Ārpus ētera
Pirmdien sāksies un turpmākās divas nedēļas Ņujorkā notiks gada pēdējais ”Grand Slam” tenisa turnīrs – ”US Open”. Latviju vienspēlēs pieaugušo turnīrā pārstāvēs vien divas dāmas – Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko. Diānai Marcinkevičai un Ernestam Gulbim neizdevās pārvarēt kvalifikāciju. Divas nedēļas daudzviet pasaulē sportā tas būs galvenais notikums.
Vija Artmane sēž Murjāņu dārzā. Koka paēnā, spilgti rozā kleitā. Tas ir 2004. gada augusts ap aktrises dzimšanas dienas laiku. Tādu es viņu atceros pēdējā tikšanās reizē un intervijā Latvijas Televīzijai. Viņa ir skaista, un es zinu, ka vismaz divas stundas pavadījusi kopā ar savu grimētāju Sarmīti Balodi, mūs gaidot un pucējoties. Rezultāts ir lielisks, un Vija Artmane to apzinās.
Jau nedaudz mazāk kā gads līdz Tokijas olimpisko spēļu sākumam. Rīkotāji gatavojas, nekādu aizķeršanos nemana, tāpat gatavojas arī planētas labākie sportisti. Pirmdien, 360 dienas pirms spēļu sākuma, oficiālo ielūgumu piedalīties saņēmusi arī Latvijas Olimpiskā komiteja. Mūs interesē, cik konkurētspējīgi šajā globālajā četrgades forumā būs Latvijas sportisti. Kā rāda pēdējo gadu notikumi, vasaras spēlēs cerības uz medaļām nav lielas un bez godalgām palikām iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Rio. Jā, Latvijai ir vairāki augstas klases sportisti individuālajos veidos, taču pēc reitinga tikai retajam no viņiem ir reālas izredzes izcīnīt godalgas. Par laimi, sportā ne visu nosaka tikai un vienīgi reitings.
Šonedēļ vēl nebijis notikums Latvijas tenisā, jo pirmo reizi mūsu valstī norisināsies profesionālais tenisa turnīrs – sieviešu WTA tūres ”Baltic Open”. Latvijā līdz šim aizvadītas Deivisa kausa un Federācijas kausa izcīņas spēles, bijuši starptautiski jaunatnes turnīri, tāpat arī zemākās raudzes profesionālie turnīri, bet WTA (vai ATP vīriešiem) tūres līmenī - vēl nekad. Lieliski tenisa svētki visiem līdzjutējiem, Lielupes tenisa kompleksā varēs skatīt arī abas mūsu līderes Anastasiju Sevastovu un Aļonu Ostapenko.
Mana pilsonības eksāmena diena bija dīvaina. Parasti visur ierodos vēlāk par noteikto laiku, un tas, ka biju Valmierā stundu pirms pulksten 10.00, kad bija jāsākas pilsonības eksāmenam, liecina par manu nopietno attieksmi pret šo svarīgo dienu. Es pat izmantoju satelītnavigāciju, lai būtu drošs, ka nonāku pareizajā adresē. Tas man reti izdodas, un satelītnavigācijas vietā galvenokārt paļaujos uz valdošajiem vējiem, balodim raksturīgo spēju sajust magnētiskos laukus un zvaigžņu stāvokli.
Pēc tam, kad biju nolēmis pieteikties Latvijas pilsonībai, mans nākamais solis bija pāris gadus darīt ļoti maz. Es ātri sagādāju lielāko daļu nepieciešamo dokumentu un pieņēmu, ka pārējais prasīs minimālas pūles, tāpēc var tikt atlikts līdz tam mītiskajam brīdim, par kuru mēs visi sapņojam – “kad man būs mazliet brīva laika”.
Pasaules kausā basketbolā U-19 vecuma grupā vīriešiem aizvadītas pirmās četras spēļu dienas un noskaidrojušās astoņas komandas, kas Grieķijai piederošajā Krētas salā turpinās cīņu par medaļām, kā arī tās astoņas vienības, kurām nāksies samierināties ar cīņu par 9.-16.vietu. Diemžēl, bet šajā otrajā kompānijā nonākusi Latvijas izlase, kas turnīra ievadā piedzīvojusi četrus zaudējumus četrās spēlēs.
Jau pirmdien Londonā, Vimbldonā, sāksies slavenākais un senākais no visiem profesionālajiem tenisa turnīriem pasaulē. Pirmoreiz tas notika jau 1877.gadā, un nav pasaulē daudz citu tradicionālo sacīkšu, kam būtu senāka vēsture, pat Pasaules kausa izcīņa futbolā sākās daudz vēlāk. Par Vimbldonas turnīru laikam gan ir dzirdējis ikviens, pat ļaudis, kas par tenisu neinteresējas. Turnīram ir sava īpašā aura, šajā klubā spēlē vien divas nedēļas gadā, visu pārējo laiku zāles laukumi tiek īpaši kopti un gatavoti nākamajai sezonai.
Ir karsta diena. Četras ceļotājas tikko pieveikušas 30 kilometru ilgu pārgājienu un nonākušas tuvu galapunktam – manai dzimtajai pilsētai Cēsīm. Pēc nogurdinošā ceļa viņas iegriežas ekskursantu iecienītā vietā, kur Latvijas ainavā var aplūkot kamieļus, un cilvēkam pie vārtiņiem palūdz ūdeni. "Nopērciet biļeti un iekšā varēsiet nopirkt arī ūdeni!"
Lai gan nedaudz lēnāk nekā pērn, arī šogad Latvijas ekonomika rāda vērā ņemamus un - kas būtiski - pozitīvus rezultātus. Ekonomiskā aktivitāte aug un līdz ar to arī ienākumi valsts budžetā, samazinās bezdarbs, palielinās algas. Taču viss nav tik rožaini, kā varētu pirmajā mirklī šķist. Diemžēl mūsu ekonomikai priekšā ir virkne, kā mēdz teikt – izaicinājumu. Citiem vārdiem sakot – ir problēmas, kuras rodas neatkarīgi no mūsu gribas, un ir vēl citas, kas lēnām krājas un kuru risināšana visu laiku tiek atlikta. Cik ekonomiski stipri esam? Vai kā patērētāji neesam kļuvuši pārlieku optimistiski? Un galu galā – kas tad nākotnē būs mūsu Latvijas izaugsmes balsts un veiksmes stāsts?
Jāatzīst, ka dažkārt ir kārdinājums partiju dzīvi aprakstīt, lietojot mikrobioloģijas jēdzienus un atziņas. Piemēram, vīrusi nepilda tādu pamatfunkciju kā olbaltumvielu sintēze, vīrusi spēj vairoties, tikai inficējot šūnas, un zinātnieki joprojām diskutē, vai vīrusus var vispār uzskatīt par dzīviem organismiem. Ārpus saimniekorganisma vīruss zaudē spēju augt un vairoties. Vīrusi ir gan sfēriski, gan ovāli, gan nūjiņveidīgi, bet, neatkarīgi no izskata, tie visi ir vīrusi.
31. maijā, ieskandinot vasaras festivālu sezonu, norisinājās jau otrais dzīvās elektroniskās mūzikas festivāls "Kontaktor", ko rīko pašmāju sintezatoru ražotāji "Erica Synths". Oriģinālu atskatu uz festivālu, kas norisinājās Trompovska kvartālā Sarkandaugavas Industriālajā parkā, piedāvā Elīna Semane.
Rīgai jauns mērs. Mediji to sauc par Ušakova ēras beigām. Gan jau, ka ar laiku mēs labāk apjautīsim, ko vēl bez viņa atrašanās Rīgas domes vadītāja amatā nozīmē šī ēra. Daudzi teiks, ka tā bija korupcijas un visatļautības ēra, un viņiem būs taisnība, tomēr nenoliedzami, ka tā sākās pirms Ušakova un turpināsies arī pēc viņa. Iespējams, ka tieši viņa laikā tika sasniegts augstākais nekaunības un visatļautības līmenis, bet, iespējams, ka mēs vienkārši pārāk maz zinām par to, kas bijis pirms tam. Cilvēki mainās, bet sistēma turpinās.
Latvijas ekonomika ir maza, un pat mūsu lielie uzņēmumi Eiropā pārsvarā ierindojas mazo un vidējo grupā. Taču mūsu ekonomika ir ļoti elastīga un spēj ātri pielāgoties negaidītām situācijām un ātri atgūstas pat pēc smagām krīzēm. Lai ekonomika kļūtu varenāka, mums ir nepieciešams vairāk lielu uzņēmumu, kas nodarbina pat vairākus simtus cilvēku, rada gudrus produktus un tos dārgi pārdod citās valstīs. Taču tikpat svarīga ekonomiskas sastāvdaļa ir mazi uzņēmumi vai vienkārši aktīvi cilvēki, kuri spēj no sava īpašuma vai zināšanām un prasmēm gūt ienākumus.