4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Kā no sava pagalma dabūt prom mašīnu, par kuru īpašnieks neliekas zinis?

Kā kopt un svinēt skolēnu un skolotāja draudzību?

102 gados – aizvien skolotāja. Klasesbiedrenes cauri gadu desmitiem regulāri apciemo savu klases audzinātāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kādreizējās skolotājas un klases audzinātājas Valijas Rozītes 102. dzimšanas dienā sapulcējies 1951. gada Andreja Pumpura 11. pamatskolas izlaidums – lai arī skolnieces pašas jau ir cienījamos gados, savu audzinātāju viņas aizvien cieņpilni dēvē tikai un vienīgi par skolotāju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Audzēkne Brigita raidījumam stāstīja, ka skolotāja Rozīte ienāca toreiz 4. klasē, un kopš tā laika skolēni viņu regulāri satiek.

"Viņa man bija faktiski kā pirmā skolotāja. Ļoti jauna. Kā šodien atceros – brūna kleita ar baltu krādziņu. Viņa mums mācīja latviešu literatūru. tā kā mācības man padevās diezgan labi, tad man vienmēr lika skaitīt visādus dzejolīšus," stāstīja Ināra.

Gadu gaitā klases salidojumi ir rīkoti gan dažādās kafejnīcās, gan skolotājas Rozītes dārzā.

Dāmas uzskata, ka joprojām sanāk kopā, pateicoties savulaik ļoti draudzīgajai klasei un skolotājas personībai.

Pati Valija Rozīte, bijusī skolotāja un mācību pārzine, vaicāta, vai audzināmie bija kārtīgi un labi, sacīja: "Vispār tādas lielas problēmas nebija audzināšanā kā vēlāk kādreiz, kur dzird skolā, ka ir. Normāli strādnieku bērni. Mācījās visumā viduvēji un labi."

Kopā sanākušajām dāmām skolas laiks sakrita ar drūmu periodu mūsu tautas vēsturē. Tikai vēlāk viņas spējušas novērtēt savas skolotājas tā brīža attieksmi. Skolotājas Rozītes audzēkne Inta sacīja: "Bija tie trakie "krievu laiki". Bija izsūtīšanas. No rītiem nāca uz skolu ar bailēm, vai kāds ir atnācis, vai kāds ir pazudis. Bet skolotāja vienmēr mums nekad nepieminēja tādas lietas, lai mums kaut kas draudētu."

Skolotājas Rozītes iemācīto skolnieces atceras visu mūžu. Viņa allaž pievērsusi uzmanību pareizai latviešu valodai un kulturālām manierēm. 

"Mācīja mums ļoti pareizi latviski runāt, es atceros. Un atceros, ka skolā ēdnīca bija, un skolotāja mums mācīja, kā pareizi ēst. Ka nav jābāž visa karote mutē. Bet karote jāpaņem un sāniski jāpieliek pie mutes un lēnām jāēd," stāstīja audzēkne.

Savukārt Cildas kundze ir ne tikai skolotājas Rozītes audzēkne, bet savulaik bijusi arī kolēģe. Kā bijušajai skolniecei skolotāja Cildai izteikusi aizrādījumus pēc kādas publiskās uzstāšanās. "Viņa man teica, ka man ir liekvārdība. Viņa ir novērojusi, ka man ir liekvārdība un ka es tajā viņas stundā 12 reizes esmu lietojusi vārdu "tā". Viņa pieķeksēja. Tas ir tipisks gājiens vienam valodniekam," atceras Cildas kundze.

Skolotāja ir un paliek skolotāja visu mūžu. Arī tagad Rozīte rūpīgi seko, lai viņas savulaik iemācītais nepazūd nebūtībā.

Cildas kundze norādīja: "Viņa man zvanīja aizvakar. Mēs runājām. Viņa man teica – "tu nepareizu vārdu kārtību lieto." Es vienu laiku nodzīvoju Vācijā, dažus gadus. Viņa saka – "tev tas ir no tās Vācijas palicis. Tev ir nepareiza vārdu kārtība teikumā." Tagad viņai ir 102 gadi, un viņa man to saka."

Tiesa, pēdējos gados skolnieces uzmana savu skolotāju un aizrāda, kā nevajadzētu rīkoties. Tomēr skolotāja Rozīte nav no paklausīgākajām, un pati zina, kā ir pareizāk.

"Man viņa regulāri atsūta apsveikumus vārda dienā, dzimšanas dienā. Viņa nekad nevienu neaizmirst. Un arī mēs viņai katru nedēļu kāds piezvanām. Un sevišķi aizrādām, ka viņa viena pati nedrīkst mazgāties vannā. Mēs pat dažas nevaram iekāpt. Bet viņa saka – es to varu," stāstīja audzēkne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti