Runa ir par daudzbērnu ģimeni, kurai pienāktos 50% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim. Izrādās, pašvaldība nolēmusi traktēt likumā esošo tekstu, ka atlaide piemērojama ēkām un to piekritīgajai zemei kā atlaide zemei, kas ir tikai zem šīm ēkām, nevis visai zemei. Rezultātā sanāk, ka šī atlaide ir tikai formāls un visai nenozīmīgs atbalsts.
Raidījuma "4. studija" skatītājs: "Īpašuma nodoklim daudzbērnu ģimenēm pienākas 50% atlaide, tā ir valstī noteikta, bet, kā izrādās, pašvaldības ne vienmēr aizstāv cilvēku intereses, bet citreiz grib vairāk sev nopelnīt. Un tad viņi traktē definīcijas, kā viņiem ir ērtāk, un no šī atbalsta beigās sanāk smieklīga summa, jo viņi ir izdomājuši, ka pienākas tikai tas atbalsts, kas ir zemei zem ēkas, kurā tu dzīvo."
Tādu ziņu saņēmām no mūsu skatītāja, kurš vēlējās palikt anonīms, lai neiedzīvotos nepatikšanās novadā, kurā visi visus pazīst. Taču netaisnības sajūta paliek – ja pērn daudzbērnu ģimene saņēmusi likuma kārtībā noteikto atlaidi, tad šogad tie bijuši vien pāris eiro! Tāpēc dodamies pēc padoma uz Finanšu ministriju (FM) .
Finanšu ministrijas Komunikācijas departmenta direktors Aleksis Jarockis skaidro, ka "likumā ir paredzēts, ka daudzbērnu ģimenēm bāzes scenārijā būtu jāpiemēro atvieglojums līdz 50% no NĪN summas, kas nepārsniedz 500 eiro. Piemērs varētu būt tāds, ja NĪN ir aprēķināts 200 eiro, tad atvieglojums varētu būt 100 eiro."
Tomēr mūsu skatītāja gadījumā no trīsciparu summas aprēķinātais nodoklis bijis vien daži eiro, nevis 50%! Tāpēc viņa jautājums – vai tiešām pašvaldības var rīkoties kā vietējie ķeizari, paši interpretēt likumus un izlemt – cik, kur un kāda summa pienākas?
"Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu ir noteikts, ka valsts un pašvaldība īpaši atbalsta daudzbērnu ģimeni un sniedz tai palīdzību. Līdz ar to ir jautājums, vai šis konkrētais cilvēks ir vērsies pēc palīdzības arī FM, lai tur saņemtu šo detalizēto skaidrojumu attiecībā uz viņa konkrēto gadījumu. Vēl varētu ieteikt, ka ir iespējams vērsties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas ir kompetentā ministrija par pašvaldību pārraudzību, iespējams, ka arī tur varētu meklēt palīdzību," skaidroja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve Linda Liepa.
Un te nu sākas riņķa dancis. Cilvēks, pirms piezvanīt mums, ir vērsies pēc palīdzības vismaz trijās ministrijās, bet ticis sūtīts no vienas pie otras, aizbildinoties, ka tie nākamie būšot kompetentāki.
"Sāku vispirms pie pašvaldības vērsties – skaidroja, ka viss ir pareizi un tā tam ir jābūt. Tad es meklēju, zvanīju uz Finanšu ministriju, kur viņi īsti no sākuma nesaprata, vai tā ir viņu kompetence. Caur vairākiem viņu dotajiem numuriem izdevās sazvanīt kādu, kas ir kompetents, tad izrādījās, ka tas viss ir diezgan tā nenoteikti, jo tur ir likumā piekritīgā zeme un šis "piekritīgais", šim vārdam nav īstas definīcijas. Viņi man ieteica griezties pie VARAM, zvanot uz VARAM, tas pats – caur vairākiem telefoniem pie cilvēka, kurš ir kompetents," stāsta raidījuma "4. studija" skatītājs.
Arī mēs tiekam sūtīti šurpu turpu no vienas ministrijas uz otru. Saprotam, ka atlaide pienākas, bet tikt pie taisnības nebūs viegli.
"Ja cilvēkam šķiet, ka pašvaldība nav ievērojusi savus saistošos noteikumus, tad par šādu gadījumu ar iesniegumu iespējams vērsties VARAM, lūdzot izvērtēt saistošo noteikumu konkrētā punkta tiesiskumu. Savukārt visos citos gadījumos (iespējama kļūda nodokļa maksāšanas aprēķinā, iespējama pašvaldības kļūda), tad kārtība ir viena – vērsties pašvaldībā. Ministrija nav iestāde, kurai ir tiesības pārskatīt maksāšanas paziņojumā norādīto summu pareizību vai uzdot par pienākumu pašvaldībai svītrot kādu saistošo noteikumu normu," e-pasta vēstulē raksta VARAM.
Tātad sanāk tā, ka pašvaldības var izdot savus saistošos noteikumus, ignorējot likuma normas, bet, ja kādam kaut kas šķiet nepareizi, tad var rakstīt iesniegumus un kaut kad cerēt uz taisnību?
"Likums ir ārkārtīgi elastīgs, pašvaldībām iedotas rīcības iespējas, pašvaldības var izmantot un uzlikt lielākus nodokļus pēc vienotiem kritērijiem visiem pašvaldības iedzīvotājiem. Tā ir konkrēti katras pašvaldības rīcība, atbildība un politika, kā viņa veido NĪN politiku konkrētajā pašvaldībā, likums dod tādu brīvu iespēju rīkoties," skaidroja Jarockis.
Tomēr zemes nodokli nevar staipīt kā gumiju, tam ir savas robežas. Valsts zemes dienesta (VZD) vecākais sabiedrisko attiecību speciālists Hardijs Lāns skaidro, ka "kadastrālo vērtību VZD aprēķina automātiski katram īpašumam, vienībai, ēkai, dzīvoklim, ņemot vērā kadastrā reģistrētos datus, vērtību bāzi uz šīs formulas, ko apstiprina MK, atkarībā no tā, kādi dati reģistrēti kadastrā, tad tiek kadastrālā vērtība aprēķināta. Katram īpašumam ir sava formula, kā tas tiek aprēķināts."
Kas īsti noticis konkrētajā pašvaldībā un kā tā skaidro savus aprēķinus, uzzināt neizdodas, jo mūsu skatītājs nevēlas publicitāti, kas, mūsuprāt, uzskatāmi demonstrē to, ka pašvaldību darbiniekiem "jo dziļāk laukos, jo lielāka ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem".
Raidījuma "4. studija" skatītājs: "Rodas sajūta, ka visur Latvijā cilvēki nav vienlīdzīgi. Tur, kur ir lauki un mazākas labu algu iespējas, tur beigās cilvēks no nekustamā īpašuma saņem dažus eiro atlaidē un es nesaprotu – vai laukos arī cilvēks nav cilvēks?"
Diemžēl jāsecina, ka ir pašvaldības, kas rīkojas kā valsts valstī, – diktē iedzīvotājiem savus noteikumus, jo ir taču pieņemti saistošie noteikumi, bet, ja kādam tie šķiet netaisnīgi, tad jāklauvē pie ministriju durvīm, un arī tad vēl nav saprotams, pie kurām.
