Sporta stipendiju 2023./2024. mācību gadā saņems 52 studējoši atlēti, kas pārstāv 20 sporta veidus, bet lielāko finanšu atbalsta summu saņems kamaniņbraucējas Elīna Ieva Vītola un Kendija Aparjode.
Sports / Sporta politika
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirmdien publiski aicināja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadību atteikties no pretenzijām pret konkursā izvēlēto Latvijas Olimpiskā vienības (LOV) valdes locekli un apstiprināt viņu amatā.
Slovēnija ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir neliela Centrāleiropas valsts, kas samērojama ar Latviju, bet regulāri gūst ļoti labus panākumus augstākajā līmenī gan komandu, gan individuālajos sporta veidos. Nereti Slovēniju min kā labāko piemēru sportā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais finanšu pārvaldības modelis, kur sporta veidu federācijām valsts finansējumu lielākā mērā nekā iepriekš noteiks aktivitātes bērnu un jauniešu sportā, trešdien guva atzinīgu novērtējumu Saeimas Sporta apakškomisijā.
Mainot līdzšinējo kārtību, par Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) priekšsēdētāju valdība otrdien iecēla premjerministri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība").
Pavadot visu dienu sporta zālē un strādājot nometnēs arī brīvdienās, alga ir tāda, ka tik tikko var uzturēt ģimeni un segt kredītmaksājumus. Tāda ir realitāte daudziem jaunatnes sporta treneriem, kuri trūcīgā atalgojuma dēļ spiesti strādāt vairākās darba vietās.
Lai arī oficiāli kandidatūra vēl nav izvirzīta, Zviedrija kā savu partneri 2030. gada ziemas olimpiskās spēļu sarīkošanā redz Latviju ar Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi. Latvijā amatpersonas ir paudušas entuziasmu iesaistīties, bet sabiedrības viedoklis nav prasīts. Daudzas valstis tieši sabiedrības spiediena dēļ ir atteikušās no olimpisko spēļu uzņemšanas.
Sporta nozarē turpina lauzt šķēpus par 2024. gada budžetu un principiem, pēc kādiem jāsadala vairāk nekā piecu miljonu eiro pieaugumu ieguvušais valsts finansējums. Lai arī nozarei būs vairāk naudas, kāpums ir iezīmēts treneru algu palielinājumam, bet citiem rocība neuzlabosies, tikmēr sporta veidu federācijas ir neapmierinātas ar jaunajiem finansējuma pārdales kritērijiem un sasteigto procesu.
Latvijas sporta finansējuma sistēmā ir daudz neskaidrību, un to novēršanai jāiegulda liels darbs, trešdien Latvijas Televīzijā atzina Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Premjerministri pārsteidzis, ka valsts finansējumā pedagogiem nav iekļauti sporta skolu treneri, kam algas no valsts budžeta netiek segtas pilnā apmērā.
Latvijas sporta izglītības iestāžu (LSII) Direktoru padome aicina valdību un Saeimu 2024. gada valsts budžetā rast finansējumu jaunatnes sporta treneru darba samaksas nodrošināšanai simtprocentīgā apmērā un nodrošināt atlīdzību par papildu darbu.
Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tādēļ nepārsteidz galvaspilsētas klubu dominance gan futbolā, gan hokejā un basketbolā. Tomēr Rīgā atšķirībā no reģioniem pašvaldības finanšu atbalsts klubiem ir proporcionāli krietni mazāks vai pat nav pieejams.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 31. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sporta likumā, paredzot aizliegt Latvijā organizēt nacionālo vai jauniešu izlašu sacensības komandu sporta spēlēs ar Krievijas vai Baltkrievijas sportistu dalību zem savas valsts karoga vai neitrālā statusā.
Nedēļas nogalē nejaušā spēles epizodē dzīvību zaudēja hokejists Lielbritānijas līgā, un traģiskais negadījums ir aktualizējis jautājumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmas gatavību dažādiem nelaimes gadījumiem vietējās sacensībās.
Latvijas Universitāte (LU), turpinot sava Akadēmiskā centra attīstību, pieķērusies klāt nākamajam vērienīgajam projektam – Sporta mājai. Lai arī pāris gadu laikā plānotās objekta izmaksas ir vismaz dubultojušās, bet nekādi fondi tā attīstīšanai nav pieejami, Universitāte no sava plāna atteikties vai pārlikt uz vēlāku laiku negrasās.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri no 2024. gada ieviest jaunu valsts finansējuma pārvaldības modeli sportā, kas paredz nozari pārraugošajai ministrijai pašai uzņemties papildu pienākumus finanšu dalīšanā federācijām, piektdien pavēstīja LSFP.
Latvijā ir 81 pilsēta, un teju katrā no tām ir ne tikai pašvaldības finansēta sporta skola, bet arī vietēja vai pat starptautiska līmeņa privāts sporta klubs. Likumi neliek pašvaldībām finansiāli balstīt privātus klubus vai sporta skolas, tomēr ārpus Rīgas katra vietvara pēc savas rocības to dara, atbalstot pat profesionālus sporta klubus.
Par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi mainīt finansējuma pārvaldības modeli un no 2024. gada pati piešķirs finansējumu sporta veidu federācijām. Par sistēmas efektivitāti šaubās Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK), kas izmaiņām piekrīt nelabprāt.
Baltijas valstu mazajā tirgū finansējuma piesaiste sportā ir liela problēma, un daudzi skatās totalizatoru virzienā. Pasaulē totalizatoru uzņēmumu finanses balsta klubus un pat sporta veidu federācijas, bet svaru otrā kausā ir azartspēļu kaitējuma sabiedrībai ētiskais aspekts.
Latvijas sporta klubiem lielākoties ir gana sarežģīti piesaistīt finansējumu no privātajiem uzņēmējiem. Lielu Latvijas uzņēmumu pārstāvji sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" gan atzina, ka finanšu prasīšana sportam bieži vien ir ļoti šabloniska un bez radošuma dzirksts, kas raisītu interesi.
Laikā, kad dzirdamas daudzu sporta klubu vaimanas par problēmām finansējuma piesaistē, kā īlens no maisa spraucas jauna un vārdos ambicioza kluba "Rīgas Zeļļi" parādīšanās Latvijas–Igaunijas basketbola līgā, komandai pirmo mājas spēli aizvadot "Arēnā Rīga". Tas pamudināja Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" pievērsties jautājumam, kādēļ vieni var atrast naudu, bet citi nevar.
Jaunākie
Interesanti
