Sporta budžets iet roku rokā ar valsts budžetu, ko pieņēma tikai martā. Tādēļ cieta arī sporta nozare, kurai piešķīra finansējumu tikai pirmajam ceturksnim, bet papildus 5,6 miljonu eiro finansējums palika gaisā karājoties. Solījumi bijuši vairākkārt, bet arī 3. maijā Nacionālās sporta padomes sēdē sporta budžets netika apstiprināts un nebija pat dienaskārtībā.
Izglītības ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") vadītā Nacionālā sporta padome sēdē 3. maijā finansējumu piešķīra basketbola izlašu dalībai Eiropas čempionātā un Pasaules kausā, kā arī pasaules čempionāta hokejā licences maksai. Sporta budžets gan joprojām nav pieņemts.
Latvijas Paralimpiskās komitejas vadītāja Daiga Dadzīte intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka par sporta nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāte nebija sports, bet gan pedagogu streiks. Dadzīte ir neziņā, kā organizēt darbu un nodrošināt parasportistu dalību augstākā līmeņa sacensībās, jo IZM visi atbildīgie rausta plecus, jo bez apstiprināta sporta budžeta nekādus jaunus līgumus nav iespējams noslēgt.
"Nezinu, kā plānot un kā strādāt. Mums vairs nav vispār nekādu ideju," teica Dadzīte. "Mums ir apdraudēta sportistu dalība pasaules un Eiropas čempionātos."
Savukārt IZM Sporta departamenta direktora vietas izpildītāja Ginta Ozola pauda, ka
jautājums par pedagogu minimālās algas celšanu ir atrisināts, līdz ar to ministrija var virzīties tālāk uz priekšu sporta finansējuma sadalē.
"Varu apstiprināt par 18. maiju, kad ir ieplānota tuvākā Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde, kurā ir iekļauts arī jautājums par sporta budžeta finansējuma sadalījuma priekšlikumu," sacīja Ozola.
Liela daļa papildu finansējuma, kurš vēl nav sadalīts, paredzēta sporta pasākumu organizēšanai. Pie šīs naudas sporta organizācijas nav tikušas, bet pasākumi jau notiek. Aprīļa beigās bija apdraudēts viens no lielākajiem orientēšanās pasākumiem – Skolu orientēšanās kauss, kur 80 skolas pārstāvēja vairāk nekā 600 bērnu.
Latvijas Orientēšanās sporta federācijas prezidents Dagnis Dubrovskis paskaidroja, ka nozīmīgā pasākuma sarīkošanai bija jāmeklē citi resursi, bet rast izeju no sarežģītās situācijas palīdzēja Rīgas dome, Nacionālie bruņotie spēki un Jaunsardze. Lai arī risinājums tika rasts, tā noteikti nav laba prakse gadumijā federācijai palikt bez finansējuma avota, uzsvēra Dubrovskis.
Virknē sporta veidu pasaules līmeņa sacensībās pilnīga finansējuma trūkuma dēļ nevar piedalīties arī jauniešu un junioru izlases.
IZM flegmatiskā rīcība sporta budžeta apstiprināšanā laupījusi Latvijas sportistiem iespēju startēt izlašu sacensībās. Piepildoties cerībām, ka 18. maijā sporta budžetu apstiprinās, federācijas pie finansējuma tiks 2–3 nedēļu laikā jeb jūnija sākumā. Tāda situācija Latvijas sportā vēl nekad nav bijusi.
