Ārpus ētera
Kopdzīve ar dezinformāciju būs ilgstoša. Tas ir mainīgs, dzīvīgs un daudzveidīgs fenomens. Salīdzinoši nesen pārsteigti atklājām Krievijas apmaksāto interneta troļļu fermas. Šogad lielas vilšanās avots ir ziņas par dokumentu zagšanu, spiegošanu, ielaušanos datorsistēmās, alkatības vadītu slepenu vienošanos un Krievijas dienestu vadītām melu straumēm pirms vēlēšanām ASV 2016.gadā un, iespējams, arī šogad gan Amerikā, gan citās valstīs.
Emociju viļņi tīmeklī jau nosaukti par emocionālo demokrātiju. Šis jēdziens pretstata racionālu sabiedriski politisko notikumu analīzi, kas palīdz veidoties sabiedriskajai domai, emocijās balstītai spriešanai jeb alternatīvai demokrātijas praksei. Par to arī ceturtais stāsts rakstu sērijā par dezinformāciju.
Uz katrām vēlēšanām politiķi atrod jaunus jājamzirdziņus. Par vienu no tiem pēdējā laikā kļuvusi obligātā iepirkuma komponente (OIK), komentējot priekšvēlēšanu cīņu partiju vidū, stāstīja Latvijas Radio žurnāliste Madara Fridrihsone.
Šogad ne tikai daba mūs lutina ar īstu vasaru, bet ļoti karsti ir arī Latvijas futbola stadionos. Valsts čempionātā gan visi interesantākie notikumi vēl ir priekšā, tāpēc par pēdējā laika galveno pašmāju futbola aktualitāti kļuva mūsu klubu starts Eiropas kausos. Uz lielās skatuves Latvijas klubi atstāja visnotaļ solīdu iespaidu, bet lielāko laimestu ieguva Jūrmalas “Spartaks”, kas joprojām turpina sapņot par Eiropas līgas grupu turnīru un par dažiem starptautiskajiem mačiem jau ir nopelnījis miljonu eiro.
Aktuālais gadījums ar viltus informāciju par ''Alfas'' vai ''Alffas'' it kā sabrukšanu, citi zemiski informācijas sagrozīšanas piemēri liek uzdot dažādus jautājumus. Viens no tiem – kā pret to cīnīties, kā atšķirt izteiksmes brīvību no muļķīgas kļūdas, ļaunprātības un nelikumībām?
Nosaukt par meļiem. Pārmest, ka ignorē. Uzbrukt personīgi, apsaukāt un aizskart. Pazemot kā profesionāļus. Apmelot. Mērķtiecīgi vajāt ar sociālo mediju vai savā rīcībā esošu informācijas līdzekļu palīdzību. Viss nosauktais ietilpst sarakstā “politiķu uzbrukumi žurnālistiem”. Vai arī Latvijā? Pašreiz – diemžēl, jā!
Dziesmusvētku nedēļa ir pagājusi. Sociālajos tīklos joprojām virmo Dziesmusvētku atbalsis. Pārsvarā cilvēki ir izjutuši Dziesmusvētku efektu kā spēcinošu, pašapziņu ceļošu. Ir pieaugusi tautas kopības, vienotības sajūta. Cilvēki ir jutušies vērtīgi, stipri, svarīgi. Vienlaikus ir bažas labo efektu pazaudēt.