piedalījušies farsā, kas tikai ārēji atgādina vēlēšanas, ko asprāši no ukraiņu televīzijas šova "Kvartāls 95" nosaukuši par Krievijas Federācijas Putina vēlēšanām.
Atis Klimovičs: Leģionāru atstātais mantojums
Atis Klimovičs: Leģionāru atstātais mantojums
Darbs ar valsts, nācijas un dzimtas vēsturi nav viegls, it īpaši gadījumā, ja vairākus gadu desmitus nācies pavadīt neziņas tumsā vai labākā gadījumā iztiekot ar pablāvu gaismas stariņu vien. Leģionāri un viņu izcīnītais karš ir temats, kas to apstiprina: domas dalās – no aicinājuma noteikt 16.martu par svinamu dienu līdz viedoklim, ka, hitleriskās Vācijas pusē karojošos pieminot, nenāktos svinīgi soļot pie Brīvības pieminekļa.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd