Divas dāvanas no ECB
Patlaban Latvijas Bankā stāv vairāk nekā 450 no 560 miljoniem eiro, kas no ECB tika saņemti pērnā gada septembrī ekonomikas sildīšanai. Teju pusgada laikā no šīs naudas čupas bankas paņēmušas vien 85,5 miljonus eiro. Šī lētā nauda bija vajadzīga tikai piecām bankām no Latvijā strādājošajām 17 komercbankām un 10 ārvalstu banku filiālēm.
Savukārt tūlīt, martā, Latvijas Banka uzsāks vēl vienu tā saucamo kvantitatīvo stimulēšanu ECB uzdevumā, proti, tā sāks valsts parāda vērtspapīru atpirkšanu ik mēnesi vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā no bankām, pensiju un ieguldījumu fondiem un citiem šo vērtspapīru īpašniekiem. Iespējams, šī programma varētu turpināties pusotru gadu, un tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikā šajā laikā maksimāli varētu ienākt tuvu pie diviem miljardiem eiro. Tātad naudas Latvijā būs vēl vairāk.
Teorētiski šādas darbības finanšu tirgū Latvijā var būt iemesls virknei pozitīvu izmaiņu. Jā, arī ekonomikai būtu jāaktivizējas un cenām jākāpj, tiesa, ne mazāk svarīgi, lai pie šī naudas apmēra tās neuzkāptu pārāk strauji.
Taču reālajā dzīvē situācija var izrādīties ne tik spīdoša un mūsu ekonomikas sildīšanai paredzētā nauda vienkārši var aizplūst uz citām valstīm, kur to ieguldīt būs izdevīgāk.
Kāpēc nauda guļ?
Iemesli, kāpēc komercbankas nemetas iekšā Latvijas ekonomikas stimulēšanā, bet savu naudu pietaupa, ir vairāki un vienu izcelt ir grūti. Te minama gan ģeopolitiskā situācija reģionā, kad īsti nav paredzams Krievijas/Ukrainas konflikta iznākums un tāpēc daudzi uzņēmēji iepauzē ar investīcijām un paplašināšanos, gan banku lēmumus labāk „pieturēt” naudu joprojām ietekmē daudzu uzņēmēju un privātpersonu parādu nasta no iepriekšējās līksmības gadiem, gan ēnu ekonomikas īpatsvars, kas neļauj līdz galam izvērtēt viena vai otra uzņēmēja spējas realizēt savu ideju. Tāpat minamas dārgās elektrības cenas, nodokļu politikas nestabilitāte, darbaspēka trūkums un tā tālāk, proti, viss, kas saistās ar vārdiem uzņēmējdarbības vide.
Starp iemesliem noteikti minams arī politiķu un banku strīds par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredzēja ieviest Latvijā tā saucamo „nolikto atslēgu" principu. Tiesa, nu jau politiķi atkal operatīvi likumus grozījuši un vismaz šis konflikts, šķiet, atrisināts. Tas ļauj cerēt, ka hipotekārā kreditēšana, iespējams, kļūs raitāka. Turklāt ar naudas piešķiršanu lauksaimnieku modernizācijas projektiem Latvijā ir aizsācies arī jaunais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguves periods.
Gan lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem, kas tikai uz fondu programmām vēl gaida, būtiska ir iespēja saņemt arī kredītus. Šie projekti varētu mudināt bankas atsākt uzņēmēju projektu kreditēšanu, jo tie ir mazāk riskanti bankām.
Iespējams, ka, koriģējot savu politisko nostāju un ienākot ES līdzekļiem, Latvijas ekonomikas sildīšanai varētu pat pietikt jau ar esošajiem finanšu resursiem un jaunas naudas iepludināšana nemaz nebūtu vajadzīga. Galu galā pārāk liels naudas apmērs, var radīt jaunas problēmas ekonomikai, proti, līdzīgas tām, kas tika pārdzīvotas tā saucamajos treknajos gados.Taču Latvija ir eiro zonas dalībvalsts, kurai jāpilda ECB lēmumi, tai skaitā, martā jāuzsāk arī parāda vērtspapīru uzpirkšana. Teorētiski - pa dažādiem pastarpinātiem ceļiem šai naudai, ko no darījumiem saņems bankas un dažādas finanšu institūcijas, gala rezultātā vajadzētu celt katra Latvijas iedzīvotāja labklājību. Taču vai tā tiešām būs?
