Ārpus ētera
Šogad ziemu un jo īpaši sniegu nevar sagaidīt daudzi. Tas kavējas ne tikai pie mums, bet arī daudzviet citur Eiropā. Tomēr ir dažas vietas, kur uzsnigusi bagātīga sniega kārta. Ko darīt tiem, kas ziemu gaida Latvijā? Paskatīties un papriecāties. Un turpināt gaidīt.
Pierobežā mīt dažādi biznesmeņi. Vieni ar laukus un kuļ labību gar pašiem valsts robežas robežstabiem, citi gaterī taisa dēļus no pierobežas kokiem, bet vēl citi katru nedēļu brauc pēc degvielas un cigaretēm uz kaimiņvalsti. Biznesmeņi šoreiz ir dokumentālista Ivara Zviedra īsfilmu stāstu cikla "Klausītājs" centrā. Piedāvājam Zviedra un operatora Haralda Ozola pierakstus par šo epizodi un pensionāri Māru, kuru pazīst gan latviešu, gan krievu robežsargi.
Virtuāls piemineklis, grafiti māksla, kādas pilsētas atkalapvienošanās un ikdienas pienākumi kā dāvana simtgadē. Aleksis Vilciņš pēta, kā pilsētas svin Latvijas dzimšanas dienu, video bloga "Ko svinam?" 9. epizodē "Valsts pilsēta".
Mana filma ir stāsts par divām latviešu mācītājām - Daci Balodi un Jānu Jērumu-Grīnbergu. Drīzāk droši vien jāsaka, ka nevis stāsts, bet neliela pieskaršanās tai plašajai jūrai, pa kuras ūdeņiem uz visai nestabiliem pontoniem peld atslēgas vārdi - sieviete, baznīca, 21. gadsimts, Eiropa, Latvija, 500 gadi pēc reformācijas.
Latvijas futbola valstsvienība piedzīvojusi kārtējo fiasko, nespējot tikt pie uzvarām UEFA Nāciju līgas vājākajā līmenī – D līgā. Ja divas reizes nevar uzvarēt Andoras amatierus, tad vairs nevar būt nekādu attaisnojumu.
Kā 10 peldētāji pārpeldēja Rīgas jūras līci par godu Latvijas simtgadei? Kāpēc piekrastes tīrīšanas darbs, kas būtu jādara ikdienā, kļūst par svinību sastāvdaļu? Kāpēc latvieši vairs nav nekādi zvejnieki, bet kļuvuši par makšķerniekiem? Aleksis Vilciņš pēta ūdeni video bloga "Ko svinam?" 8. epizodē "Valsts ūdens".
Atrados uz kuģa, kurā bija pa pilnam somu tūristu un igauņu strādnieku, jūra bija mierīga, un drīz jau igauņu kuģim vajadzēja piestāt Helsinkos. Tas bija 2013. gada decembra sākumā, pēc dažām dienām bija Somijas neatkarības diena, un tādēļ arī bijām devušies turpu. Vēlējāmies nofilmēt, kā somi svin savus nozīmīgos svētkus.
Ir bijis diezgan daudz pētījumu par pūļa uzvedību, psihopataloģiju un noslieci izgaismot cilvēka dvēseles atpalikušākos nostūrus. Tomēr, cik man zināms, neviens no šiem pētījumiem nav pievērsies aplausu fenomenam Latvijā.
Informatīvās telpas un Latvijas medijiem nesasniedzamie cilvēki, izzūdošie ciemi un sava ciema pēdējie iedzīvotāji pierobežā, vietējie biznesmeņi un sava ceļa gājēji ir dokumentālista Ivara Zviedra jaunā īsfilmu stāstu cikla "Klausītājs" centrā. Šis cikls skatītājiem pieejams ceturtdienās Latvijas Televīzijā un replay.lv. Piedāvājam režisora Ivara Zviedra un operatora Haralda Ozola stāstus un pierakstus par 5. epizodi - "Pierobežas mājas un saimnieki".
