Aiga Pelane: Noliktās atslēgas jeb nevajadzīga «sāpīgā loka» iešana

Visdrīzāk, Latvijā tā arī nestāsies spēkā vēl tikai pirms pusgada pieņemtais tā saucamais „nolikto atslēgu" princips. Banku paspaidīti un pabaidīti, politiķi, piesedzoties ar nepieciešamību atbalstīt jaunās ģimenes, labos likumdošanas brāķi. Taču vai pērn septembra beigās pieņemtās izmaiņas Maksātnespējas likumā ir bijis tikai brāķis vien? Vai drīzāk tā nebija ciniska un apzināta Latvijas sabiedrības maldināšana ar vēlmi tikai un vienīgi nopelnīt sev papildu atbalstu Saeimas vēlēšanās, kuras notika tikai desmit dienas pēc likuma izmaiņām, pērnā gada 4.oktobrī?

Latvijas Radio 11.februāra raidījumā „Krustpunktā” Saeimas deputāte Lolita Čigāne no „Vienotības” atzina - politiķi ieviesuši tā dēvēto „nolikto atslēgu" principu, vēloties pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, taču to nevarējuši izdarīt ar atpakaļejošu likuma spēku, tāpēc tagad ir esot apiets „sāpīgs loks” ar iedzīvotāju, likuma un nozares raustīšanu, un esot arī saprasts, ka šādam principam jābūt tikai kā izvēles iespējai.

Tiesa, jāpiebilst, ka „Vienotība” un Reformu partija bija tās, kas balsoja pret šī principa ieviešanu. Savukārt tagadējie koalīcijas partneri Nacionālā apvienība, kas tik ļoti iestājas par jauno ģimeņu atbalstu, un Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar mūžīgajiem opozicionāriem „Saskaņas centru” un tā laika neatkarīgajiem deputātiem bija par.

Vai tiešām noteikti bija jāapiet šis „sāpīgais loks” un vai nekādi nevarēja iztikt bez iedzīvotāju, likuma un nozares raustīšanas? Vai tiešām deputātiem trūka informācijas un laika, lai pieņemtu atbildīgu, politiski izsvērtu lēmumu, kas neatstātu smagas sekas uz kredītu pieejamību, tai skaitā jaunajām un ne tik jaunām ģimenēm vai cilvēkiem bez ģimenes, bet kuri arī vēlas iegādāties sev mājokli?
 
Īstenībā – nē. Visa bija gana, un par to liecina publiski pieejamā informācija jau kopš 2010.gada vasaras, kad Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba grupā parādījās šī ideja. Visu laiku, kamēr Saeimā tika skatīti šie grozījumi, uz māju Jēkaba ielā devās banku pārstāvji, skaidrojot, kādas sekas tas varētu atstāt uz kreditēšanu.

Par to, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei nedarbosies, ja šī ideja vienlaicīgi tiks virzīta ar „nolikto atslēgu" principu, kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu, – 2014.gada februāra beigās brīdināja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" vadība. 2014.gada martā uz Latviju atbraukusī Starptautiskā Valūtas fonda misija mudināja pārdomāt kreditēšanu bremzējošos likuma grozījumus. Par iespējamo kredītu sadārdzināšanos un nepieejamību 2014.gada vasaras sākumā brīdināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Uzskaitījumu ar brīdinājumiem var turpināt.

Un galu galā – kurš gan no Saeimas deputātiem nezina juridisko minimumu, proti, ka likuma izmaiņas nevar stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu? Turklāt uz šo niansi, ka grozījumi nepasargās jau esošos parādniekus no saistību atmaksas, arī norādīja ne viens vien eksperts un jurists.
 
Ar kādu ķīseli deputātiem, no kuriem daudzi sēž Saeimā joprojām, bija aizlietas ausis un aizķepinātas acis, lai nedzirdētu un neko arī neizlasītu par brīdinājumiem, ko izteica gan pati nozare, gan tās uzraugi, gan starptautiskās institūcijas? Vai nav pārāk vienkārši to visu tagad norakstīt uz „sāpīgu loku” iešanu un skaidrot ar nespēju prognozēt sekas, uz kurām tika norādīts gadiem?

Notikušais drīzāk liek secināt, ka daļa no likumdevējiem apzināti radīja šo likumdošanas brāķi, jo tā bija iespēja īsi pirms Saeimas vēlēšanām maldināt labticīgu sabiedrības daļu, kura uz īsu mirkli guva gandarījumu, „ka nu tās bankas vienreiz tiks noliktas pie vietas”.

Tiesa, sanāca pavisam pretēji - bankas, nedaudz iepauzējot ar kreditēšanu Latvijai visnepiemērotākā brīdī, visu skaisti salika atpakaļ, un tie paši balsotāji "par" tā dēvēto  „nolikto atslēgu" principu tagad gatavi ātri grozīt likumu, atkal skaisti runājot par „sabiedrības interešu” aizstāvību.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti