Aiga Pelane: Nepatīkams pārsteigums. Vai tiešām tik negaidīts?

Pēc tam, kad statistikas apkopotāji paziņoja, ka šī gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bijusi vien 0,8%, ne viens vien eksperts un ministrs paziņoja, ka tas nu gan bijis negaidīts pārsteigums. Skaitlis tiešām ir nepatīkams, bet vai tiešām tas bijis tik pārsteidzoši negaidīts un neprognozējams? Drīzāk jāsaka - diemžēl nē un, ieplest acis to ieraugot, nav nekādas teatrālas nepieciešamības. Labi vēl, ka tā!

Gribu atgādināt, ka Latvijas Banka (LB) šī gada laikā jau trīs reizes ir pazeminājusi ekonomikas izaugsmes prognozi. Pirmo reizi tas notika šī gada martā, kad iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze tika samazināta no 2,7% līdz 2,3%. Iemesli: investīciju ir par maz un tās galvenokārt atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, kuras apgūšana kavējas, problēmas rada būvniecības un transporta nozares, kur pirmajai nav naudas un pasūtījumu, bet otrajai –  traucē ģeopolitiskie lēmumi, problēmas Krievijā, turklāt arī ES valstu izaugsme, kur ir Latvijas galvenie eksporta tirgi, nav tik strauja, kā gribētos.

Otro reizi ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gada LB samazināja jūnijā - no 2,3% līdz 2%. Iemesli joprojām tie paši vecie: joprojām sarežģītā situācija ārējos tirgos (eksportā), gan arī vērojamais pārrāvums to investīciju projektu realizācijā, kas saistīti ar ES finansējumu, tai skaitā arī būvniecības apmēru kritums. Arī iekšējais patēriņš bremzējas.

Trešo reizi LB savu izaugsmes prognozi šī gada Latvijas IKP samazināja šī gada septembra sākumā – no 2% līdz 1,4%. Un atkal tiek minēti praktiski tie paši iemesli: maz investīciju, jo nav ES naudas. No tā cieš būvniecība. Valstīs, uz kurām eksportējam, arī neiet nemaz tik labi.

Ja jau praktiski gadu ir zināmi vieni un tie paši iemesli, kāpēc ekonomika sākusi atdzist, tad kas ir tas pārsteidzošais, negaidītais, kas samulsinājis mūsu finanšu un ekonomikas ministru par ļoti vājo tautsaimniecības sniegumu?

Ko viņi no visa tā, ko LB jau gadu mēģina pateikt, īsti nav sapratuši? Vienīgais reālais darbs, lai kaut cik dziestošo tautsaimniecību tomēr sasildītu, ko beidzot spējusi paveikt valdība – sakārtot krietnu daļu dokumentu, lai reāli sāktos ES fondu naudas ieplūšanas ekonomikā. Tas savukārt liek cerēt, ka vismaz nākamgad ekonomika rādīs nedaudz priecīgāku seju. Tāpat arī minimālās algas pieaugums, lai arī tikai par 10 eiro, nākamgad dos kādu labumu arī iekšējā patēriņa veicināšanā.

Taču šobrīd notiekošais liek aizdomāties par virkni problēmu, kas netiek risinātas gadiem un atstāj daudz būtiskākas un ilgstošākas sekas nekā ES naudas kavēšanās.

Pirmkārt, situācija ārējos tirgos ir sarežģīta un tāda arī paliks. Diemžēl Latvijā iekšējais tirgus ir neliels un, lai labi dzīvotu, ar darbību tikai tajā nepietiek. Taču situācija citviet ārvalstīs nav nekāda lielu optimismu raisoša. Proti, Eiropā, kas ir mūsu galvenais eksporta tirgus, ekonomika arī neaug griezdamās. Tieši tāpēc arī tika iedarbināti vairāki mehānismi, lai stimulētu tautsaimniecības attīstību. Diemžēl tas nav devis tūlītēju rezultātu. Vai situācija mainīsies nākotnē? Iespējams. Taču Eiropai tāpat būtiski resursi būs jāvelta, piemēram, bēgļu krīzes risināšanai, terorisma apkarošanai. Ekonomisko nestabilitāti palielina arī neskaidrība ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Turklāt tas arī visdrīzāk samazinās ES budžeta apmēru un līdz ar to arī cerību uz dažāda veida atbalsta naudu.

Arī domājot par Ķīnu, kuru daudzi uzņēmumi uzskata par „glābšanas riņķi”, jāņem vērā, ka šis tirgus ir specifisks un tā apguve var prasīt daudz ilgāku laiku, nekā pirmajā mirklī šķiet. Turklāt pie specifikas var pieskaitīt lielos attālumus. Vēl jāpiebilst, ka arī Ķīnas ekonomika piedzīvo ne tos labākos laikus, tai ir virkne savu iekšēju problēmu, kuru nerisināšana var atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz Latvijas eksportētājiem, bet uz visas pasaules ekonomiku.

Arī Krievija joprojām nav gatava atbrīvot Krimu un nav arī gatava vienpusēji atcelt savas sankcijas pret pārtikas ražotājiem, lai mēs varētu ražot vairāk. Cerēt, ka jau tuvākajā laikā situācija ar kaimiņvalsti normalizēsies, laikam būtu lieki. Iespējams, situācija varētu pat pasliktināties.

