Latvijas sportistiem aizliedz piedalīties sacensībās Krievijā un Baltkrievijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās, informēja Saeimas Preses dienests. Tāpat sportistiem un sporta darbiniekiem aizliegts piedalīties sacensībās Krievijā vai Baltkrievijā.

(papildināts ar sporta amatpersonu teikto)
Sporta likuma grozījumu galīgajā lasījumā noteikts arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Sportistus un sporta darbiniekus, kuri pārkāps aizliegumu piedalīties sacensībās Krievijā vai Baltkrievijā, nedrīkstēs iekļaut valsts izlases sastāvā, kā arī viņiem būs liegts treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību finansējumu. 

Einars Fogelis par izmaiņām Sporta likumā
00:00 / 02:39
Lejuplādēt

Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis ceturtdien sarunā Latvijas Radio atzina, ka viņam nav zināms neviens Latvijas sportists, kurš vēlētos startēt Krievijā vai Baltkrievijā, un tādēļ būtu gatavs iztikt bez Latvijas sporta institūciju atbalsta.

Likumā noteikts arī aizliegums Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un sporta speciālistiem sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt

sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem būs jābūt Latvijas pilsoņiem.

Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkstēs iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, kas ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Tāds pats aizliegums attiecināts arī uz Latvijas Sporta federācijas padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Augstskolu sporta savienības, kā arī atzīto sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem. Sporta federāciju padome būs tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu, ja federācija pēc 2022. gada 1. oktobra neatbildīs minētajām prasībām.

Edgars Severs par Saeimā pieņemtajām izmaiņām Sporta likumā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs ceturtdien Latvijas Radio paskaidroja, ka sporta veidu federācijas, kas neatbildīs Sporta likumā ieviesto izmaiņu prasībām un nolems savu vadību nemainīt, arvien varēs darboties kā biedrības, bet bez valsts deleģētu uzdevumu veikšanas un bez valsts finansējuma, kā arī tās zaudēs valsts atzītas sporta federācijas statusu. 

Pieņemto grozījumu mērķis ir nepieļaut Latvijai nelojālu personu darbību Nacionālajā sporta padomē un sporta federāciju vadībā,

kur pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai.

Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā aktualizējis jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā, ka viens no Krievijas “maigās varas” izmantošanas virzieniem ir sports.

Grozījumi Sporta likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti