Aiga Pelane: Aiz kā jaunajai valdībai kāja var aizķerties

Beidzot nonākot līdz premjera nominācijai, jaunās valdības veidošanas process sāk kustēt nedaudz straujāk uz priekšu. Tagad sāksies reālais ministru portfeļu dalīšanas (tirdzniecības) process. Lai vai kā, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka bieži vien valdībai kāja paslīd un nepatikšanas rodas, nevis risinot stratēģiski svarīgus jautājumus (tie bieži vien tā arī paliek ierakstīti tikai valdības deklarācijā un līdz to izpildei tā arī realitātē nenonāk), bet gan saimnieciskus, proti, tos, kas saistīti ar lieliem iepirkumiem vai investīcijām uzņēmumos, kuri pilnībā vai vismaz daļēji pieder valstij. 

Arī līdzšinējai valdības vadītājai Laimdotai Straujumai ("Vienotība") savulaik nācās skaidroties gan par bankas "Citadele" pārdošanas zemo cenu, gan nesaprotamo "airBaltic" investoru piesaistes procesu, kura dēļ pat tika palūgts posteni pamest satiksmes ministram Anrijam Matīsam ("Vienotība"). Topošo jauno valdību arī sagaida virkne mazāku un lielāku klupšanas akmeņu. Tiesa, ne vienmēr aiz tiem kāja aizķeras publiski, taču papildu spriedzi politiķu savstarpējās attiecībās tie noteikti var radīt vai jau pat radīs tuvākajā laikā, dalot partijām atbildīgo ministriju krēslus.

Pirmais pārbaudījums - izmaiņas Enerģētikas likumā, kas būtiski maina "Latvijas gāzes" (LG) pozīcijas tirgū. Saeimā likums nonācis jau līdz trešajam, pēdējam lasījumam. Lai arī valdība par šo likumu nelemj, tomēr politisko spēku samēra izmaiņas un kuluāru vienošanās var ieviest korekcijas arī šajā likumā, jo jāņem vērā, ka LG izmantos visas iespējas, lai pārceltu uz vēlāku laiku gan uzņēmuma sadali, gan arī pilnīgu tirgus atvēršanu. Tiesa, šajā gadījumā parādās vēl viens spēcīgs spēlētājs – Eiropas Komisija, kas pērnā gada beigās vēstulē Ekonomikas ministrijai jau norādījusi, ka pēc Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa darbības sākšanas ir atcelta atkāpe, kas atļāva Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

Gan jau labāk vai sliktāk Saeima tiks galā ar datumu, no kura varētu uzskatīt tirgu par atvērtu. Tiesa, daudz sarežģītāks jautājums būs par LG sadali un tas, kā veidosies jaunās īpašumtiesības gan pašā LG, gan nodalītā, jaunā gāzes pārvades un glabāšanas uzņēmumā. Šajā gadījumā stratēģiskais jautājums būs - kas tad galu galā kļūs par Inčukalna gāzes krātuves īpašnieku? Valdībai būs jālemj - vai un cik tā gatava iesaistīties darījumos, vai tai ir nauda, lai iegādātos pilnībā vai daļēji jaunveidojamo gāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru.

Otrais pārbaudījums – Latvijas valdībai jau līdz 22.janvārim jāizdomā, ko darīt ar valstij piederošajām daļām uzņēmumos "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom". Otrs šo abu uzņēmumu līdzīpašnieks "TeliaSonera" valdībai ir piedāvājis trīs iespējamos risinājumus. Pirmais - atpirkt valsts daļas, kas nozīmē uzņēmumu nonākšu privātīpašumā un apvienošanu. Otrais - arī valsts var atpirkt "TeliaSonera" daļas un tādējādi kļūt par īpašnieku LMT un "Lattelecom" un jau tālāk lemt, ko ar tiem darīt. Un trešais variants paredz, ka tiek saglabāta pašreizējo īpašnieku struktūra, bet uzņēmumus beidzot apvieno. Tādā gadījumā "TeliaSonera" jaunajā uzņēmumā piederēs kontrolpakete, un tas nozīmē, ka valstij kādas iespējas kaut ko tajā noteikt, strauji mazinās.

Līdzšinējās valdības galva Laimdota Straujuma jau ir paziņojusi, ka viņas valdība negatavojas pieņemt lēmumu. Tiesa, jautājums ir – vai arī jaunā valdība to maz spēs izdarīt līdz janvāra beigām? Iespējams, ka valdība lūgs, lai "TeliaSonera" tomēr atbildi nedaudz vēl pagaida.

Šis nav pirmais "TeliaSonerai" mēģinājums iegādāties pilnībā abus uzņēmumus. Tāpat šīs nav arī pirmās diskusijas par iespējamo LMT un "Lattelecom" apvienošanu. Diez vai Latvijas valdība izšķirsies iegādāties savā īpašumā pilnībā abus telekomunikāciju uzņēmumus, jo budžetā tam vienkārši nav naudas. Iespējams, ka tā drīzāk varētu lemt par daļu pārdošanu abos uzņēmumos, tiesa, šajā gadījumā svarīga būs "TeliaSonera" piedāvātā cena un tas, cik tā pievilcīga izklausīsies Latvijas sabiedrības ausīs. Taču iespējams, ka Latvijas valdība izšķiras par trešo variantu, kas paredz daļēju pašreizējās situācijas saglabāšanu. Galu galā lēmumu par abu uzņēmumu reālu apvienošanu vienmēr var pavilkt garumā (nepieņemt nepopulāru lēmumu) un atstāt lemšanai jau citai nākamajai valdībai.

Trešais pārbaudījums – "Pasažieru vilciena" jaunais vilcienu iepirkums. Tas jau ir izgāzies divas reizes un katru reizi ar lielu blīkšķi. Plānotā iepirkuma summā ir ievērojama – ap 200 miljoni eiro. Tas ir labs kumoss, kas būtisks jebkuram no vilcienu ražotājiem. Konkursa pirmajai kārtai bija pieteikušies pieci pretendenti, un visi pieci arī kvalificējās konkursa otrajai kārtai, proti, 2016.gada sākumā visas piecas kompānijas - "Patentes Talgo", "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF), "Stadler Polska", "Škoda Vagonka", kā arī "Siemens AG" un "Sinara Group" kopuzņēmums "Uraļskije lokomotivi" – piedalīsies elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā.

CAF un "Stadler" ir jau Latvijā labi zināmi pretendenti no iepriekšējiem diviem iepirkumiem, kuri beidzās ar skandālu. Savukārt par kopuzņēmumu "Uraļskije lokomotīvi" medijos tika minēts, ka tas vēloties piegādāt savulaik Soču olimpiādes vajadzībām ražotos vilcienus "Lastočka". Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pat ziņoja, ka, iespējams, konkursa nolikums uzrakstīs par labu tieši šo vilcienu iepirkumam. Atbildīgās amatpersonas gan to noliedza. To, ka cīņa ar šo iepirkumu būs visai nežēlīga, var prognozēt, kaut vai ņemot vērā iepriekšējo pieredzi.

Tiesa, ar to viss vēl šajā nozarē nebeidzas. Joprojām nav skaidra arī tālākā valsts rīcība dīzeļvilcienu modernizācijas projektā. Šie mērķiem bija paredzēti Eiropas Savienības līdzekļi - 13 miljoni eiro. Iespējams, ka Latvija zaudēs šos līdzekļus, jo projekta realizācija ir krietni iekavējusies – modernizēto vilcienu vienkārši nav. Un vēl viens politiski jutīgs jautājums – joprojām nav izvēlēts jauns "Latvijas dzelzceļa" vadītājs kukuļņemšanā apsūdzētā Uģa Magoņa vietā. Arī šī izvēle nesolās būt viegla.

Ceturtais pārbaudījums – problēmas ar "KVV Liepājas metalurgu". Lai arī salīdzinoši nesen teju vai bankrotējušu uzņēmumu "Liepājas metalurgs" izdevās glābt un atrast jaunus investorus no Ukrainas, valsts nekādi nespēj sagaidīt savulaik galvotā parāda atmaksu. Proti, pērnā gada nogalē uzņēmumam bija jāatmaksā pirmie 2,7 miljoni eiro. Tā vietā uzņēmums lūdzu maksājumu atlikt vēl uz diviem gadiem, aizbildinoties ar slikto situāciju ārvalstu tirgos.

