Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Laivošana pa Abulu. Maršruti un ieteikumi
Laivošana pa Abulu. Maršruti un ieteikumi
Abuls sākas 8 kilometrus uz dienvidiem no Smiltenes, kur no vairākiem strautiem un grāvjiem katrs pats var izvēlēties savu Abula izteku. Lielākie sateku strauti Abuliņa un Spindaga no Vidzemes augstienes 170 metriem virs jūras līmeņa tek lejup pa Vidusgaujas ieplaku ar kopējo kritumu 129 metri. Augštecē un vidustecē vietām kritums ir līdz pat 10 metriem kilometrā, tāpēc Abuls ir straujš. Upes garums līdz ietekai Gaujā ir 79 kilometri. Bebri ir pamatīgi apstrādājuši aizaugušos upes krastus, no kuriem dziļāk zemē plešas egļu vēri.
Laivošana pa Rēzeknes upi. Maršruti un ieteikumi
Laivošana pa Rēzeknes upi. Maršruti un ieteikumi
Rēzekne jeb Rēzne 116 kilometru garumā plūst no ezera uz ezeru. Tā iztek no Latvijas otrā lielākā ezera, kas dēvēts par Latgales jūru - no Rāznas ezera - un ietek lielākajā Latvijas ezerā - Lubānā. Divpadsmitā garākā upe Latvijā ūdeņus smeļas no ezeriem un purviem, dažviet tā ir pat 7 metrus dziļa. Veselus 10 kilometrus upe plūst caur tāda paša nosaukuma pilsētu.