Latvijā Autoceļu uzturēšanas nodeva jeb vinjete ir maksa par galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu ar kravas automašīnām. Tomēr tās iegādes sistēma nav tik ērta, kā tas ir, piemēram, OCTA gadījumā, jo, nopērkot vinjeti pirms iepriekšējās termiņa beigām, periodi pārklāsies un var sanākt pārmaksāt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Autora ziņas
Dažādi alternatīvi ārstēšanās veidi mēdz gūt cilvēku atsaucību, tāpēc ik pa laikam "uzpeld" arī brīnumlīdzekļu un brīnumaparātu piedāvājumi. Kādai iedzīvotājai medicīnas izstādē piedāvāts pārbaudīt veselību ar biorezonanses aparātu, un pēc tam piedāvāts iegādāties dārgu līdzekli, kas novērsīs ne tikai veselības problēmas, bet pat kontrolēs vīra emocijas. Speciālisti norāda – šādu iekārtu iedarbība uz cilvēku organismu nav apstiprināta zinātniskos pētījumos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Turpinoties "Rail Baltica" projekta darbiem Rīgā, bieži tiek izziņoti dažādi satiksmes vai kustības ierobežojumi, taču iedzīvotājiem un autovadītājiem nereti ir grūti tiem izsekot, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā ir izstrādāta karte, lai iedzīvotāji varētu redzēt, kur un ar kādiem ierobežojumiem ir jārēķinās, kā arī – cik ilgi konkrētie ielu posmi būs slēgti.
Birzgales iedzīvotājs Juris Dumpis ir izmisumā, jo Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija atsūtījusi vēstuli, ka viņam jāuzņemas atbildība par četrus gadus vecu meitenīti, lai gan, kā uzsver vīrietis, viņš nav bērna bioloģiskais tēvs. Tomēr tieši viņa vārds un uzvārds fiksēts bērna dzimšanas apliecībā, lai arī viņš savu sievu līdz pat šķiršanās procesam nebija redzējis teju 10 gadus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Kādreizējās skolotājas un klases audzinātājas Valijas Rozītes 102. dzimšanas dienā sapulcējies 1951. gada Andreja Pumpura 11. pamatskolas izlaidums – lai arī skolnieces pašas jau ir cienījamos gados, savu audzinātāju viņas aizvien cieņpilni dēvē tikai un vienīgi par skolotāju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pēc sižeta par kādu pasažieri, kurš starppilsētu autobusā saņēma nevis parasto maksas biļeti, bet gan ar represētas personas atlaidi, ar Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija" sazinājās skatītāja, kura piedzīvojusi līdzīgu situāciju, tomēr viņa vēlas panākt savu taisnību, jo nokļūšanu uz darbu viņai apmaksā darbs, bet mājās sakrātās biļetes, izrādās, ir ar dažādām atlaidēm.
Latvijā populārs kļuvis vietnē "YouTube" izveidots jauniešu kanāls "Gandrīz pabeigts", kurā puiši apmeklē vietas, kas līdz šim nav fiksētas video, un neviens īsti nezina, kā tur izskatās. Dodoties uz naktspatversmi "Gaiziņš", kas atrodas pie Rīgas Centrāltirgus, jaunieši bija pārliecināti, ka patversmes telpās ir vismaz gultas, un, samaksājot trīs eiro, vieta atradīsies arī viņiem. Tomēr realitāte šokēja jauniešus, liekot prātot, vai tā patiešām jāizskatās patversmei, kurā atskurbšanas pakalpojumu ik gadu saņem tūkstošiem cilvēku, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pirms vairākiem mēnešiem Rīgā, Valguma ielā, no nenotīrīta mājas jumta krītošs ledus sasita kādas automašīnas priekšējo vējstiklu, taču apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" atsakās izmaksāt kompensāciju un neatlīdzina radītos zaudējumus 150 eiro apmērā, ar ko nemierā ir automašīnas īpašnieks, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Gada sākumā SIA "Rīgas meži" gan Sarkandaugavā, gan Mežaparkā veica meža tīrīšanas darbus, lai izzāģētu vecās papeles, kuras gadu desmitiem augot, jau bija kļuvušas pārāk bīstamas, turklāt ik pavasari apkaimju iedzīvotājiem traucēja pa gaisu lidojošās pūkas. Nu tās ir nozāģētas, bet šajā vietā zemi klāj ciršanas darbu atliekas, kuras, iepriekš piesakoties, bez maksas drīkst savākt iedzīvotāji, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Tā kā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un tās apkaimē patlaban norisinās plaši dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbi, Rīgas centra ielas pārdzīvo vērienīgas pārmaiņas. Skatam atklājas arī daudziem nezināmas detaļas, piemēram, Gogoļa ielu savulaik klājis bruģis, kuram vēlāk pārliets asfalts. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja Rīgas domē, atrastais bruģis tiek precīzi uzskaitīts, noglabāts un to plāno izmantot atkal. Patlaban Rīgas domes Satiksmes departamentam glabāšanā ir 1253,6 tonnas kaltā bruģa.
Kalniņu ģimene Salacgrīvas novadā cer atpirkt no bankas paši savu māju, kuru zaudējuši, nespējot atmaksāt kredītu. Patlaban šiem cilvēkiem finansiālā situācija uzlabojusies, taču uz visiem viņu iesniegumiem saņemti atteikumi. Tikmēr mājai jau ir jauns īpašnieks, un nav skaidrs, vai ģimenei izdosies vienoties un atpirkt "Jaunlapiņas", kuras tik ļoti negrib pazaudēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Koši sarkani āboli, zeltaini citroni un saules pielieti oranži apelsīni – veikalā visi augļi izskatās glīti, spīdīgi un vilinoši, taču bieži vien, mērojuši tālu un eksotisku ceļu, tie tiek apstrādāti ilgākam svaigumam un daiļākam skatam. Kā pirmo metodi augļu mazgāšanā speciālisti iesaka karstu ūdeni, taču var likt lietā arī mērcēšanu, īpašas birstes, kā arī sodu, sāli vai etiķi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Veikalā "Maxima" ir izveidota speciāla kase vecākiem ar bērniem, diemžēl ne vienmēr to var izmantot māmiņas. Kāda raidījuma "4. studija" skatītāja atkārtoti piedzīvojusi, ka pie šīs kases veikalā stāv gara pircēju rinda, kura neļauj mammai ar bērnu izmantot priekšrocības, bet kasiere aizbildinās, ka nevar rindā pamanīt māti ar bērnu, lai apkalpotu bez rindas.
Piecās minūtēs var pagūt izdarīt daudz, bet, lai pārsēstos no viena vilciena otrā, ar šo laiku var būt par maz. Tāpēc diendienā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā daudzi pasažieri riskē un šķērso sliedes neatļautā vietā, lai tikai pagūtu uz nākamo vilcienu. Cik loģiska ir vilcienu reisu plānošana, skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija".
Aizkraukles novada Zalvē, iespējams, pašvaldības pārstāvji bija plānojuši no īres dzīvokļa izlikt 60 gadus vecu pagasta iedzīvotāju, tomēr mātes glābšanā iesaistījās meita, kura palīgā skaidrot notiekošos uzaicināja arī Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija". Tagad vietvarā izskatīs jautājumu par iespēju ļaut kundzei īres dzīvoklī vēl kādu laiku palikt, ja viņa sakārtos kādu sev piederošu īpašumu, vēstīja raidījums.
Iepirkšanās internetveikalos kļuva īpaši populāra Covid-19 pandēmijas laikā, kad tie bija vienīgie, kuros nebija jāievēro nekādi piesardzības pasākumi, distancēšanās vai roku dezinfekcija. Tomēr, lai nepaliktu bez precēm un naudas, piesardzība ir jāievēro arī šajos veikalos. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēmis vairāku skatītāju sūdzības par nesen veiktiem pirkumiem dažādos veikalos tīmeklī.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka bērnu ar saaukstēšanās simptomiem uz dārziņu vest nevar, bet dažreiz vecākiem bērnu biežās slimošanas dēļ rodas problēmas darbā vai citu apstākļu dēļ vecāki izvēlas bērnu, kuram ir iesnas, palaist dārziņā. Mediķi uzsver, ka pirmās saslimšanas dienas, kad ļoti aktīvi izdalās vīrusi, bērnu vajadzētu paturēt mājās, nevest uz dārziņu, lai nesaslimtu citi bērni.
Strupceļa situācijā ar ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumiem nonākuši Kauguru daudzdzīvokļu namu kvartāla iedzīvotāji – Engures ielas 6. nama pagrabs regulāri applūst, bet, lai to saremontētu, par darbiem un izmaksām būtu jāvienojas 10 daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un 4 šo namu apsaimniekotājiem. Pārvaldnieku asociācija atzīst – šādas situācijas ir padomju laika mantojums un tādas ir visai bieži.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Onkoloģijas centra jeb "Gaiļezera" bezmaksas atrašanās laiks stāvvietā no 90 minūtēm samazināts uz 45, kas, kā atzina vairāki Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" aptaujātie stāvvietas klienti, ir visai neērti, jo ne vienmēr šajā laikā var pagūt atgriezties atpakaļ.
Teikas apkaimē Rīgā vismaz 20–30 ielas kaķu ir palikuši bez mājām – vietā, kur tiem par vairākiem simtiem eiro bija uzceltas kaķu mājas, ieradušies zemes īpašnieka pārstāvji un tās aizvākuši. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" stāstīja rūpes par dzīvniekiem uzņēmušies cilvēki, teritorija, kur kaķi dzīvojuši, bijusi visai atstāta novārtā, nereti pēc dažādām uzdzīvēm tur mētājās pudeles, cilvēki atstājuši atkritumus, bet ap kaķu mītnēm bijis tīrs. Savukārt Rīgas pašvaldībā zināja teikt, ka īpašniekiem piemēroti vairāki sodi par piesārņotu apkārtni.
Soda ir teju vai katrā mājā, tā mūsu saimniekošanas tradīcijās iesakņojusies kā gluži vai universāls līdzeklis, tomēr pēdējā laikā vairāki cilvēki cēluši trauksmi, ka soda mainījusies – tā vairs neizšķīst aukstā ūdenī, bet gan saveļas kunkuļos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kas noskaidroja, ka "jaunā" soda ražota Turcijā un ir droša ikdienas lietošanai.
Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kuru priekšnesumus vēros tūkstošiem skatītāju, martā ir sācies ļoti atbildīgs posms – svētku skates. Kā pirmie startēja Rīgas dejotāji. Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās kāds skatītājs, kuram sašutumu izraisījis pirms Deju svētku skatēm rīkotais totalizators.
Patlaban visā Latvijā vietvaras plāno, kā optimizēt izdevumus uz izglītības rēķina. Bērnu valstī kļuvis mazāk, ne visās skolās audzēkņu skaits ir pietiekams. Viena no šādām skolām Smiltenes novadā ir Variņu pamatskola, kuru deputāti nākotnē vairs nesaredz kā pamatskolu un būtu gatavi visus 55 audzēkņus novirzīt uz blakus esošā ciema mācību iestādi. Taču Variņu iedzīvotāji nolēmuši nepadoties un dara visu, lai skola netiktu slēgta, un viņiem ir daudz jautājumu, kas saistīti ar šo lēmumu. Piemēram – kāpēc pamatskolu nevarētu apvienot ar bērnudārzu?
Pāris mēnešus pēc "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta biļešu tarifu izmaiņām dažas iedzīvotāju grupas aizvien nemierā ar jaunajām cenām – rīdzinieki sūkstās, ka brīvdienās vairs nav 60 centu biļetes, bet studenti, kuri kopš kovida pandēmijas un energocenu kāpuma dēļ daļu nodarbību aizvada attālināti, nav apmierināti, ka ir spiesti pirkt mēnešbiļeti, un slavē iepriekšējo kārtību, kad par braucienu bija jāmaksā 30 centi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Ķemeru iedzīvotājiem pēdējie mēneši bijuši visnotaļ trauksmaini, jo nereti nācies piedzīvot elektrības pārrāvumus, līdz ar to arī – aukstumu un tumsu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Vietējie vēlas saprast iemeslus bojājumiem, jo dažos gadījumos, kā skaidroja vietējie, elektrības nav bijis pat 12 stundas. Savukārt AS "Sadales tīkls" norādīja, ka patiešām pēdējā laikā notikuši vairāki sarežģīti bojājumi, tāpat neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ nav bijis iespējams tehnoloģiski apiet bojātos līnijas posmus.
Valstī ar likuma spēku atsevišķām iedzīvotāju grupām pienākas dažādas atlaides, bet izrādās, ka pašvaldības šos likumus var apiet, izdodot savus saistošos noteikumus. Daudzbērnu ģimenei pienāktos 50% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim, bet pašvaldība lemj citādi. Ģimenes tēvs ir vērsies pēc palīdzības vismaz trijās ministrijās, bet ticis sūtīts no vienas pie otras, aizbildinoties, ka tie nākamie būšot kompetentāki.
Ņemot vērā sabiedrības interesi un daudzpusīgos pieredzes stāstus, Tiesībsarga birojā līdz 26. martam pagarina periodu, kad ikviens aicināts sazināties un pastāstīt, kāda ir pieredze saistībā ar dzīvi pansionātā. Līdz šim birojā saņemtās vēstules liecina, ka cilvēki bieži vien izjūt bezspēcību pret pansionātos notiekošo, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā gadu. Kā apgalvo SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO), iepakojumu nodošana jau kļuvusi par stabilu paradumu sabiedrības ikdienā – sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību, savukārt regulāri depozīta iepakojumus nodod 71% iedzīvotāju. Tomēr pie sistēmas pierast aizvien ir grūti mazajiem veikaliem, kuriem jādomā, kā uzglabāt maisu kalnus, un nereti jāsteidz meklēt iemeslus, kādēļ taras pieņemšanas ierīce nedarbojas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Viens no intensīvāk noslogotajiem pagalmiem Rīgā atrodas Dzirciema ielā 24. Te ceļazīmes netiek ievērotas un autovadītāji traucas tam cauri, jo šādi atraduši veidu, kā apbraukt satiksmes sastrēgumus. "Šoferu visatļautība dzen izmisumā," saka vietējie iedzīvotāji. Viņi saskaitījuši, ka saspringtākajās rīta un vakara stundās cauri pagalmam izbrauc vidēji 200 līdz 300 automašīnu. Gan apsaimniekotājs, gan policija atzīst, ka situācija patiesi nav pieņemama. Lai gan piecus gadus nav risinājuma, kas dotu rezultātu, tomēr atbildīgajās iestādēs solīts meklēt veidus, kā atturēt autovadītājus no traukšanās cauri šim pagalmam, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
1100–2500 eiro gadā par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polisi – daudziem var šķist daudz, bet tāda ir daudzu taksometra vadītāju realitāte. Lai gan apdrošinātāju asociācijā norādīja, ka statistiski taksometra šoferi biežāk iesaistīti negadījumos, tomēr nav arī pareizi visus "bāzt vienā maisā". Vienlaikus risinājuma īsti nav, jo katra apdrošināšanas kompānija var noteikt savu cenu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".