Valdībai vēl būs jāpieņem gala lēmums, vai un uz kādiem nosacījumiem tā gatava atlikt parāda atmaksu. Tiesa, metalurģijas tirgus stagnē jau vairākus gadus un diez vai situācija tuvākā laikā varētu kardināli uzlaboties, jo īpaši tādiem maziem ražotājiem, kāds ir "KVV Liepājas metalurgs". Atliek tikai cerēt, ka parāda atmaksas termiņa atlikšana būs vienīgais uzņēmuma lūgums valdībai un tas pats tiks galā ar visām turpmākajām ķibelēm. Iepriekšējā pieredze gan rāda, ka tik vienkārši arī viss varētu nebūt un, iespējams, arī turpmāk uz valdības galda varētu nonākt ne viens vien uzņēmuma lūgums. Jautājums ir – vai un kad varētu pienākt brīdis, kad valdībai izdevīgāk jau būs pieņemt ļoti nepopulāru lēmumu, proti, ka uzņēmumam galvotais kredīts vienkārši jānoraksta.

Piektais pārbaudījums – nacionālās aviokompānijas "airBaltic" jauno lidmašīnu iepirkums. Pagājušā gada nogalē ar lielu skandālu vecajai valdībai nācās apstiprināt darījumu ar tās konsultanta "Prudentia" atrasto investoru - Vācijas pilsoni Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš gatavs uzņēmumā ieguldīt 50 miljonus eiro. Arī Latvijas valdībai uzņēmumā jāiegulda 80 miljoni eiro. Tas nepieciešams, lai kompānija var aizņemties vēl lielākus līdzekļus un atjaunot savu floti. Bet šis darījums sevī ietver arī kādu ierobežojumu, proti, "airBaltic" nevarēs iepirkt lidmašīnas no Krievijas.

Kur uzņēmums aizņemsies naudu lielajam darījuma, par kādiem procentiem un no kura lidmašīnu ražotāja galu galā tās tiks iepirktas – tie vēl ir jautājumi, kas būs risināmi jau jaunajai valdībai. Patlaban noslēgtais līgums un avansa maksājumi "airBaltic" saista ar Kanādas ražotāju "Bombardier".

Jāpiebilst, ka problēmas nacionālā aviokompānijā rodas ar pārsteidzošu regularitāti. Jauna investora atrašana ir problēmas risinājums vismaz uz kādu laiku, bet tas pilnībā neizslēdz jaunu problēmu rašanās iespējas.

Sestais pārbaudījums – dzelzceļa projekta "Rail Baltic" realizācija. Visas trīs Baltijas valstis un arī Eiropas Komisija ir paudusi politisku atbalstu šī projekta realizācijai. Ir beigusies trases publiskā apspriešana, un notiek darbi pie tās plānošanas. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai piešķirti 238 miljoni eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Šis ir viens no visu laiku vērienīgākajiem un dārgākajiem projektiem, tāpēc jo īpaši svarīgi būs iepirkuma konkursi un uzvarētāji tajos. Šī projekta vadības priekšgalā ir nolikta Baiba Rubesa, kura jau publiski ir atzinusi, ka vienīgais šķērslis tā realizācijā varētu būt nespēja vienoties par iepirkuma politiku visas trijās Baltijas valstīs.

Šie ir tikai daži iespējamie nesaskaņu un strīdu iemesli topošajā valdībā. Nenoliedzami, jaunajai valdībai pārbaudījumus radīs arī gadiem atliktās reformas izglītības un veselības nozarē. Tāpat karsti strīdi, visdrīzāk, būs arī par nākamā gada valsts budžeta izstrādi, kuras laikā atkal akūti ass kļūs jautājums par tālāko valsts nodokļu politiku un tās atbilstību ekonomiskās attīstības mērķiem. Tiesa, līdz tam brīdim gan valdībai vajadzētu tikt skaidrībā – kādi tad īsti tie mērķi ir.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti