Liene Jansone pēc profesionālas basketbolistes karjeras beigām kļuva par treneri un strādā Juglas basketbola skolā. Tur viņa savas zināšanas, kas iegūtas spēlējot valstsvienībā, komandās Eiropā un studējot ASV, cenšas nodot jaunajām basketbolistēm.
Izglītības faktors Latvijas basketbola saimē jau vairākus gadus ir bijusi prioritāte. Jaunatnes čempionāta nolikumā paredzēts, ka finālsacensībās drīkst spēlēt tikai sekmīgi basketbolisti.
Jansone ir iesaistījusies Latvijas Basketbola savienības projektā "WinWin", kas veido organizētu sistēmu, lai palīdzētu jaunajiem basketbolistiem pēc vidusskolas iegūt iespēju studēt ASV vai kādā Latvijas universitātē.
"Sports jau nebūs visu mūžu, bet izglītība tev pēc tam to dzīvi nodrošinās. Mēs mēģinām palīdzēt jauniešiem, vairāk jau tomēr vecākiem, viņus informēt, dot viņiem šo informāciju par to, ko pēc 12. klases jaunietis var darīt," par projektu pastāstīja Jansone.
Projekta "WinWin" sauklis ir "Ir basketbols – ir izglītība!"
Projektā tiek iesaistīti sportisti, kas ir pabeiguši mācības ASV. Šādi tiks apkopota informācija par to, kāda dažādos ASV štatos ir vide, kādi ir cilvēki, kādas ir izglītības iestādes, tā katram jaunietim piedāvājot iespēju izvēlēties sev piemērotāko nākotnes iespēju.
"Nekad nezinām, kā mums beigsies sportista karjera – mēs varam spēlēt līdz 30 gadiem, līdz 35 gadiem, līdz 24 gadiem. Bet, ja tev ir iespēja pēc 12. klases ar basketbolu dabūt bezmaksas izglītību, tad tu to esi pelnījis un tas ir jāizmanto. Programmā mums būs visi, kas tam ir gājuši cauri, ja būs kādas problēmas, mēs uzzvanīsim kādam un zinām, ka viņi palīdzēs. Galvenais jauniešiem ir nenobīties un izmantot to – ir basketbols un ir izglītība," teica Jansone.
Patlaban arī vairāk nekā 20 latviešu vieglatlētu studē kādā no ASV universitātēm un izmanto iespēju iegūt izglītību, turpinot sportiskās gaitas. Latviešu vieglatlētu skaits ASV universitātēs pieaug katru gadu.
Dāmu trīssoļlēkšanā no desmit sezonas labākajiem rezultātiem Latvijā seši pieder meitenēm, kuras studē ASV.
Viena no viņām ir Klinta Bļusina, kura ar saviem rezultātiem piesaistīja Lamāra Universitātes uzmanību. Universitāte nodrošina pilnu stipendiju un iespēju pilnveidoties gan sportā, gan akadēmiskajā laukā.
Klintai Bļusinai diena sākās agri – jau sešos ir jāceļas un jādodas uz stadionu, kur notiek ikrīta vingrošana. Pēc tam seko lekcijas, kas parasti notiek līdz pusdienai, un tad ir gatavošanās dienas otrajam treniņam. Pēc otrā treniņa atlikusī pēcpusdiena un vakars ir brīvs.
"Tā diena nav tik pilna, kā tā varbūt būtu šeit, Latvijā. Te laiks aiziet braukājot, kaut kur jāiet arī uz darbu un tā," stāstīja Bļusina.
Vieglatlēte gan atzīst, ka nodarboties tikai ar sportu un kļūt par profesionālu sportisti negribētu. "Lai tikai nodarbotos ar sportu visu dienu, tikai sports, nu labi, vēl ēšana un viss pārējais, kas ietilpst tajā, lai kļūtu par profesionālu sportistu, – es sevi tā neredzu. Es gribu arī izglītību, un es gribu pēc sportiskās karjeras beigšanas iznākt un kaut ko saprast, es gribu paskatīties un redzēt, ka cilvēki strādā un kaut ko dara, izņemot sportu," atzīst sportiste.
Daži sportisti nolemj palikt Latvijā un nedoties mācīties uz ārzemēm.
Tādu lēmumu pēc vidusskolas beigām pieņēma viens no perspektīvākajiem Latvijas šķēpmetējiem Patriks Gailums. Viņš nolēma palikt Latvijā un studēt Rīgas Tehniskajā universitātē Enerģētikas un elektrotehnikas studiju programmā. Pateicoties universitātes sporta klubam, Patriks ieguva sporta stipendiju par augstvērtīgajiem rezultātiem šķēpmešanā.
Šķēpmetējs uzskata, ka lēmums apvienot studijas ar sportu ir iemācījis viņam labāk sadalīt gan savu laiku, gan enerģiju. "Tas ir izdarāms, tas ir darāms, ja ir tā vēlēšanās, ja ir tas mērķis nofinišēt to visu pasākumu. Tad tas ir izdarāms. It sevišķi sportistam, kurš jau tā darbojas ar principu, ka iesāktais darbs ir jāpabeidz. Šeit [augstskolā] mācīties bija izaicinoši, bet tas tajā pašā laikā bija viens no tiem iemesliem, kāpēc man patika šī programma. Tā prasīja citu manu pusi, kuru es varbūt ikdienā nevarēju tā bieži atspoguļot," pastāstīja sportists.