Kāds paziņa bārā man reiz stāstīja, ka, pirms daudziem gadiem, ceļodams Austrumu Anatolijā, viņš nokļūdījās, sarunas gaitā noklakšķinādams mēli. Kamēr kāds vietējais izvērsti sūdzējās par grūto dzīvi tālā ciematā, viņš noklakšķināja mēli varbūt pat tikai vienu, nevis vairākas reizes, pauzdams līdzjūtību un sapratni par daudzajiem pārbaudījumiem, ar kuriem dzīve mīl mūs spīdzināt.
Parasti pateicības raksts sākas šādi: “Ar šo tiek apstiprināts...”, “Novērtējot Jūsu dalību…”, vai arī “Ar šo tiek pieminēts, ka…”
Ar Latvijas simtgadi - valsts vēsturi un arī svētku programmu saikne ir gandrīz katram latvietim un mūsu valsts pilsonim. Tai pat laikā te atrodas arī daudz cilvēku, kuriem ar šiem svētkiem nav praktiski nekāda sakara, un tomēr viņi te ir - arī veidojot simtgades atmosfēru un ainavu. Šie vides elementi, kas dzīvo it kā savu paralēlo dzīvi, mani bija interesējuši jau ilgāku laiku, un "Latvijas hronikas" projekts bija labs iemesls painteresēties dziļāk.
Informatīvās telpas un Latvijas medijiem nesasniedzamie cilvēki, izzūdošie ciemi un sava ciema pēdējie iedzīvotāji pierobežā, vietējie biznesmeņi un sava ceļa gājēji ir dokumentālista Ivara Zviedra jaunā īsfilmu stāstu cikla "Klausītājs" centrā. Šis cikls skatītājiem pieejams ceturtdienās Latvijas Televīzijā un replay.lv. Piedāvājam režisora Ivara Zviedra un operatora Haralda Ozola stāstus un pierakstus par 4.epizodi - "Svētki pierobežā".
Žurnālisti, kas apmeklē Latviju, palaikam man jautā, kas ir ietekmīgākā persona valstī. Daudz nevilcinoties, viņiem atbildu: “Roberto Meloni”.
"Tehnisku iemeslu dēļ" - trīs mazi vārdiņi, kas, gluži kā "es tevi mīlu", nozīmē tik daudz vairāk, nekā var veikli paskaidrot. Tas varētu būt pats spēcīgākais vārdu salikums latviešu valodā, tāpēc ir vērts to paanalizēt.
Kad Latvijas Televīzijas režisorei Dacei Slavinskai izklāstīja sākotnējo ieceri veidot filmu par to, kā mūsu kolēģi uz 5 nedēļām dodas armijā, lai brīvprātīgi kļūtu par rezerves karavīriem, viņai tā šķita lieliska ideja.Taču ar vienu “bet” – proti, ka tas nekad nenotiks.
Spējot novērtēt labu kadru un tāda dēļ būt gatavs uz visu, Latvijas Televīzijas (LTV) operators Mārtiņš Šalmis ne mirkli nešaubījās, ka filmēt projektu par pirmo brīvprātīgo Latvijas armijas rezerves karavīru kursu viņam būs radošs izaicinājums.
Latvijas karavīra zvēresta vārdi ir svēti, jo īpaši šie - “…netaupot spēku, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību…” Šos vārdus tāpat vien nevar teikt. Tos pasakot, iestājas pienākums. Pienākums, kura vārdā zvērestu devušais gatavs atdot visu.
Šis gads var izrādīties vissiltākais, kopš Latvijā veic meteoroloģiskos novērojumus. Līdz Ziemassvētkiem vairs tikai sešas nedēļas, bet vasara no Latvijas ir pavisam netālu.
Viens mēnesis pie Alūksnes ezera brīvprātīgā rezerves karavīra apmācībās. Tas ir rezultāts manam kādam jau gana ilgam iekšējam monologam par Latvijas drošību un savu lomu tajā. Pirms šīs vasaras šādas lomas man nebija. Tagad ir.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
