Tikmēr satraukumu izraisījis Krievijas Valsts domes aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atzīt Ukrainas austrumos pašpasludināto tā dēvēto Luhanskas un Doneckas “tautas republiku” neatkarību.
Ukraina nepaļaujas uz Krievijas teikto
Ar piesardzīgu optimismu otrdien Rietumos tika uzņemts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums par to, ka daļa no Ukrainas pierobežā sakoncentrētajām karaspēka vienībām pēc militāro mācību uzdevumu izpildes ir sākusi atgriezties savās bāzēšanās vietās.
Lai gan, no vienas puses, šīs ziņas varētu liecināt par diplomātisko centienu nestajiem rezultātiem, tiek norādīts, ka pagaidām nekādu taustāmu apliecinājumu Krievijas apgalvojumiem nav, kaut arī oficiālajos medijos aktīvi tiek izplatīti video materiāli, kuros it kā redzama spēku pārvietošana. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka skaidri pierādījumi vēl ir jāsaņem.
“No Maskavas tiek saņemtas ziņas, ka diplomātijai ir jāturpinās, un tas dod pamatu piesardzīgam optimismam. Taču līdz šim mēs neesam redzējuši nekādus apstiprinājumus deeskalācijai realitātē.”
Stoltenbergam arī vaicāja, kam jānotiek, lai mēs varētu to uzskatīt par Krievijas karaspēka atvilkšanu. Viņš skaidroja, ka tam jābūt būtiskam Krievijas karaspēka samazinājumam, un nav runa tikai par karavīriem, bet jāatvelk arī kara hospitāļi un virtuves, aprīkojums un smagā bruņutehnika. Ja to visu atstāj pierobežā un izved tikai karaspēku, tad ļoti īsā brīdī karavīri var ierasties atpakaļ atstātajās pozīcijās un turpināt apdraudējumu.
ASV vēstniece NATO Džuliāna Smita par vienu šādu gadījumu arī atgādināja: “Jūs, iespējams, atceraties pagājušā gada decembra beigās Krievija izteica līdzīgu apgalvojumu. Tas, manuprāt, bija decembra pēdējā nedēļā, kad Krievija deeskalē. Tajā brīdī, kad mēs to pārbaudījām, mēs faktiski neatradām nekādas pazīmes, ka tas būtu noticis. Un kopš tā laika mēs esam pieredzējuši Krievijas spēkus virzāmies tikai pretējā virzienā.”
NATO vadītājs norādīja, ka alianse turpinās cieši sekot līdzi notikumu attīstībai, jo pagaidām Maskavai viss esot gatavs, lai sarīkotu uzbrukumu.
Līdzīgas bažas izteicis arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba. “Krievija nemitīgi izplata dažādus paziņojumus, tāpēc mums ir likums – mēs neticēsim tam, ko dzirdam, mēs ticēsim tam, kas tiks izdarīts. Kad redzēsim, ka karavīri aiziet, mēs ticēsim, ka notiek deeskalācija.”
Ukrainā trešdien izsludināta Vienotības diena, kurā prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis kopīgi dziedāt himnu un izkārt valsts karogus, lai demonstrētu drosmi un Ukrainas saliedētību.
Maskava jau pasludina uzvaru "propagandas karā"
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova jau izmantojusi iespēju paziņot, ka 15. februāris ieies vēsturē kā Rietumu propagandas sagrāve un pazemojums, jo uzvara Rietumu solītajā karā tiks izcīnīta bez neviena šāviena.
Šajā situācijā netrūkst ekspertu, kuri uzskata, ka militāro spēku atvilkšana var būt tikai māņu darbība, jo, piemēram, no Ukrainas austrumu robežas aizvestie kaujas helikopteri tagad izvietoti Krimā. Arī Krievijas oficiālajos medijos tiek pieminēts, ka šie spēki jebkurā brīdī var atgriezties iepriekšējās pozīcijās.
Viens no iemesliem, kāpēc tas tā varētu notikt, ir Krievijas iespējamais atbalsts uz laiku okupētajām Ukrainas austrumu teritorijām.
Krievijas Valsts dome otrdien nobalsoja par likumprojektu, kas aicina prezidentu Vladimiru Putinu atzīt pašpasludināto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību. Interesanti, ka parlamentā atbalstu guva Krievijas komunistu iesniegtais piedāvājums, nevis valdošās partijas “Vienotā Krievija” rosinājums Ārlietu ministrijai izvērtēt šādu iespējamību.
Šolcs: Diplomātijai ir jāturpinās
Kā pēc tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu paziņoja Putins, parlaments esot reaģējis uz sabiedrības noskaņojumu, bet viņš meklēs labāko risinājumu, kā atrisināt Donbasa problēmas.
“Mums ir jāizdara viss, lai atrisinātu Donbasa problēmas, taču tas ir jāizdara, vadoties pēc līdz galam neizpildītajām Minskas vienošanās prasībām. Mēs ļoti ceram, ka mūsu partneri aiz okeāna un Eiropā, pirmkārt Vācija un Francija, izdarīs atbilstošu spiedienu uz pašreizējo Kijevas varu, un risinājums tiks atrasts.”
Putina un Šolca sarunas ilga sešas stundas, un pēc tām Putins paziņoja, ka ir gatavs turpināt strādāt ar Rietumiem un nevēlas karu Eiropā. Savukārt Šolcs paziņojis, ka diplomātiskie centieni novērst karu Ukrainā ir tālu no izsmeltiem.
“Lai arī cik grūta pašreizējā situācija šķiet, es atsakos to raksturot kā bezcerīgu. Tagad no ikviena tiek sagaidīta drosmīga un atbildīga rīcība. Manai paaudzei karš Eiropā ir kļuvis par kaut ko neiedomājamu, un mums ir jānodrošina, lai tas tā arī paliktu," teica Šolcs.
Neilgi pēc Valsts domes balsojuma no pašpasludinātajām republikām jau it kā saņemtas ziņas par iespējamiem novērstajiem terora aktiem un atkal ir aktualizējušās diskusijas par iespējamo Krievijas aizsardzības pieprasīšanu.
Rinkēvičs: Krievija testē Rietumu vienotību
Komentējot notiekošo, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka pašpasludināto republiku atzīšana būtu starptautisko likumu pārkāpums un noteikti novestu pie sankciju ieviešanas pret Maskavu.
“Šodien pieņemtais Krievijas Valsts domes aicinājums Krievijas prezidentam atzīt par suverēnām valstīm tā saucamās Doneckas un Luhanskas tautas republikas ir absolūti nepieņemams,” uzsver Rinkēvičs.
“Visticamāk, tas ir kārtējais solis, lai testētu gan Rietumu vienotību, gan Ukrainu. Tas ir nepieņemami no starptautisko tiesību viedokļa.
Mēs to nosodām un, ja tiešām sekos arī noteiktas darbības no Krievijas izpildvaras, tad, neapšaubāmi, šeit ir jārunā par attiecīgu sankciju iedarbināšanu, līdzīgi kā tas notika Krimas gadījumā.”
Rinkēvičs arī pieļāva, ka potenciālās sankcijas jauna militārā iebrukuma un pašpasludināto republiku atzīšanas gadījumā varētu būt atšķirīgas, jo arī Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļi var atšķirties, taču jebkuru sankciju pieņemšanai ir nepieciešama vienprātība.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs minēja, ka Francija ir apņēmusies vadīt jaunu kaujas grupu, kas būs izvietota Rumānijā. Arī ASV tur palielinās savu kontingentu no viena uz diviem tūkstošiem karavīru. Savukārt ASV vēstniece pieminēja arī Lielbritāniju, kas izvietojusi tagad papildu karaspēku Polijā, Vācija savus karavīrus nosūtījusi uz daudznacionālo kaujas grupu Lietuvā, Dānija – kara kuģi uz Baltijas jūru, Nīderlande – F35 kaujas lidmašīnas uz Bulgāriju, Spānija – savus kuģus uz NATO jūras spēkiem.
Tajā pašā laikā NATO tomēr cer, ka izdosies konfliktu atrisināt diplomātiskā ceļā.
