Ārpus ētera / Komiksi
Komiksi un karikatūras
Komiksi un karikatūras
Reaģējot uz Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienība un ASV nosaka sankcijas un konfiscē Putinam pietuvinātajiem Krievijas oligarhiem piederošos īpašumus. Piemēram, Itālijas finanšu policija arestējusi krievu oligarha Andreja Meļņičenko jahtu, kas ir pasaulē lielākā privātā motorjahta, tās vērtība ir ap 530 miljonu eiro. Savukārt miljardieris Fridmans, kura bagātība tiek lēsta uz 15 miljardiem dolāru, plānoja apstrīdēt "viltīgās un nepamatotās" Eiropas Savienības sankcijas. Pēc sankciju ieviešanas miljardierim nākas iztikt ar 2500 mārciņām (ap 3000 eiro) mēnesī un, tā kā viņa konti ir bloķēti, viņš pat nevarot samaksāt par mājas uzkopšanu. Tikmēr Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis, ka Krievijas uzbrukuma smagi skartajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku, kuriem jācieš bads, slāpes un nebeidzama bombardēšana.
Lai arī saslimstība ar Covid-19 Latvijā samazinājusies un turpina mazināties, uzvaru pār koronavīrusu svinēt nevaram, jo rudenī var parādīties jauni Covid-19 varianti, brīdina infektologs Uga Dumpis.
Ekonomisti ir pārliecināti, ka tuvākajos mēnešos Latvijā inflācijas sabremzēšanās nav gaidāma. Pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenas izmaiņas, kas radīs nenoteiktību. Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā būs vairāk nekā 10%, kara ietekme būs jūtama gan uz energoresursu, gan pārtikas cenām.
Karš Ukrainā ietekmē arī gaisotni kosmosā – Krievija izstājas no starptautiskiem projektiem un pat izsaka draudus par Starptautiskās kosmosa stacijas ietriekšanos apdzīvotā sauszemē. Sadarbība ar Krieviju kosmosa izpētē turpmāk nebūs iespējama, bet draudi par Starptautiskās kosmosa stacijas iznīcināšanu, lai gan maz ticami, tomēr salīdzināmi ar atomkara draudiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja eksperti.
Degvielas cena mazumtirdzniecībā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijā. Tirgotāji pauž, ka tik lielas cenu izmaiņas 10 dienu laikā nav bijušas. Uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem litrā, bet benzīna – vairāk nekā par 30 centiem litrā. Cilvēki, visticamāk, cenu dēļ būs spiesti mainīt paradumus, tostarp meklēt alternatīvus veidus, lai pārvietotos un ceļotu.
24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, paziņojot, ka ir sākusi "militāru operāciju" un aicinot Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijas mērķis ir “Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija.”
Pēc tam, kad, atbildot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ASV un Eiropa nolēma bloķēt vairāku svarīgāko Krievijas banku pieeju starptautiskajai maksāšanas sistēmai SWIFT un iesaldēt Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kritusi Krievijas rubļa vērtība. Bet sankciju dēļ ir ierobežotas Krievijas Centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau pagājušajā nedēļā bija zemākajā vēsturiskajā līmenī.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Par sankcijām paziņoja arī vairākas citas rietumvalstis, tostarp ASV un Kanāda.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atzinis Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību no Ukrainas. Krievija plāno nosūtīt savas karaspēka vienības uz šiem reģioniem. Maskava apgalvo, ka “miera misijas” mērķis ir aizsargāt Donbasa civiliedzīvotājus, taču Ukraina un rietumvalstis brīdina, ka Krievijas spēki patiesībā gatavojas pastiprināt uzbrukumu, lai iekarotu lielāku daļu no Ukrainas teritorijas.
Ekonomikas ministrija gatavo jaunu grantu programmu, kur privātmāju īpašniekiem būs pieejams līdz 6000 eiro atbalsts, ko varēs izmantot arī saules paneļu uzstādīšanai. Pēc energoresursu cenu lēciena interese par saules paneļiem strauji pieaugusi.
Krievija vairākus mēnešus palielinājusi karaspēka klātbūtni pie Ukrainas robežas, kur bija koncentrēti līdz pat 150 000 krievu karavīru. Taču tagad Maskava apgalvo, ka sākusi karaspēka atvilkšanu no pierobežas. Ukrainas un rietumvalstu līderi Kremļa paziņojumus vērtē piesardzīgi, jo saglabājas risks, ka Krievija jebkurā brīdī varētu atsākt agresiju pret Ukrainu.
Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" šā gada 7. februāra sižetā atklāja, ka privātā izglītības iestādē Rīgā, "Mīlestības mājā", tiek piekoptas visai savdabīgas nepaklausīgu bērnu audzināšanas metodes, ka, piemēram, bērnam tiek sasietas rokas vai kājas un tas uz laiku tiek ievietots mazā telpā jeb tā saucamajā "Miera istabā", lai tas nomierinās.
2017. gadā valdība apstiprināja Valsts pārvaldes reformu plānu, kas solīja kvalitatīvas pārmaiņas valsts pārvaldē, bet pēc Valsts kontroles nule veiktās revīzijas secināts, ka būtiskas reformas nav veiktas, un plāna īstenošana netika efektīvi pārvaldīta.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvo, ka ASV vēlas ieraut Krieviju karā un vājināt tās attīstību, izmantojot Ukrainu kā līdzekli, lai šo mērķi sasniegtu. Putins arī žēlojas, ka Rietumi joprojām ignorē Maskavas bažas par drošību.
Par sabiedrisko mediju portāla LSM.lv pirmo darba darba dienu tiek uzskatīts 2013. gada 3. februāris. Šobrīd LSM.lv pieejams trīs valodās. Līdzās sociālpolitiskām ziņām un analītikai tiek attīstīts arī dzīvesstila, kultūras un citas tematikas saturs. LSM.lv ir kļuvis par vienu no vadošajiem ziņu portāliem Latvijā. Vienotais sabiedrisko mediju atskaņotājs Replay.lv apkopo LR un LTV video un audio saturu, savukārt Bernistaba.lsm.lv radīta kā droša vide bērniem, kur ar dažādiem interaktīviem risinājumiem attīstīt savas iemaņas.
No 1. februāra Latvijā darbosies depozīta sistēma – veikalos varēs nodot pārstrādei vai atkārtotai lietošanai plastmasas un stikla pudeles un pretī saņemt iegādes brīdī piemaksātos 10 centus vai kuponu. Taču ne visas plastmasas pudeles būs iespējams nodot…
"Ir jābeidz raustīt sabiedrību, tai ir jāsaka viena vienkārša ziņa – vakcinēsimies, valkāsim maskas un testēsimies. Tā cilvēki var sevi labi pasargāt," tā šonedēļ, 26.janvārī, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Tā kā Covid-19 vīrusa omikrona paveids rada draudus nozaru darbības nepārtrauktībai, būtu jāsper papildu soļi, lai nodrošinātu cilvēku distancēšanos, to 24. janvarī sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Tikai nesen, 2021. gada rudenī, Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, vēlāk uz vairākām nedēļām ieviesa "lokdaunu" un mājsēdi. Beidzoties "lokdaunam" iedzīvotāji atkal varēja brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus "zaļajā režīmā". Tad bažas sāka radīt vīrusa omikrona paveida izplatība, tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras atcerei veltītā pieminekļa "Nebaidies!" atklāšanas pasākumā ceturtdien, 20. janvārī, obligātās vakcinācijas pret Covid-19 pretinieki, tai skaitā uzņēmuma "Memory Water" dibinātājs Jānis Pļaviņš, prezidenta Egila Levita un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) uzrunu laikā svilpa līdzpaņemtās svilpēs un izkliedza saukļus – "Levit, kauns!", "Bordān, kauns!". Pļaviņš notiekošo translēja savā sociālā tīkla "Facebook" tiešraidē.
Pirmdien visā Latvijā plosījās trešā spēcīgākā vētra šajā gadsimtā. Stiprā vēja un sniega dēļ galvaspilsētā izsludināja sarkano brīdinājumu. Lidmašīnas meta līkumu Rīgas lidostai, vairākām ēkām tika norauts jumts, elektrības traucējumi skāra ap 20 000 iedzīvotāju, situāciju pasliktināja arī plūdu draudi un apledojušie autoceļi. Tikmēr pārgalvīgākie devās vērot vētras spēku piekrastē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
