Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +23 °C, D vējš, 9m/s
LSM Bērnistaba
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Visi video/audio
Sunīti Urgu satika uz ielas nejauši. Saruna ar «Pa straumei» režisori Ilzi Lasmani-Broži
Sunīti Urgu satika uz ielas nejauši. Saruna ar «Pa straumei» režisori Ilzi Lasmani-Broži
Raidījums “Pa straumei” ir nonācis pie Latvijas Televīzijas skatītājiem, tomēr tas, ko redzam kadrā, ir tikai viena – pavisam maza – daļiņa no visa lielā darba, kas ieguldīts, lai taptu astoņi ceļojumi. Intervijā ar raidījuma idejas autori, producenti un režisori Ilzi Lasmani-Broži sarunājāmies par to, kas bija pirmais – sunīte Urga vai raidījuma ideja, par jauniešu nedaudz naivo, bet tādēļ arī ļoti vērtīgo patiesumu, un, protams, arī par mērķtiecību un pārliecību, bez kurām “Pa straumei” nofilmēt nevarētu.
Laivošana pa Mēmeli. Maršruti un padomi
Laivošana pa Mēmeli. Maršruti un padomi
Mēmele Latvijā ietek pie satekas ar Neretas upi un tad 15 kilometrus (km) zemāk pie Vecmēmeles var uzsākt garo, nesteidzīgo laivu braucienu pa rāmo robežupi, kas savu ceļu uz jūru uzsāk Lietuvā, Augštaitijas augstienē.
Tradicionālie Zemgales virteņi. «Pa straumei» recepte
Tradicionālie Zemgales virteņi. «Pa straumei» recepte
Šo tradicionālo Zemgales ēdienu - virteņus - vari pagatavot gan mājās uz plīts, gan svaigā gaisā uz ugunskura. Dzīvā uguns, protams, ēdienam piešķir īpašu aromātu. Un brīvā dabā pēc patīkama piedzīvojuma baudīta maltīte allaž ir gardāka par ikdienišķo. Piedāvājam Dairas Jātnieces virteņu recepti.