2018. Latvijas hronika

2018. Latvijas hronika

2018. Latvijas hronika

«2018. Latvijas hronika» 10. sērija. Ivo Briedis

2018. Latvijas hronika. Kaspars Goba.

Kaspars Goba: Meitene ar melno suni un «2018. Latvijas hronika»

Manas bērnības Cēsis atceros kā pilsētu, kurā uz dzīvi bija apmetušies daudzi neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Speciāli apzīmētas gājēju pārejas, margas gar ielas malām un ļaudis tumšās brillēs vai baltiem spieķiem bija daļa no mazpilsētas ainavas. Cēsīs darbojās speciāli neredzīgajiem būvēts ražošanas uzņēmums. Tajā ražoja elektroinstalācijas komponentes un konservu vāciņus.

Pirms pieciem gadiem, atgriežoties Cēsīs, es atvedu arī savu foto izstādi par Rīgas salām un uzaicināju ciemos cilvēkus no kādreiz plašās Cēsu neredzīgo kopienas. Stāstīju, kas attēlots bildēs, un atskaņoju audio ainavu ierakstus. Tā es iepazinos ar Beāti jeb meiteni ar melno suni, kā viņu dēvē Cēsīs.

Beāte Bringule

Beāte redz krāsainus sapņus, spēlē ērģeles un dejo. Kopā ar savu uzticamo suni-pavadoni Zani viņa ik dienas dodas garās pastaigās pa Cēsīm un sev neredzamo pilsētu padara par redzamu. Viņa iztausta to ar pēdām, plaukstām un balto spieķi, klausās skaņās un izvaicā uz ielas satiktus cilvēkus par izmaiņām pilsētas ainavā.

Veidojot stāstu par Beāti, runāju arī ar citiem Cēsu neredzīgajiem. Viņi stāstīja par ierobežotajām darba iespējām, par to, ka aizbraucot, piemēram, uz Rīgu, ir daudz grūtāk orientēties un ka

galvaspilsētā, atšķirībā no Cēsīm, cilvēkiem nav ikdienas pieredzes ar neredzīgajiem. Tādēļ daudzi Latvijas neredzīgie neiziet no mājām.

Viņi baidās apjukt un pazust. Par to, ka, pienākot autobusiem, neatskan autobusa numurs vai maršruts, ka bankās un iestādēs, paņemot savu kārtas numuriņu, nav iespējams uzzināt, kad pienākusi tava rinda, ka, piemēram, lielveikala personāls nezina, kā palīdzēt neredzīgam cilvēkam iepirkties.

Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku ar redzes invaliditāti, un liela daļa no tiem joprojām dzīvo savā, salīdzinoši noslēgtā kopienā.

2018. Latvijas Hronika

Kaspara Gobas veidotā "2018. Latvijas hronika" būs skatāma otrdien, 6.novembrī, LTV 1 22.05 un replay.lv. Visas hronikas un to režisoru stāsti skatāmi un lasāmi LSM.lv sadaļā. 

Beāte saka, ka, viņasprāt, svarīgi būtu vienam pie otra pierast jau no mazotnes. Neredzīgos bērnus nevajadzētu sūtīt uz speciālām internātskolām. Viņiem būtu jāiet parastās skolās - tā neredzīgie labāk saprastu, kā darbojas redzīgo pasaule, un redzīgie aptvertu neredzīgo vajadzības. Savu izvēli pabeigt vidusskolu parastā vakarskolā un mācīties mūzikas skolā viņa uzskata par izšķirošu soli, lai pati uzņemtos atbildību par savu dzīvi un nejustos kā invalīds.

Redze un dzirde ir divas galvenās maņas, bez kurām nebūtu iespējama mana mīļākā nodarbošanās – stāstu stāstīšana fotogrāfijās, tekstos un kino. To, cik liela dāvana tā ir un ka līdz šim esmu to uztvēris kā kaut ko garantētu, tā skaidri apjautu tikai salīdzinoši nesen, pēc tam, kad biju pavadījis krietnu laiku kopā ar cilvēkiem, kuriem šo maņu nav.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti