Atis Klimovičs: Par drošību būs nopietni jādomā ilgi

Vajadzētu aprast ar domu, ka valsts drošības aspektiem Latvijā, ņemot vērā iesākušos militāro konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju, nāksies pievērst uzmanību ilgu laiku. Domstarpības starp sankciju dēļ aizvien lielākā diskomfortā esošo autoritāro Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu un demokrātiskajām valstīm, drīzāk, vienīgi vēl pieaugs.

Abu pušu gatavība palielināt karavīru daudzumu robežu tuvumā, prāvu militāro mācību rīkošana, iespējamā tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu izvietošana kaujas dežūru režīmos ir realitāte. Tā iezīmē pavisam izpratni Rietumos, ka Kremļa raidītie signāli patiesi ir izprasti. Atskatoties nedaudzu gadu senā pagātnē, redzams, kā kopš krievu agresijas Ukrainā, sākot ar Krimu un turpinot uzbrukumus Donbasā, aizvien nopietnāk pret jauno ģeopolitisko realitāti izturējušies NATO vadības pārstāvji.

Arī tagad, uzsākot lielākos alianses manevrus kopš Aukstā kara beigām, NATO ģenerālsekretārs pavēstījis, ka ar šīm mācībām tiekot skaidri pausts labi zināmajam potenciālajam agresoram, ka iebrukuma gadījumā sabiedrotie aizstāvēs visas savas dalībvalstis. Tas, saprotami, nevar neizraisīt aizkaitinājumu Maskavā, kas jau paguvusi piedraudēt ar atbildes triecienu tām Eiropas valstīm, kas piekritīs izvietot amerikāņu raķetes.

Tas jau ir neskaitāmas reizes pieredzēts, labi zināms, ka tieši zaglis sauc visskaļāk – ķeriet zagli. Tas nekas, ka Maskava pati jau ilgāku laiku pārkāpj līgumu par minētā darbības rādiusa raķešu nelietošanu.

Šādā drošības situācijā Latvijai vēlams nezaudēt uzsākto valsts aizsardzības spēju ievērojamu izaugsmi un rūpēties par sabiedroto spēku kontingenta klātbūtni (vēlams palielinātu) mūsu valstī. Jaudīgu ieroču iegādāšanās liecina par pilnīgi atšķirīgu izpratnes līmeni aizsardzības sektorā. Vērts atcerēties neseno laiku pirms nieka desmit gadiem – toreiz valdīja izpratne, ka Latvijas drošību nāksies sargāt vienīgi dažādās tālās miera uzturēšanas misijās. Tas arī noteica, ka tikai tagad mūsu bruņotie spēki saņēmuši tādus nepieciešamus un jaudīgus ieročus kā pašgājējlielgabali.

Trūkumu ir pietiekami daudz, un vienam otram jomas profesionālim, vispirms jau pieredzējušiem virsniekiem un karavīriem, ir samērā kritisks noskaņojums un daudz jautājumu. Par to, vai esam paredzējuši nopietnu situācijas eskalāciju, šķiet, sevišķi daiļrunīgi runā fakts, ka joprojām Latvijā netiek ražota pati vienkāršākā strēlnieku munīcija (tiesa, drīz šīs trūkums tikšot novērsts).

Šķiet, situācija nozarē apliecina sabiedrības vairākuma un līdz ar to arī valdošā vairākuma neapzināšanos, ka kādreiz varētu nākties arī militāri aizstāvēt savu zemi.

To iepriekš neesam aptvēruši, tiesa, tagad situācija mainās uz labo pusi. Pirms nesenajām vēlēšanām vairāku partiju pārstāvji runāja par pievēršanos bruņoto spēku attīstībai. To pēc jaunās valdības un valdošās koalīcijas izveidošanas parlamentā medijiem vajadzētu censties atgādināt pietiekami bieži. Un nevajadzētu kautrēties no pārspīlēti miermīlīgu uzskatu paudēju kritikas, jo brīva Latvijas valsts ir nopietna un svarīga lieta.       

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti