ĪSUMĀ:
- Komandu sporta spēļu asociācijā atbalsta valsts dotāciju samazināšanu par labu netiešam atbalstam
- Izglītības un zinātnes ministrijā nesaskata pamatu īpašām nodokļu atlaidēm sporta spēļu veidiem
- Patlaban likums paredz atšķirīgu pieeju valsts atbalstam sporta spēlēs un individuālajos sporta veidos
- Valsts naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sportā piešķir arī iepriekš zināmiem mērķiem
- Valsts papildu finansējuma gadījumā 2023. gadā to saņems kritēriju rangā augstāk pakāpušās sporta veidu federācijas
Ungārijā, nodalot sporta spēles no individuālajiem sporta veidiem, pirmajām ar likumu piemērotas īpašas nodokļu atlaides un uzticēta lielāka atbildība pašām par savu labklājību. Savukārt individuālo sporta veidu lokā ir noteikti prioritārie veidi, par kuriem galveno atbildību uzņemas valsts.
Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka valsts virsmērķim vajadzētu būt ar tendenci valsts dotācijām samazināties.
"Nevis kā šobrīd, kad valsts ir apņēmusies sportu uzturēt vairāk nekā 90% apmērā, līdz ar to uzņemties pilnu atbildību par savu nosprausto mērķu sasniegšanu," teica Gorkšs. "Vai radīt mehānismus – nodokļu mehānismus vai cita veida mehānismus, kā sporta nozarei ir iespēja gūt papildu ieņēmumus. Tad, radot šādus mehānismus, populāriem un atpazīstamiem sporta veidiem, kādas ir komandu sporta spēles, ar laiku tai tendencei vai valsts budžeta īpatsvaram būtu jāsamazinās."
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs neuzskata, ka, komandu sporta spēļu federāciju finansēšanai jābūt īpašai nodokļu atlaidei, salīdzinot, piemēram, ar vieglatlētiku, orientēšanos, peldēšanu vai kādu citu sporta veidu.
"Jo mēs runājam par sabiedrisko labumu, un tur nav būtiski, vai tā ir komandu sporta spēle vai individuālais veids," paskaidroja Severs.
Sporta veidu kategorizēšana Latvijā daļēji ir spēkā.
Sporta likumā lasāms, ka valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šādi Sporta likuma grozījumi spēkā stājās 2006. gadā. Ar šādu kārtību mierā nav atsevišķu individuālo sporta veidu pārstāvji, kuros arī tiek komplektētas izlases dalībai komandu sacensībās. Piemēram, vieglatlētikā un motokrosā.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs uzskata, ka Komandu sporta spēļu asociācija ļoti veiksmīgi ir panākusi, lai valsts sporta budžetā ir sadaļa komandu sporta spēļu izlašu dotācijas nodrošināšanai.
"Es kaut kā neredzu nevienu ailīti, kur būtu dotācija izlašu nodrošināšanai individuālajos sporta veidos," sacīja Miļkevičs.
Severs gan atgādināja, ka
valsts Sporta likumā ir apņēmusies nodrošināt valsts labākos sportistus individuālajos sporta veidos caur Latvijas Olimpisko vienību. Taču valsts nav apņēmusies nodrošināt pilnīgi visus vieglatlētikas izlases sportistus ar dalību sacensībās.
Komandu sporta spēlēm regulāri izdodas pasākumiem papildus piesaistīt valsts finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan par tiem ir zināms jau labu laiku iepriekš. Aizbildinājumi šādos gadījumos ir dažādi – visbiežāk, ka nav bijušas zināmas precīzas izmaksas. Kā argumentu šādos gadījumos citē arī sporta spēļu izlasēm labvēlīgo Sporta likuma pantu.
Gorkšs atzīst, ka ir daļa pasākumu, kurus Nacionālā sporta padome regulāri atbalsta kā neparedzētus.
"Tas nav pareizs veids, kā šos pasākumus finansēt – tur es piekrītu. Un tieši tāpēc ir jāatrod instruments, mehānisms, lai katrai federācijai ir ļoti skaidri noteikumi, uz ko tā var pretendēt," teica Gorkšs.
Severs paskaidroja, ka
arī komandu sporta spēļu budžeta pieprasījumus valsts neatbalsta simtprocentīgā apmērā, tāpēc federācijām ir jāspēj arī pašām sameklēt papildu finansējumu.
Mazliet vieglāku dzīvi 2023. gadā varētu sagaidīt sekmīgākās federācijas, kuras ir Latvijas Sporta federāciju padomes kritēriju tabulas augšgalā. IZM plāno, ka papildu finansējuma gadījumā to sadalītu tabulas izcilnieces, tikai būtu jānosaka to skaits. Savukārt gadījumā, ja papildu finansējumu sporta nozarei turpmākajos gados valsts budžetā neiedalīs, tad papildu līdzekļi varētu tikt rasti, samazinot finansējumu tām federācijām, kas atrodas Sporta federāciju padomes ranga beigu daļā.
