Viņi nonāk pie vairākiem secinājumiem, kas var palīdzēt izprast fotoattēlu patiesumu:

• Novērtē resursu! Izpēti tīmekļa vietni, kurā ziņa tika publicēta;
• Ieraksti sociālajos tīklos ir jāpārbauda īpaši rūpīgi;
• Zilas verifikācijas zīmes pie sociālo mediju kontiem apstiprina lapas īstumu;

• Pievērs uzmanību ēnām un neparastiem siluetiem;
• Ja rodas aizdomas, ka attēls samontēts ar apstrādes programmām, pastāv dažādi veidi, kā par to pārliecināties. Piemēram, var izmantot vietnes "Findexif" vai "Fotoforensics". Tajos var aizdomīgos fotoattēlus augšupielādēt un pārbaudīt, iekopējot norādītajā laukā to interneta adresi;
• Paroc mazliet dziļāk un pārbaudi faila tehnisko informāciju. Attēls vienmēr slēpj sevi daudz datu. Piemēram, attēla izgatavošanas datums, laiks, GPS koordinātas. Slēptie metadati liek būt piesardzīgam;
• Aizdomīgo attēlu var pārbaudīt arī atpakaļgaitas meklētājā. Tādu opciju piedāvā daudzi interneta resursi, piemēram, "Who stole my pictures" vai "Tineye";
• Mobilā lietotne "FaceApp" ļauj apskatīt paredzamo cilvēka tēlu, viņam novecojot. Eksperti skaidri nezina, kas notiek ar lietotāju datiem un kurš var saņemt tiem piekļuvi. Pirms ielādējiet jaunu modernu lietotni, izpētiet tās lietošanas nosacījumus.

"Ticu - Neticu" ir daļa no iniciatīvas "Pilna doma", kas Latvijas 10.-11.klašu skolēniem un viņu skolotājiem veicina medijpratību un kritisko domāšanu. "Ticu - Neticu" video sērijās žurnālisti pieņem izaicinājumu dažu sekunžu laikā izlemt, vai ziņas, ko redz, ir dalīšanās vērtas.