Vai tas nozīmē, ka mums nav vairs eksporta tirgu? Nē. Tas nozīmē tikai to, ka

mūsu uzņēmumiem ir jākļūst konkurētspējīgākiem, kuri spēj saražot jaunus, modernus, dārgus un pieprasītus produktus. Tas nozīmē, ka beidzot ir jāsakārto gan nodokļu sistēma (cerams, ka nākamgad politiķi beidzot tam ķersies klāt), gan jāuzlabo uzņēmējdarbības vide Latvijā, lai, neskatoties uz dažādiem drošības jautājumiem, investori vēlētos šeit ieguldīt naudu.

Cik gadus var runāt par nepieciešamību nodrošināt tiesiskumu, izskatot saimnieciskos jautājumus?

Otrkārt, naudas pietiek. Lai arī šobrīd tiek uzsvērts, ka ekonomika dziest, jo valsts iestādes nespēja laicīgi sakārtot birokrātiskās formalitātes, kas ļautu uzsākt ES fondu apguvi, jāpiebilst, ka Latvijā ES nauda nebūt nav vienīgais finanšu resurss. Patlaban Latvijas komercbankās depozītos „guļ” 22 miljardi eiro. Protams, liela daļa noguldījumu ir īstermiņa, un tomēr – bankās nauda, ar kuru kreditēt tautsaimniecību, ir, taču bankas to nesteidzas darīt. Tās arī gaida iespēju finansēt ES projektus, kuri ir ar zemāku riska pakāpi, jo papildu garantijas sniedz arī valsts iestāžu pārbaužu siets.

Bankām grūti ko pārmest - tiklīdz pēc „trekno” gadu neprāta pieauga prasības pret kredītņēmējiem, tās daudzi uzņēmēji šobrīd vienkārši vairs nespēj izturēt. Nekur jau nav zudusi vēlme noslēpt vismaz daļu peļņas, neuzrādīt visus ienākumus, un tas, protams, pasliktina uzņēmuma bilanci un „ieliek” tos pavisam citā riska kategorijā. Ierēdņi ne tikai nespēja laicīgi tikt galā ar birokrātisko nosacījumu izstrādi ES fondu naudas saņemšanai, arī politiķi nespēj tikt galā ar ēnu ekonomiku un „nodzīt” to līdz salīdzinoši normālam līmenim.

Pašreizējā situācija uzskatāmi parāda to, ka

ES fondi ne tikai dod mums finanšu resursus, bet samazina arī uzņēmējdarbības riskus, praktiski subsidē tos projektus, kuri, iespējams, bez ES fondu naudas atbalstu nemaz nesaņemtu.

Cik šādi uzņēmēji ir konkurētspējīgi? Ko darīt tad, kad šāda atbalsta nebūs vai tas samazināsies? Cik šādi atbalstīta uzņēmējdarbība ir dzīvotspējīga un mūsu valstij vajadzīga?

Treškārt, maz jaunu ideju un dārgu produktu. Manuprāt, šī ir galvenā mūsu ekonomikas atdzišanas problēma. Nenoliedzami, Latvijā ir moderni uzņēmēji un par viņiem patiess prieks. Taču viņu ir par maz. Liela daļa ekonomikas joprojām balstās uz starpproduktu un nevis gala produktu eksportu. Turklāt arī paši starpprodukti nebūt nav vienmēr ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā ir viens no zemākajiem ieguldījumiem R&D (pētniecība un attīstība). Kamēr Somijā ieguldījumi R&D tuvojas 4% no IKP, Latvijā šāda veida ieguldījumi nedaudz pārsniedz 0,5% no IKP. Turklāt

„grēko” abi – gan uzņēmēji, gan valdība ļoti kūtri veic ieguldījumus zinātņietilpīgu produktu radīšanā.

Joprojām nav skaidrs – kā Latvijā veicināt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību jaunu produktu izstrādē. Cik gadus jau par to tiek runāts? Kāpēc zinātnieki un uzņēmēji tā arī nespēj satikties, lai arī tiek veidotas darba grupas visaugstākā līmenī, parakstīti memorandi un tml.? Varbūt vienkārši mūsu visai zemas pievienotās vērtības ekonomikai tas nav nepieciešams? Varbūt šobrīd vieglāk un ātrāk nopelnīt var tieši šādā veidā? Taču ir jautājums – vai tas ir izdevīgi valstij ilgtermiņā un ko politiķi gatavi darīt, lai tomēr situācija mainītos?

Pozitīvi, ka šobrīd tiek domāts, ka valsts varētu palīdzēt attīstīties tā saucamajiem strauji augošajiem jeb start-up uzņēmumiem. Taču uzņēmēji jau pauž bažas, ka prasības ir pārāk augstas un daudzi uz atbalstu nemaz nevarēs pretendēt. Vai vajag palīdzēt visiem bez izņēmuma? Droši vien, ka nē. Taču būtiski sabalansēt prasības un iespējas tā, lai labākie tiešām ne tikai izdzīvotu, bet strauji attīstītos un spētu piedāvāt gan jaunas darba vietas, gan jaunus, dārgus produktus ārvalstu tirgiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti