Andris Ušackis: Sporta stunda vai obligātās mocības skolā?

No 2020. gada septembra skolās 1., 4., 7. un 10. klasēs būs par vienu sporta stundu vairāk, nākamajos gados trešā sporta stunda tiks ieviesta arī citās klasēs. Sportiskā dzīvesveida piekritēji sit plaukstas. Par agru, draugi, par agru! Kāpēc tā, to pētām "Sporta studijas" sižetu sērijā “Sporta stunda 2020”.

Padomju laiks. Ķengarags. Astotā klase. Septembra pirmā fizkultūras stunda. Divi mani klases biedri, ieraugot jauno fizkultūras skolotāju, skolnieciski zirgojoties, ķiķina. Vēl pirms divām dienām, neko nenojaušot, pie alus mucas kopā esot pavadījuši visu vakaru.

Man vēl tagad tas skolotājs palicis atmiņā, tiesa, ar citu spilgtu epizodi, kad viņš rezultātu tāllēkšanā mēģināja mērīt ne pēc papēža, bet pēc purngala nospieduma. Mūsu dedzīgos iebildumus uzklausīja ar dusmīgu neticību. Babris mans liecinieks!

Šīs etīdes nāca prātā skolotāju dienas priekšvakarā, kad sporta ļaudis pilnām mutēm runāja par sporta stundu skaita palielināšanu skolās. Nezinu, kādā caurvējā tiku sēdējis, bet sāku kūdīt trīs bērnu tēvu Dāvidu Ernštreitu, ka mums vajag būt tur iekšā un - kurš gan cits, ja ne viņš, un kur gan citur, ja ne "Sporta studijā".

Tā nu mums tagad jau ir četri pilnvērtīgi sižeti, vairākas, mūsuprāt, ģeniālas atziņas un ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Taču par visu pēc kārtas.

Vispirms pārliecinājāmies, ka skolotāju saimes līderi, apgūstot viņiem vien zināmu Eiropas naudu, pilnā nopietnībā metušies veselas programmas "Skola 2030" izstrādē. Saucoties - kompetenču izglītība. Tad nu sūtījām bakalauru Matīsu Timofejevu, lai pelna maizīti un mēģina noskaidrot, kā šī programma skar sporta stundas. Te arī viņa veikums.

Kas varētu mainīties sporta stundās?

  • Sporta aktivitāšu apjoms nemainīsies
  • Papildus stunda tiks veltīta veselībai un drošībai
  • Vajadzētu palielināties dažādu nozaru skolotāju sadarbībai
  • Mainīsies vērtēšana, kurā ietilps arī teorētiskie jautājumi par drošību un veselību.

Sausais atlikums - sportisko aktivitāšu daudzums skolas sporta stundās nepieaugs, tā vietā būs papildu nodarbības par veselību un drošību. Nešaubīgi, ka laba lieta, taču tā nerisina sasāpējušo problēmu, ka skolnieki ir arvien mazkustīgāki, un nerisina arī to, lai jau esošās divas sporta stundas kļūtu kvalitatīvas itin visās, ne tikai sportiski veiksmīgajās skolās.

Papildus būs vēl viena stunda, kurā visi sēdēs un klausīsies, nevis kustēsies. Mūsu aptaujātie sporta skolotāji un speciālisti ir gandarīti par izmaiņām, taču viņu teiktajā (klusāk vai skaļāk) jaušams - ar to nepietiek!

Šajā vietā iezīmējās nepārprotams viedoklis, ko saukšu par “sportistu viedokli”.

Fitnesa trenere un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) docente Aleksandra Čuprika uzskata, ka ar 40 minūtēm ir par maz, vajag vēl pirms un pēc sporta stundas vismaz 15 minūtes, lai neskrietu pa galvu, pa kaklu no vienas stundas uz otru. Turklāt jākustas ir katru dienu. 

Viņai piebalso arī fiziskās sagatavotības treneris Helmuts Rodke, ka 40 minūšu sporta stunda ir par īsu. Viņš visai argumentēti stāsta par labumu, kāds rastos, organizējot divas sapārotas stundas kopā.  

Ko dod tituls Gada sporta skolotājs ?

Gandarījumu

 

Taču pragmatiski izsvērtu viedokli pauž Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja ar 33 gadu stāžu Maija Priedīte. Viņa ir arī 2009. gada Latvijas Gada balvas sportā (LGBS) "Gada sporta skolotāja" ieguvēja. Priedīte uzsver, ka nesportiskiem skolēniem dubultā sporta stunda būs par daudz - pēdējās 20 minūtes viņi vairs nespēs pilnvērtīgi darboties. 

Šeit minējām tikai dažus piemērus, taču vienbalsīgs mūsu intervējamo viedoklis ir, ka fizisko aktivitāšu apjoms skolā ir jāpalielina. Tomēr automātiska stundu skaita palielināšana nedos vēlamo rezultātu. Tie, kas vairījās no divām sporta stundām nedēļā, tāpat vairīsies arī no trīs sporta stundām.

Un te pienācis laiks izdarīt pirmo "Sporta studijas" secinājumu - sporta stundu reformatoru uzdevums ir padarīt sporta stundas tādas, lai arī nesportiskie skolnieki tajās piedalās ar prieku, nevis meklē iespēju izvairīties no stundām.

Bez kvalitatīvām izmaiņām mehāniski palielināt sporta stundu skaitu nav jēgas.

Vai papildus plānotā sporta stunda, kas veltīta veselībai un drošībai, uzlabos kopējo kvalitāti? Jā, protams, taču iesim tālāk un domāsim, ko un kā vajag darīt sporta stundās, lai tās būtu pievilcīgas arī nesportiskiem jauniešiem.

Kādai jābūt kvalitatīvai sporta stundai un ieinteresētai attieksmei, to uzskatāmi savā sižetā par Andželiku Šilbergu, Ventspils 2. pamatskolas sporta skolotāju, 2011. gada balvas "Gada sporta skolotājs" ieguvēju ar 29 gadu darba stāžu,  parādīja Dāvids Ernštreits.

 

Kādām jābūt kvalitatīvām izmaiņām jau esošajās sporta stundās, par to turpmāk taujāsim gan "Sporta studijas" sižetos, gan LSM.lv.

Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Jo vairāk uzzinām, jo mums rodas vairāk jautājumu, uz kuriem tuvākajā laikā mēģināsim rast atbildes vai vismaz apkopot viedokļus.

  • Vai sporta stundu apstākļi, infrastruktūra un ģērbtuves nenogalina sporta stundas? Bet varbūt tas ir sporta skolotājs?
  • Ko par sporta stundām domā paši skolnieki, kas patīk vai nepatīk un ko vajag mainīt?
  • Ko domā vecāki, kad izrāda atbalstu sporta stundu kavēšanai?
  • Vai ar sporta skolotāja algu var izdzīvot, un ko labs sporta skolotājs spiests upurēt?
  • Uz kādu mācību priekšmetu rēķina varētu palielināt sporta stundu skaitu?

Par sporta stundu būšanām un nebūšanām labprāt uzklausīsim arī jūsu viedokļus, kurus varat ievietot komentāros, sociālajos medijos vai arī sūtīt uz elektronisko pastu [email protected]. Varbūt kopā varam liet gaismas šalti uz mazkustīgo bērnu vecāku tumsības dzirnavām.

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti