Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, R/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Visi video/audio
Zemes cepeškrāsnī kūpināta baltā zivs
Zemes cepeškrāsnī kūpināta baltā zivs
Ēdiena gatavošanai zemes cepeškrāsnī ir gadu tūkstošiem sena tradīcija, ko atkal tautās ceļ Rūjienā dzimušais un augušais fon Stricka villas šefpavārs Aldonis Elksnis. Viņš zina, kā izcelt zivs dabisko garšu un maltītes pagatavošanā izmanto vien to, kas tuvumā atrodams. Recepte ir bezgala vienkārša, viss āķis slēpjas izejvielās, pagatavošanas tehnikā un attieksmē pret darāmo. Šoreiz tika kūpināts plaudis – viena no izplatītākajām Latvijas zivīm, turklāt ļoti garda. Tas rados karpai, taču plauža vietā var izmantot jebkuru citu balto zivi.
Mārupītes līkloči ar SUP dēli, velo vai kājām
Mārupītes līkloči ar SUP dēli, velo vai kājām
Ja arī tev līdz šim šķitis, ka Mārupīte līkumo vien kaut kur ap Māras dīķi Rīgā, laiks doties ekspedīcijā, lai apgāztu šo stereotipu. Izrādās, ka Mārupītes sākums meklējams jau Medema purvā starp Tīraini un Stūnīšiem. Laivošana pa Mārupīti gluži nesanāks, bet var mēģināt kāpt virsū SUP dēlim. Klasiskāku vērtību cienītājiem vērts iepazīt upītes krastus, dodoties ceļā ar kājām vai velosipēdu. Mārupītes un apkārtējās vides radošā noskaņa tverama, sekojot upītei vai arī izvēloties kādu no izstrādātajiem tūrisma maršrutiem.
Noslēpumainā Latgales upe Plītnīca. Laivo no ezera uz ezeru!
Noslēpumainā Latgales upe Plītnīca. Laivo no ezera uz ezeru!
Diez vai kāds būs dzirdējis Plītnīcas vārdu, ja nu vienīgi saistot to ar žūpošanu un krogiem. Bet velti! Mazā upīte paslēpusies Latgalē, pašā Ludzas pievārtē. Plītnīca savieno divus ezerus – Zvirgzdenes ezeru un Mazo Ludzas ezeru. Ņemot vērā, ka Plītnīcas garums nesasniedz pat kilometru, šis nav stāsts par klasisku laivošanu, bet gan par piedzīvojumiem zilo ezeru zemē, kur jādodas laivot no ezera uz ezeru, nobaudīt vietējos labumus, iepazīt senos arodus un vienkārši ļauties krāšņās Latgales valdzinājumam.