Visvairāk sūdzību LTV saņēma par basketbola skolu "Rīga". Tās direktors Guntis Šēnhofs, kurš arī Eiropas Jaunatnes basketbola līgas faktiskais vadītājs, kameras priekšā putrojās skaidrojumos par abu organizāciju finansiālo sasaisti. Lai arī Šēnhofs pēc sižeta tika izsaukts uz pārrunām politiskajos gaiteņos, amatu Rīgas pašvaldības basketbola skolā viņš saglabā joprojām.
Viens no kolorītākajiem tematiem Latvijas sportā izsenis ir sportistu izcilības mērīšana un novērtēšana ar naudas balvām.
Dominējošs statuss pie valsts kases lodziņa ir olimpiskajām disciplīnām, lai arī to prestižs un konkurences mērogs nereti raisa jautājumus.
Piemēram, pētījums pirms 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā atklāja, ka par olimpisko zeltu Latvijā ir trešās lielākās naudas balvas pasaulē. Arī vasaras spēļu kontekstā Latvija regulāri ir desmitniekā. Izglītības un zinātnes ministrija ir solījusi, ka turpmāk būtiski reformēs kārtību, kā sportistiem tiek piešķirtas naudas balvas par izciliem sasniegumiem.
Aizvadītajā sezonā LTV vēstīja arī par "Daugavas" stadiona ledus halles lielo dārdzību.
Vienīgā valsts īpašumā esošā ledus halle tobrīd bija ar augstākajām ledus cenām visā Latvijā.
Vēlāk cenu politika tika nedaudz mainīta, par 100 eiro samazinot cenu vienai noteiktai vakara stundai.
Vēstīts arī par Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) reorganizāciju un tās rezultātā izraisīto kāzusu, ka dāmu 3X3 basketbolā LOV sastāvos tika iekļautas sportistes, kuras nebija izpildījušas kritērijus. Sudraba sastāvam netika izvirzītas meitenes, kuras ieņēma pirmās četras vietas Latvijas reitingā un bija izcīnījušas savā konferencē trešo vietu 2021. gada U-23 Eiropas čempionātā. Tā vietā LOV atbalstam izvirzīja spēlētājas, kuru vietas pasaules reitingā rakstāmas ar pieciem cipariem.
Sižeta tapšanas laikā Latvijas Olimpiskā komiteja apturēja finansējumu un vēlāk tika mainīti gan kritēriji, gan sastāvi. Bet trauksmes cēlājs Arvis Blūms, kurš cīnījās pret savu meitu Anetes un Martas apdalīšanu, joprojām turpina oficiālo saraksti ar institūcijām.
Rubrikas "Kas jāmaina Latvijas sportā?"
sezonas noslēgumā par galveno figūru izvirzījās Juris Savickis. Viņa vārds daudz tika locīts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Vispirms viņš kā Rīgas "Dinamo" padomes priekšsēdētājs paziņoja, ka jautājums par izstāšanos no Kontinentālajā hokeja līgas (KHL) nav kluba dienaskārtībā, taču jau nākamajā dienā pēc sižeta "Dinamo" izplatīja paziņojumu par izstāšanos. Pēcāk Savicka dēļ tika grozīts arī Sporta likums, kas no 1. oktobra liegs viņam kā bijušajam Valsts drošības komitejas darbiniekam vadīt Latvijas Tenisa savienību.
Lai arī Savickis intervijā neslēpa, ka potenciālie pēcteči pie viņa jau pieteikušies, liekot noprast, ka varas maiņa būs visnotaļ formāla, pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, kāds ietekmīgs Savicka ideju opozicionārs varētu nolemt mest izaicinājuma cimdu un piedāvāt tenisa videi pārmaiņas. Par to un citiem sporta aizkulišu procesiem LTV vēstīs rudenī.
