Aiga Pelane: Noliktās atslēgas jeb nevajadzīga «sāpīgā loka» iešana

Visdrīzāk, Latvijā tā arī nestāsies spēkā vēl tikai pirms pusgada pieņemtais tā saucamais „nolikto atslēgu" princips. Banku paspaidīti un pabaidīti, politiķi, piesedzoties ar nepieciešamību atbalstīt jaunās ģimenes, labos likumdošanas brāķi. Taču vai pērn septembra beigās pieņemtās izmaiņas Maksātnespējas likumā ir bijis tikai brāķis vien? Vai drīzāk tā nebija ciniska un apzināta Latvijas sabiedrības maldināšana ar vēlmi tikai un vienīgi nopelnīt sev papildu atbalstu Saeimas vēlēšanās, kuras notika tikai desmit dienas pēc likuma izmaiņām, pērnā gada 4.oktobrī?

Latvijas Radio 11.februāra raidījumā „Krustpunktā” Saeimas deputāte Lolita Čigāne no „Vienotības” atzina - politiķi ieviesuši tā dēvēto „nolikto atslēgu" principu, vēloties pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, taču to nevarējuši izdarīt ar atpakaļejošu likuma spēku, tāpēc tagad ir esot apiets „sāpīgs loks” ar iedzīvotāju, likuma un nozares raustīšanu, un esot arī saprasts, ka šādam principam jābūt tikai kā izvēles iespējai.

Tiesa, jāpiebilst, ka „Vienotība” un Reformu partija bija tās, kas balsoja pret šī principa ieviešanu. Savukārt tagadējie koalīcijas partneri Nacionālā apvienība, kas tik ļoti iestājas par jauno ģimeņu atbalstu, un Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar mūžīgajiem opozicionāriem „Saskaņas centru” un tā laika neatkarīgajiem deputātiem bija par.

Vai tiešām noteikti bija jāapiet šis „sāpīgais loks” un vai nekādi nevarēja iztikt bez iedzīvotāju, likuma un nozares raustīšanas? Vai tiešām deputātiem trūka informācijas un laika, lai pieņemtu atbildīgu, politiski izsvērtu lēmumu, kas neatstātu smagas sekas uz kredītu pieejamību, tai skaitā jaunajām un ne tik jaunām ģimenēm vai cilvēkiem bez ģimenes, bet kuri arī vēlas iegādāties sev mājokli?
 
Īstenībā – nē. Visa bija gana, un par to liecina publiski pieejamā informācija jau kopš 2010.gada vasaras, kad Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba grupā parādījās šī ideja. Visu laiku, kamēr Saeimā tika skatīti šie grozījumi, uz māju Jēkaba ielā devās banku pārstāvji, skaidrojot, kādas sekas tas varētu atstāt uz kreditēšanu.

Par to, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei nedarbosies, ja šī ideja vienlaicīgi tiks virzīta ar „nolikto atslēgu" principu, kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu, – 2014.gada februāra beigās brīdināja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" vadība. 2014.gada martā uz Latviju atbraukusī Starptautiskā Valūtas fonda misija mudināja pārdomāt kreditēšanu bremzējošos likuma grozījumus. Par iespējamo kredītu sadārdzināšanos un nepieejamību 2014.gada vasaras sākumā brīdināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Uzskaitījumu ar brīdinājumiem var turpināt.

Un galu galā – kurš gan no Saeimas deputātiem nezina juridisko minimumu, proti, ka likuma izmaiņas nevar stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu? Turklāt uz šo niansi, ka grozījumi nepasargās jau esošos parādniekus no saistību atmaksas, arī norādīja ne viens vien eksperts un jurists.
 
Ar kādu ķīseli deputātiem, no kuriem daudzi sēž Saeimā joprojām, bija aizlietas ausis un aizķepinātas acis, lai nedzirdētu un neko arī neizlasītu par brīdinājumiem, ko izteica gan pati nozare, gan tās uzraugi, gan starptautiskās institūcijas? Vai nav pārāk vienkārši to visu tagad norakstīt uz „sāpīgu loku” iešanu un skaidrot ar nespēju prognozēt sekas, uz kurām tika norādīts gadiem?

Notikušais drīzāk liek secināt, ka daļa no likumdevējiem apzināti radīja šo likumdošanas brāķi, jo tā bija iespēja īsi pirms Saeimas vēlēšanām maldināt labticīgu sabiedrības daļu, kura uz īsu mirkli guva gandarījumu, „ka nu tās bankas vienreiz tiks noliktas pie vietas”.

Tiesa, sanāca pavisam pretēji - bankas, nedaudz iepauzējot ar kreditēšanu Latvijai visnepiemērotākā brīdī, visu skaisti salika atpakaļ, un tie paši balsotāji "par" tā dēvēto  „nolikto atslēgu" principu tagad gatavi ātri grozīt likumu, atkal skaisti runājot par „sabiedrības interešu” aizstāvību.

3 komentāri
Balitis
Tie, kas nekad mūžā neko nav nopirkuši varētu paklusēt. Pirms 4 gadiem nopirku dzīvokli ar 10% pirmo iemaksu. Tagad maksāju 180 eiro mēnesī bankai un TAS IR MANS DZĪVOKLIS! Kaimiņi par tādu pašu dzīvokli maksā īri 330 eiro. Ja pirms 4 gadiem būtu spēkā obligāts nolikto atslēgu princips par savu dzīvokli varētu tikai sapņot, jo jau 15-20% pirmā iemaksa man bija nepaceļama. Domāju, ka līdzīga situācija ir lielākajai daļai jauno ģimeņu. No obligātām noliktajām atslēgām jēga būtu bijusi 2007. gadā vai jeb jebkurā citā brīdī, kad strauji aug nekustamā īpašuma cenas un kreditēšanas nevis brīdī, kad neviens nekreditējas, jo nevar pat 10% pirmo iemaksu savākt.
Tapat
Tas viss dir ar š. Nafig jaunajai ģimenei tāds mājoklis kuru lai nopirktu jāstrādā pus darba mūžš. Ja nevar atļauties tad jādzīvo knapāk un nav ko krītus ņemt. Izvēles nolikto atslēgu princips nestrādās, jo bankas uzlikts tādus nosacījumus ka tik turies. Ir pa lielam negodīgi ka kredītņēmējs riskē ar visu, banka praktiski ne ar ko, un tik dīrā % Bankas ka deva šos kredītus treknajos gados prasīja NI novērtējumu, kas bija kosmoss un maksāja labi, Tagad tās būdas maksā uz pusi mazāk. Kur banku atbildība ka deva kredītus neatbilstošiem novērtējumiem? Kāpēc tādus vajadzēja vispār? Nekas nenotiktu ja saglabātu atslēgu principu. Negrib lai nekreditē NI. lai kreditē ražošanu, a nē tas vispār riskanti. Kā reiz būtu labi, pastagnētu nozare, moš i cenas paliktu adekvātas, un celtnieki mazliet pierautos un moš sāktu pa sakarīgām naudām būvēt un remontēt.
omg
Visu šo ziepi ir ievārījušas tieši bankas ar savu ultimatīvo nostāju un spēcīgajiem lobijiem. Tagad atbildība tiek pārvelta uz parlamentu. Smieklīgākais, ka parlaments tam arī tic un pats kaisa sev pelnus uz galvas.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti