Guntars Meluškāns: Veidojam kopā - simtgades valdība

Konstruktīvo partiju sarunu nogurdinātais Valsts prezidents veicis voluntāru premjera nomināciju – Jānis Bordāns. Tagad mums ir iespēja nākamajā valsts simtgadē iesoļot ar jaunu valdību.

Lūkojoties no mazākā tautas sašutuma viedokļa, Bordāns ir mazākais ļaunums. Tagad viņš varēs izveidot savu mazākā ļaunuma valdību. Skaidrs, ka Arta Pabrika nominēšana būtu pliķis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "KPV LV" revolucionārajam elektorātam, savukārt Alda Gobzema kandidatūra - visiem pārējiem. 

Šobrīd aktuālākais jautājums, vai Bordānam izdosies. Viņa pirmo Ministru kabineta piedāvājumu kolēģi noraidīja. Tiesa gan, viens no iemesliem bija nevis portfeļu sadalījums, bet gan tas, ka piedāvājums bija nelaikā. Gluži kā rēķins restorānā, kas atnests pirms ēdienkartes aplūkošanas. Tomēr šajā piedāvājumā bija vairāki interesanti aspekti.

Atgādināšu, kā izskatījās JKP piedāvātais portfeļu dalījums:

  • JKP vēlas uzņemties premjera amatu, kā arī vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju;
  • "Attīstībai/Par!" piedāvāta Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija; 
  • “KPV LV” – Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija;
  • Nacionālajai apvienībai – Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Zemkopības ministrija;
  • “Jaunajai Vienotībai” – Aizsardzības ministrija un Tieslietu ministrija;
  • Ārlietu ministrijas pārraudzību koalīcijas partijas uzņemsies kopīgi un virzīs ministra amatam profesionāli.

Bordāns jau paspējis izteikties, ka šis modelis varētu mainīties, tāpēc atzīmēsim vien to, ka, visticamāk, Nacionālā apvienība uz trim portfeļiem nepretendēs, jo ir saņēmusi Saeimas priekšsēdētājas posteni. Lai vai kā, topot jaunai valdībai, mēs visi esam pasīvie dalībnieki - lēšam un sveram, kurai partijai kādu nozari vajadzētu uzticēt un kurai nē. Kāpēc gan mēs nevarētu šo spēlīti uzspēlēt kopā? Priecāšos par komentāriem ar jūsu pārdomām. Lūk, dažas manējās.

Pirmkārt, patīkami, ka nav jāsver Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidāti. Vismaz daļa pagātnes paliek pagātnē.

JKP ir premjers, tātad pretēji sākotnējam plānam būtu loģiski ieņemt arī finanšu ministra krēslu. Acīmredzami, ka pirmsvēlēšanu laikā izsludināto tiesiskuma kauju viņi iecerējuši izcīnīt iekšlietu, nevis tieslietu ministrijā. Doma skaidra - kaujā uzvar nevis tas, kurš izdomā noteikumus, bet gan pirmais izšauj.

"KPV LV" ir zināmi divi ministru kandidāti. Didzis Šmits, kurš pārstāv zivju pārstrādes nozari, tātad varētu būt lielisks zemkopības ministrs. Un Aldis Gobzems – pirmšķirīgs Ministru prezidenta biedrs, lai vai ko tas nozīmē. Parasti gan šis tituls nāk komplektā ar kādu ministriju, bet piekritīsiet, ka grūti iedomāties bijušo maksātnespējas administratoru tieslietu ministra krēslā, iekšlietas jau aizņēmusi Juta Strīķe, bet citās jomās partija noteikti varētu atrast kompetentākus kandidātus. Iespējams, ka tas būtu nelielā pretrunā ar "KPV LV" sludināto ministru skaita samazināšanu, bet mazums kas pēc vēlēšanām ir pretrunā ar to, kas bijis pirms tām.

Runājot par Tieslietu ministriju, ļoti negribētos, lai tā atkal nonāktu Nacionālās apvienības (NA) pārziņā. Viņiem neizdevās vai negribējās šo jomu sakārtot, bet bez normāli funkcionējošas tieslietu sistēmas valsts attīstība būtiski bremzējas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šajā valdībā būs viena no nozīmīgākajām. Visi ir piekrituši, ka reģionālā reforma ir nepieciešama. Atkal jau priecājamies, ka ZZS tam netraucēs, un atzīstam, ka NA ar to netika galā. VARAM vadītāja izvēle parādīs, cik nopietni šī valdība jāuztver. JKP to ievietojuši savā vēlmju sarakstā, un lai viņiem tiek – tas ir īsts izaicinājums.

NA varētu turpināt kopt latvisko kultūru un, manuprāt, pretendēt arī uz labklājības ministra posteni. Personīgi es ļoti gribētu redzēt labklājības ministra nomaiņu, jo ir aizdomas, ka Jānis Reirs lielākoties bija pārmaiņas bremzējošs, nevis veicinošs faktors. Tātad "Jaunajai Vienotībai" (JV) to nedodam. Savukārt NA Imanta Parādnieka personā ir patiešām sirsnīgi strādājuši pie demogrāfijas programmas un varētu to turpināt jau ministrijas līmenī. Ministrs ar kundzēm – skan labi, vai ne?

Savukārt joma, kuru noteikti gribētos atstāt JV pārziņā, ir ārlietas. Ir labi, ja valdībā ir vismaz viens ministrs, par kuru nav kauns arī uz globālās politiskās skatuves.

Ja "Jaunajai Vienotībai" pienāksies divi portfeļi, otrs varētu būt aizsardzības ministrs. Pirmkārt, abām šīm ministrijām ir vērtīgi sadarboties, otrkārt, viņu piedāvātais ministra kandidāts Ainārs Latkovskis, manuprāt, ir labākā izvēle. Cilvēkam ir gan konkrētās jomas pieredze un zināšanas, gan nevainojama reputācija. Tas, protams, izklausās aizdomīgi, bet gadās arī tā…

"Attīstībai/Par!" gribētos uzticēt izglītību un veselību. Tās ir jomas, kuras viņi īpaši izcēluši pirmsvēlēšanu laikā un kurās nepieciešamas modernas pārmaiņas. Kurš gan vēl to darīs, ja ne partija, kura mīl uzsvērt savu vidējo temperatūru jeb izglītības līmeni. Tā kā Tieslietu ministrija palika bez ministra, lai ņem arī to. Sliktāk noteikti nebūs. Lai gan šķērslis šādai izvēlei varētu būt viņu vieglprātīgā attieksme pret tādiem nacionālās drošības apdraudējumiem kā Stambulas konvencija un partnerattiecību regulējums.

Atlikušas vēl divas ministrijas, kuras ļoti gribētu kontrolēt dažādi oligarhi un oligarhiņi no pašmāju Aināra Šlesera līdz pat Alpu advokātam Rūdolfam Meroni – ekonomikas un satiksmes. JKP piedāvātajā plānā tās paredzēts uzticēt partneriem no "KPV LV". Atcerēsimies, ka pirmsvēlēšanu periodā izskanēja "KPV LV" iespējamā saistība ar minētajiem kungiem. Aizdomas pastiprināja arī Šlesera kontrolēta medija atbalsta kampaņa Gobzemam.

Izvēle riskanta, bet, ja jau uzticies savam partnerim, tad līdz galam, un, ja izrādīsies, ka aiz dūmiem ir uguns, sadegsiet abi.

Prezidents devis divas nedēļas valdības izveidošanai. Mazliet iespringstot un apsteidzot grafiku, Jānis Bordāns varētu simtgades radošo dāvanu un koka suvenīru kolekciju papildināt ar nākamās simtgades pirmo valdību, ko apstiprināt, piemēram, 18.novembra svinīgās sēdes laikā. Apskaužu cilvēku, kas rakstītu Bordāna uzrunu uzreiz pēc valdības apstiprināšanas! Otrās simtgades pirmā premjera svinīgā uzruna svinīgajā sēdē - kas gan var būt svinīgāks par šo?

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti