Ārpus ētera
Beidzamajā laikā par skatītāko un apspriestāko ukraiņu mākslas filmu Ukrainā kļuvusi pazīstamā režisora Sergeja Lozņicas aktierfilma “Donbass”. To noskatoties, kļūst saprotams, kādēļ šis kino darbs izraisījis plašas diskusijas, kurās izteikto viedokļu amplitūda sniedzas no augstas atzinības līdz pat klajam noliegumam.
Ja kādam šķiet, ka karavīra pamatapmācības kurss varētu būt tikai pieaugušo “kariņa spēlēšana”, tad visus, kuri tā domā, laipni aicinu šo programmu apgūt nākamgad! Patiesībā tā ir sviedru un pārguruma valstība, kuras laikā sevī nostiprini jaunas vērtības. Šādi bija arī ar mums – brīvprātīgajiem rezervistiem. Atnācām vieni, aizgājām jau pavisam citi cilvēki. Manuprāt, labāki.
No 2020. gada septembra skolās 1., 4., 7. un 10. klasēs būs par vienu sporta stundu vairāk, nākamajos gados trešā sporta stunda tiks ieviesta arī citās klasēs. Sportiskā dzīvesveida piekritēji sit plaukstas. Par agru, draugi, par agru! Kāpēc tā, to pētām "Sporta studijas" sižetu sērijā “Sporta stunda 2020”.
Manas bērnības Cēsis atceros kā pilsētu, kurā uz dzīvi bija apmetušies daudzi neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Speciāli apzīmētas gājēju pārejas, margas gar ielas malām un ļaudis tumšās brillēs vai baltiem spieķiem bija daļa no mazpilsētas ainavas. Cēsīs darbojās speciāli neredzīgajiem būvēts ražošanas uzņēmums. Tajā ražoja elektroinstalācijas komponentes un konservu vāciņus.
LTV7 Krievu satura žurnālists Ēvalds Dukuls Nacionālo bruņoto spēku brīvprātīgo rezervistu apmācībām sākotnēji pats nepieteicās - viņa vietā to izdarīja ziņu redaktors. Ēvalds atceras, ka filmēšanas laikā saņēmis telefonā īsziņu - “Mēs tevi aizsūtīsim uz brīvprātīgo rezervistu kursiem, ar telefonu kaut ko pafilmēsi, tādus kā videoblogus sataisīsim”.
Pēdējo gadu veiktajās socioloģiskajās aptaujās liela daļa sabiedrības paudusi gatavību kara gadījumā aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. Tas priecē, taču te jānošķir divas lietas – anonīmā aptaujā pausts viedoklis vai paša cilvēka apzināti pūliņi, lai iegūtu prasmes, kā sekmīgi stāties pretī agresoram. Šovasar Nacionālie bruņotie spēki aizsāka brīvprātīgo rezervistu sagatavošanas programmu, kur šādas iemaņas varēja gūt iepriekš ar militāro jomu nesaistīti cilvēki. Interese bija liela, tomēr, lai sekmīgi pabeigtu mācību kursu, vairāk par fizisko sagatavotību bija vajadzīga motivācija.
Pēc numeroloģijas, mistiskais skaitlis 77 nozīmē gudrību, intuīcijas pastiprināšanos, paredzēšanas spējas un apskaidrību, iespēju caurredzēt citus, stingrību un, bez šaubām, veiksmi. Atliek vien domāt, ka nupat 77.dzimšanas dienu atzīmējušajam māksliniekam Nikolajam Uvarovam – grāfam, kņazam utt., utt., tas arī piepildīsies. Visādā ziņā jau pirms slaveno “debilo bildīšu” autora dzimšanas dienas viņa dzīvē norisinājās visai patīkami notikumi, arī negaidīti.
Aizvadītās prezidenta vēlēšanas Gruzijā apliecinājušas, ka šī visai karstā reģiona valsts tomēr ir nopietni vērtējams Rietumu sabiedrotais. Tas parādīts ar balsojuma iznākumu, ļaujot izdarīt secinājumu par vēlētāju brīvu izvēli.
Informatīvās telpas un Latvijas medijiem nesasniedzamie cilvēki, izzūdošie ciemi un sava ciema pēdējie iedzīvotāji pierobežā, vietējie biznesmeņi un sava ceļa gājēji ir dokumentālista Ivara Zviedra jaunā īsfilmu stāstu cikla "Klausītājs" centrā. Šis cikls skatītājiem pieejams ceturtdienās Latvijas Televīzijā un replay.lv. Piedāvājam režisora Ivara Zviedra un operatora Haralda Ozola stāstus un pierakstus par 3.epizodi - "Bēres un Latvijas-Baltkrievijas robeža".
Aleksim Vilciņam un citiem jauniem cilvēkiem šis bija pirmais gads, kad viņi varēja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Izrādās, viņiem nekas nebūtu pretī būt politiski aktīviem un vēlēt jau no 16 gadu vecuma. Par valsts aparātu, ordeņiem un mazliet par politiku 5. "Ko svinam?" epizodē "Valsts".
Vispār jau tā zvejniecība ir viena ķēpīga nodarbošanās. Garas stundas, fizisks darbs, atkarība no laikapstākļu labvēlības un zivju arī nekļūst vairāk tā, kā, piemēram, pieaug datu apjoms mūsu viedajos telefonos. Un tāpēc nav brīnums, ka liela daļa no tiem, kas mūsdienās uzauguši pie jūras, i’ nesapņo tajā pavadīt ilgāk par veldzējošu peldi.
Vajadzētu aprast ar domu, ka valsts drošības aspektiem Latvijā, ņemot vērā iesākušos militāro konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju, nāksies pievērst uzmanību ilgu laiku. Domstarpības starp sankciju dēļ aizvien lielākā diskomfortā esošo autoritāro Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu un demokrātiskajām valstīm, drīzāk, vienīgi vēl pieaugs.