Tieši viņu, iespējams, var uzskatīt par galveno kandidāti uz uzvaru, lai gan ceļš uz prezidentūru var izrādīties pietiekami smags, jo no pārējiem 24 citiem amata tīkotājiem divi citi arī var iegūt prāvu balsu skaitu. Tie ir Nīderlandē patvērumu atradušā bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili līdzgaitnieki Grigols Vašadze ("Vienotā nacionālā kustība" ("VNK")) un Dāvids Bakradze ("Eiropeiskā Gruzija" ("EG")). Interesanti, ka visi trīs galvenie vēlēšanu kandidāti bijuši ārlietu ministri M.Saakašvili laikā.
Īstu skaidrību par vēlēšanu iznākumu pat pieredzējušiem vietējās politikas pārzinātājiem nav devušas arī socioloģiskās aptaujas. Kā liecina opozīciju atbalstošās televīzijas "Rustavi-2" aptauja, ko veikusi amerikāņu kompānija, visvairāk balsu iegūšot G.Vašadze, atstājot aiz sevis D.Bakradzi un trešajā vietā S.Zurabašvili. Savukārt valdošā partija, ko vada bijušais premjerministrs un miljardieris Bidzina Ivanšvili, veikusi savu iekšējo aptauju un tajā noskaidrojies, ka "GS" atbalstītajai kandidātei esot pa spēkam uzvarēt jau pirmajā kārtā.
Galvenā intriga meklējama jautājumā, vai tā saucamajiem nacionāļiem (tajā skaitā no "VNK" aizgājušajiem, kas izveidoja "EG") izdosies atņemt daļu varas valdošajai partijai.
Šīs vēlēšanas būs beidzamās, kurās prezidents tiek ievēlēts visas tautas nobalsošanā. Nākamo reizi to darīs speciāla elektoru kolēģija, un šajās vēlēšanās izvēlētais valsts galva būs apveltīts ar ierobežotām pilnvarām un ceremoniālu funkciju pildīšanu, tomēr opozīcijas uzvaras gadījumā kļūs skaidrs, ka nākamajās parlamenta vēlēšanās gaidāma ļoti nopietna cīņa. Tieši tādēļ tiek uzskatīts, ka šo svētdien notiks visai atbildīga spēku samērošana.
Opozīcijai ir zināms pamats optimismam, jo pelēkā kardināla un Gruzijas bagātākā cilvēka B.Ivanišvili solījumi par dzīves uzlabošanos nav īstenojušies. Nacionāļi var kritiski norādīt, ka M.Saakašvili valdīšanas laikā no 2004.līdz 2010.gadam valsts budžets pieaudzis ievērojami vairāk, nekā tas izdevies "GS" no 2012.līdz 2018.gadam. Tie ir skaitļi, kuros labi orientējas speciālisti, taču "vienkāršajam" vēlētājam ir savi ikdienā gūti vērojumi un secinājumi.
Viens otrs pilsonis sarunā ar LSM.lv atzīst, ka M.Saakašvili laikā bijis vairāk darba iespēju un tādēļ domājot vēlēšanās atdot savas balsis opozīcijai.
Tomēr ļoti daudzi kodolīgi un emocionāli nosaka: "Par tautu jau neviens nedomā, tik par savu kabatu, tādēļ nav nekādas nozīmes, kas tagad pie varas!" Šī iemesla dēļ viens otrs arī atklāti pasaka, ka balsot neiešot.
S.Zurabišvili pret sevi noskaņojusi daļu vēlētāju ar visai skandalozo paziņojumu, kas atrodams viņas sarakstītajā grāmatā. Tajā M.Saakašvili laiku ārējā resora vadītāja pateikusi, ka 2008.gadā Piecu dienu karu iesācis M.Saakašvili. Strīdā ar Tbilisi no tā papildu trumpjus ieguvusi Maskava. Turklāt S.Zurabišvili arī atzinusi, ka vislabāko iespaidu no citu valstu diplomātiem viņai atstājis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šāda prezidenta amata kandidātes nostāja sasaucas ar "GS" deklarēto ceļu uz attiecību uzlabošanu ar Maskavu. Kopš valda no Krievijas atbraukušā hiperbagātnieka B.Ivanišvili vadītā partija, Gruzija daudz retāk atgādina starptautiskajai sabiedrībai par nodarījumiem no Krievijas puses, kas okupējusi 20% Gruzijas teritorijas. Neoficiāla informācija, ko LSM.lv ieguvis no S.Zurabišvili tuvas personas, liecina, ka par Francijā dzimušās prezidenta amata kandidātes proeiropeiskumu nevajadzētu šaubīties. Ar šādu paziņojumu viņa esot vienkārši centusies atmaksāt M.Saakašvili, kas viņu savulaik pazemojoši atbrīvojis no amata.
Līdzīgus ārpolitiskos orientierus, saprotams, aizstāv arī abi pārējie kandidāti. Trim galvenajiem kandidātiem nav ideoloģisku domstarpību, vienīgi jautājumos par valsts iekšējo kārtību un ekonomiku viņiem ir atšķirīgi viedokļi. Opozīcijas pārstāvji daudz runā par valsts smago ekonomisko stāvokli un to, ka Gruziju faktiski vada persona bez oficiāla valsts amata – jau pieminētais B.Ivanišvili. Vai ar to būs pietiekami, lai iegūtu pietiekami daudzu gruzīnu vēlētāju uzticību, uzzināsim svētdien vakarā.
