Rīta intervija

Trikotāžas dizaina izstrādātājs Edgars Galzons par mikrouzņēmumu nodokli

Rīta intervija

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs par maksātnespējas likumu

Ilmārs Rimšēvičs par valsts ekonomikas tendencēm

Rimšēvičs par ES fondu ieplūšanu: Vienā gadā ekonomiku pārkarsēt nav iespējams

Pašlaik Latvijas ekonomikas galvenā cerība uz izaugsmi ir uz Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūšanu, un pagaidām nav bažu, ka strauja naudas ieplūšana var novest pie negatīvām sekām, jo “vienā gadā ekonomiku pārkarsēt nav iespējams”, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pašlaik ekonomikas pieauguma tempi samazinās, un mums jādomā, kur pelnīt naudu, ko darīt ko nedarīt, “lai mēs varētu atgriezt Latvijas tautsaimniecību uz straujākas izaugsmes ceļu”, norādīja Rimšēvičs.

Ekonomikas bremzēšanai ir četri galvenie iemesli - ārējā vide, jo arī mūsu kaimiņiem un tirdzniecības partneriem vairs neizdodas viegli pelnīt naudu, Latvijā ir lēnais kreditēšanas temps, bremzējas investīcijas, jo ir neskaidrā investīciju vide un pastāvīgās izmaiņas nodokļos, un Latvijai neizdodas apgūt ES fondus, “šī nauda ir iesprūdusi Briseles kontos un nav ieplūdusi Latvijas tautsaimniecībā”, kas ir Latvijas kopīgā plānošanas problēma.

Rimšēvičs arī norādīja, ka Latvija joprojām nav skaidri definējusi, kādas investīcijas  vēlas. Turklāt sen ir runāts par augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, taču tam nepieciešamas arī nopietnas reformas izglītībā, “šeit ir jābūt inženieriem, programmētājiem, smadzenēm”.

“Ja mums nav šo cilvēku, tad tās investīcijas nekad arī neatnāks,” sacīja bankas prezidents.

Taču diemžēl Latvija nav noteikusi prioritārās nozares un izskatās, ka arī netaisās noteikt, atzina Rimšēvičs.

Pašreizējā Latvijas Bankas prognoze paredz, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme būs 3%, taču ir iespējami divi attīstības scenāriji.

“Ja mēs sēžam rokas klēpī salikuši un noskatāmies, ka Latvijas ekonomika atdziest, un enerģiski nerīkojamies, nedarbinām tos instrumentus, kas ir mūsu rīcībā, - un pirmkārt tie ir struktūrfondi, - tad nav izslēgts, ka Latvijas tautsaimniecība attīstīsies vēl lēnāk,” atzina Rimšēvičs.

Taču pagaidām banka negrib celt trauksmi un stāstīt, ka būs vēl sliktāk, skaidroja Rimšēvičs. Viņš atzina, ka pašlaik Latvijas galvenā cerība uz izaugsmi ir ES fondi, bet noraidīja bažas, ka strauja naudas ieplūšana var atkal novest pie negatīvām sekām.

“Vienā gadā ekonomiku pārkarsēt nav iespējams, un tas noteikti nenotiks. Mēs būsim priecīgi, ja Latvijas ekonomika beidzot sāks strādāt paātrinātā gaitā,” sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzina, ka pašreizējā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības mērķis panākt 4%-5% izaugsmi ir labs mērķis, bet “nedrīkst par to runāt runāšanas pēc un pilnīgi skaidri neiezīmēt līdzekļus, ar kādiem tas tiks sasniegts”.

Lai sasniegtu  šo mērķi, būtu jāveic milzīgs darbs,  un “ir pienācis laiks, lai uzrotītu piedurknes, lai sāktu darbu pie šo rādītāju sasniegšanas”.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti