Ārpus ētera
Reizēm nākas dzirdēt jautājumus, kāpēc Latvijas Televīzija vairs nerāda kādas noteiktas sporta pārraides. Kas attiecas uz dažādu sacensību tiešraidēm, to nosaka tā dēvētais tiesību jautājums – vai nu LTV pieder šīs tiesības rādīt, vai tās jau nopirkusi kāda cita kompānija. Mūsdienu apstākļos tā ir ļoti komplicēta tēma – daudz ko vienkārši nevar nopirkt līdzekļu trūkuma dēļ vai arī tāpēc, ka tiesības mūsu teritorijā jau nopirkuši konkurenti. Tā sakot, brīvais tirgus. Ko un kā rādīt sporta ziņās – arī tas nav tik vienkārši, kā no malas izskatās, jo arī ziņu materiāliem ir dažādi aizliegumi, kas saistīti ar tiesību turētāju nosacījumiem.
Lai cik neveikli tas skan, šogad aprit trīsdesmit gadu kopš 1989. gada. Tātad aprit trīsdesmit gadu ne tikai PSRS karaspēka aiziešanai no Afganistānas (lai gan arī tas neapšaubāmi bija nozīmīgi okupētās Latvijas iedzīvotājiem), bet arī trīsdesmit gadu "Baltijas ceļam" un "Berlīnes mūra" krišanai. Citiem vārdiem sakot, tas bija nozīmīgs gads PSRS izveidotās sistēmas Centrāleiropā un Austrumeiropā sabrukšanas procesā.
Pirmo reizi Saulkalnē biju pērn ziemā. Tur pirms desmit gadiem mazā veikaliņā nogalināja pārdevēju Zinaidu. Policijai bija aizdomās turētais. Viņš kļuva arī par apsūdzēto, un pirmā tiesu instance vīrieti atzina par vainīgu slepkavībā, kas saistīta ar laupīšanu. Bet tad cita - Augstākā - tiesa viņu attaisnoja. Slepkava joprojām nav atrasts. Saulkalnē gribu atrast šī notikuma aculieciniekus. Vai ciematā Zinaidu atceras?
Pasaules kausa izcīņas sezona bobslejā un skeletonā aizvadīta un atlikusi vien kulminācija – jau šonedēļ sāksies pasaules čempionāts Vistleras trasē Kanādā. Bobslejā līdz šim iepriecinājis mūsu pilots Oskars Ķibermanis. Viņa sasniegumi nav nejauši, un otrā vieta sezonas vērtējumā abās disciplīnās jau liecina par stabilitāti. Progress arī jaunajam Ralfam Bērziņam, uz panākumu takas skeletonā pamazām pēc eksperimentiem atgriežas Martins Dukurs, turklāt pašā pēdējā posmā uz pjedestāla beidzot arī Tomass Dukurs. Kopējais secinājums gan ir tāds pats kā sezonas sākumā – vismaz bobslejā dominē Vācija.
Katru gadu lielie pasaules tehnoloģiju uzņēmumi prezentē savas korporācijas iekšienē radītos jaunākos viedtālruņus. Tas ir kā raudzīties Holivudas filmas trešajā, piektajā vai pat devītajā stāstā uz lielā kino ekrāniem – sērijas nosaukumu papildina kārtas skaitlis, bet dramaturģijā nekas īsti nemainās kopš žanra klasikas, "Apple" dibinātāja Stīva Džobsa lieliskajām “one more thing” (vēl kāds sīkums) prezentācijām. Šķita, ka "Samsung" piedāvās jau daudzkārt dzirdēto un redzēto, atkal no jauna demonstrēs kvalitatīvākos no "Android" ekosistēmas viedtālruņiem un stāstīs par to, ka jaunās ierīču komponentes ir labākas par iepriekšējām, lietojot vispārākās izteiksmes formu.
Tikai viens no pašreiz valdībā esošajiem pieciem politiskajiem spēkiem – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" – savā īsajā priekšvēlēšanu programmā paziņoja, ka gatavojas pašvaldību skaitu samazināt vismaz trīs reizes. Tagad administratīvi teritoriālā jeb pašvaldību reforma ir kļuvusi par vienu no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajām prioritātēm un to plāno realizēt triecientempā. Cik karstas varētu izvērsties diskusijas, un vai tiešām viss būs tik vienkārši?
Pagājušā gada sākumā pēc ilgiem strīdiem ar nozares arodbiedrību valdība beidzot apstiprināja skolotāju algu pieauguma grafiku. Nekā kosmiska tajā nav - līdz 2022. gadam zemāko darba algu par vienu likmi paredzēts pakāpeniski pacelt līdz 900 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam: Igaunijā, kas skolēnu zināšanu līmenī mums tālu priekšā, jau šogad pedagogu minimālais atalgojums ir 1250 eiro jeb gandrīz divreiz lielāks nekā Latvijā.
Saistībā ar Eiropas parlamenta (EP) maijā gaidāmajām vēlēšanām biežāk dzirdēsim apgalvojumu, ka Eiropas Savienības (ES) tēmas Latvijai ir nevis ārpolitiski, bet iekšpolitiski jautājumi. Citiem vārdiem sakot, kaut kas mūs tieši skarošs un attiecīgi nozīmīgs. Visvairāk šo apgalvojumu lietos EP deputātu amata kandidāti, šādi cenšoties gan pamatot savu kandidēšanu, gan cenšoties palielināt vēlētāju aktivitāti. Tomēr, neatkarīgi no šiem polittehnoloģiskajiem paņēmieniem, apgalvojums vienalga ir aktuāls un interesants. Tātad ES notiekošais ir Latvijas iekšpolitika?
Nedēļas nogalē liels notikums sieviešu tenisā ”Arēnā Rīga” – Federācijas kausa izcīņas pasaules otrās grupas spēle Latvija–Slovākija. Latvijas abas līderes sen nav spēlējušas savā dzimtenē, kur nu vēl abas kopā vienā turnīrā. Lieliska iespēja līdzjutējiem redzēt darbībā pašu mājās gan Anastasiju Sevastovu, gan Aļonu Ostapenko, tāpat visai meistarīgās Slovākijas tenisistes. Jā, viešņām nevarēs palīdzēt viņu līdere Dominika Cibulkova, bet Slovākija tāpat ir gana stipra. Abas izlases jau gatavojas un iemēģina laukuma segumu, debija valstsvienības kapteiņa lomā šonedēļ Adrianam Žgunam.
Pasaules izstādes EXPO sagatavošana arī Latvijā rit pilnā sparā. Pēc dinamiskās gada nogales, kad vienā elpas vilcienā bija jāpaveic teju neiespējamais - jāsagatavo metu konkursa iepirkums, jāskaidro laika grafika izaicinājumi, žūrijai rūpīgi strādājot jāizvēlas īstenojamais mets un jāgatavojas projekta realizācijai, beidzot bija pienācis laiks doties uz Dubaiju uz tikšanos ar EXPO izstādes organizatoriem.
Aizvadītā nakts Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) pagāja ļoti karsti, jo viena no līgas spožākajām jaunajām zvaigznēm Kristaps Porziņģis tika aizmainīts uz Dalasas "Mavericks”. Vēl tikai pirms pāris nedēļām veidoju ziņu sižetu, kurā teicu, ka Porziņģis vēl daudzus gadus spēlēs Ņujorkā. Un janvāra vidū tiešām nekas neliecināja, ka latviešu basketbolists kaut kur varētu pārcelties. Bet kas mainījies šajā laikā?
Janvārī un februārī dažkārt laiks ir tik auksts, ka skolēni drīkst neiet uz skolu. Tā vien šķiet, ka tas laiks ir pienācis. Prognozes rāda ļoti aukstu pirmdienas rītu. Un nevar jau arī jauniešiem pārmest, jo kurš gan negribētu brīvdienu pirmdienā? Tiem, kam gremdējoties atmiņās par saviem skolas laikiem ataust atmiņā, ka -30 grādu salā nācās doties uz skolu, interesanta varētu šķist statistika. Datu arhīvs rāda, ka liela daļa šī brīža pusmūža cilvēku patiesībā nekad nav gājuši uz skolu -30 grādos.
Lai cīnītos ar nabadzību, ir vajadzīga ne tikai nauda, bet arī politiskā griba. Proti, apjēgsme, ka nabadzība nav tikai konkrēto cilvēku netikums un nevēlēšanās kaut ko darīt, lai uzlabotu savu dzīvi, bet daudz komplicētāka un sarežģītāka problēma, kuras risināšana ir būtisks arī mūsu valsts drošības jautājums. Diemžēl Latvijā no teju diviem miljoniem iedzīvotāju nepilns pusmiljons dzīvo uz nabadzības riska robežas. Vissmagāk nabadzība skar tieši vecos cilvēkus.