Lētāki kredīti?
Nenoliedzami, jo vairāk naudas bankai, jo lielāka tās interese to investēt un ar to pelnīt. Teorētiski naudai, kas tiks saņemta no parādzīmēm, vajadzētu aiziet jaunos kredītos. Turklāt, tā kā labu projektu nav nemaz tik daudz, kredītņēmējiem piedāvājums no banku puses varētu kļūt vēl izdevīgāks. Taču jautājums – cik izdevīgāks? Diez vai bankas būs gatavas piemaksāt par to, ka kāds pie tām vēlēsies aizņemties naudu. Ja procentlikmes samazināsies pārāk strauji un būs pārāk zemas, kreditēšana var atkal iebuksēt. Bankas vienkārši meklēs citas iespējas, kur investēt, lai nopelnītu vairāk.
Lielākas pensijas?
Lai Latvijas Banka spētu atpirkt nepieciešamo apjomu vērtspapīru, tai, visdrīzāk, vajadzēs piedāvāt izdevīgu cenu. Citādi tai neviens vērtspapīrus nepārdos. Teorētiski šo darījuma cena ļaus arī nopelnīt tiem topošajiem senioriem, kam pensiju kapitāls tiek ieguldīts pensiju plānos, kuru sastāvā ir arī valsts parādu vērtspapīri. Taču šis izdevīgais darījums var būt ar īstermiņa efektu, jo vēlāk tiem pašiem pensiju fondiem šī nauda jāiegulda atkal citur.
Valsts parāda vērtspapīru atpirkšana var spiest pensiju un investīciju fondiem meklēt jaunas, riskantākas iespējas, kur šos brīvos līdzekļus investēt, lai saviem klientiem nopelnītu vairāk naudas.
Taču diemžēl šīs jaunās iespējas tā arī var neatrasties Latvijā. Ja šobrīd Latvijas ekonomikā tiek ieguldīti vairāk nekā 40% no uzkrātā divu miljardu lielā Latvijas pensiju kapitāla, tad nākotnē ir visai liela varbūtība, ka šis procents saruks.
Jāpiebilst, ka līdz šim finansisti Latvijā izmantoja galvenokārt divas naudas ieguldīšanas iespējas - pirmkārt, pirka Latvijas valsts vērtspapīrus, kurus nu gatavojas atpirkt Latvijas Banka, un, otrkārt, lika banku depozītos, kuru procenti šobrīd ir ļoti, ļoti zemi, tātad ar šo ieguldījumu arī praktiski nav iespējams neko nopelnīt.
Diemžēl citu iespēju, kur investēt naudu vietējās ekonomikas izaugsmē, praktiski nav.
Gan uzņēmumu parāda vērtspapīru, gan Latvijas uzņēmumu akciju piedāvājums fondu tirgū ir ļoti ierobežots, lai arī interese tieši par šiem aktīviem tagad varētu būtiski augt.
Jau gadiem tiek runāts, ka tādiem valstij piederošiem uzņēmumiem kā „Lattelecom”, „LMT”, „airBaltic” un bankai „Citadele” būtu svarīgi atrasties biržā. Taču pēdējo gadu laikā neviens liels un pievilcīgs uzņēmums tur nav nonācis. Latvijā vispār neattīstās lieli privātās partnerības projekti, kuros varētu ieguldīt līdzekļus gan pensiju fondi, gan bankas. Latvijā nav iespējams ieguldījumu fondiem investēt arī lauksaimniecības zemju iegādē. Visas augstāk uzskaitītās lietas ir politiķu savulaik neizdarītais darbs, lai veidotu un stiprinātu Latvijas finanšu tirgu.
No salīdzinoši lielas naudas plūsmas, kuras uzdevums būtu stimulēt konkurētspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, mēs varam diemžēl saņemt tikai nelielu daļiņu. Ir visai liela varbūtība, ka finanšu kompānijas, no kurām Latvijas Banka atpirks vērtspapīrus, iegūto naudu ieguldīs citu valstu ekonomikas sildīšanā.
