Atis Klimovičs: Par diviem atšķirīgiem uzskatiem

Divi pretēji viedokļi, no kuriem viens aicina pēc iespējas samazināt jebkurus kontaktus ar Krievijas Federāciju, bet otrs tomēr mudina sarunāties un uzrunāt šīs valsts sabiedrību, izskatās kategoriski nesatuvināmi. Vienā pusē atsauces uz iebrukumiem citās valstīs, te pieminēsim divas mums sevišķi nozīmīgas – Gruziju un Ukrainu, ar tajās pastrādāto vardarbību, bet otrā labi saprotamā vēlēšanās pēc cilvēciskiem kontaktiem vismaz ar inteliģentiem cilvēkiem Krievijā.

Sirsnīgi cilvēki kā nekur Eiropā - tā par kontaktiem ar savas profesijas krievu kolēģiem, kam kaimiņvalstī novadīts seminārs, atzina Latvijā labi pazīstams mākslinieks. No savas puses norādu, ka pēc tam, kad redzēti postījumi Ukrainas austrumos, arī konkrētas vietas, kur krievu iebrucēju izšautie šāviņi nogalinājuši daudzus cilvēkus, tajā skaitā mierīgos civiliedzīvotājus, kad galvenajā kara hospitālī Kijevā esmu saticis ukraiņu karavīrus bez rokām, bez kājām un esmu runājis ar desmitiem kritušo vīru atraitņu, esmu par jebkādu kontaktu pārtraukšanu ar Krieviju.

Tādēļ, ka centieni uzaicināt uz godīgu dialogu noziedzīgo Kremļa režīmu, ko paši demokrātiski noskaņotie krievu publicisti sauc par ONG jeb organizēto noziedzīgo grupējumu, nevar nest sekmes. Kā norāda pazīstamais ukraiņu žurnālists Vitālijs Portņikovs, šie bandīti jūs jebkurā gadījumā piemānīs. Viņa skatījumā Rietumi tagad ielaidušies bīstamā spēlē, cenšoties vienoties ar Putina Reihu, kas ir fašisma ideoloģijas mantinieks un idejiskais turpinātājs Eiropas kontinentā, galvenais demokrātijas un mūsdienu civilizācijas ienaidnieks.

Par savu ielaišanos spēlē ar šo režīmu Rietumi saņemšot to pašu, ko savulaik pēc kaunpilnās Minhenes vienošanās ieguva demokrātiskās Eiropas valstis – asinis, postažu un kaunu.

Šobrīd, vismaz vērojot Rietumu nostāju Ukrainas gadījumā, jāatzīst, ka taisnība drīzāk ir tiem, kas pārmet demokrātiskajām valstīm gļēvumu, cenšoties pielabināt Putinu. Redzams, ka šāds faktiski iesaldēts konflikts Rietumus apmierina, nekādi sevišķi notikumi ar lielām kaujām tur nenorisinās, septembrī Donbasā krituši “tikai” astoņi ukraiņu karavīri. Arī tādēļ aizvien vairāk balsu izsakās par sankciju atcelšanu pret Maskavu.

Šādā situācijā nenākas arī gaidīt, ka Vācija varētu atteikties no Kremļa politiskās ietekmes projekta jeb gāzes vada "Nord Strem 2" realizēšanas. Lai ko nesarunā ASV valsts galva Donalds Tramps, tomēr viņa teiktajā, ka, pērkot kurināmo, tiks sponsorēta Krievijas agresīvā uzvedība, ir daudz patiesības. Uz to saprotamā kārtā norāda arī Ukrainas prezidenti, gan esošais, gan bijušie.

Raugoties no Latvijas un visu triju Baltijas valstu skatu punkta, nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret bažām par samierniecisko politiku attiecībās ar Kremli. Gluži vienkārši - Krievijas autoritārais līderis, kas ķēries pie valstu robežu pārveides, bez krietna pretsitiena neapstāsies. Mūsu nelaime, ka esam tiešā tuvumā.

Cerības uz drošību arī rītdien vieš NATO darbošanās Eiropā. Tas ir vēstījums, ka nepieciešamības gadījumā netiksim aizmirsti. Reāli soļi tā nodrošināšanā ir Polijā un Baltijas valstīs izvietotie bataljoni (ar tiem ir daudz par maz), arī drīzumā paredzētās visai apjomīgās alianses apmācības Norvēģijā, kurās tiks izspēlēts acīmredzami mūsdienīgs scenārijs jeb agresijas atvairīšana pēc ienaidnieka uzbrukuma vienai no dalībvalstīm. Tāpat cerīga izskatās arī Latvijas bruņoto spēku attīstība. Svarīgi, ka mums ir vienāds skats ar igauņiem, lietuviešiem un poļiem uz būtiskāko izaicinājumu, un to vajag atbilstoši izmantot. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti