Parīzes olimpiskās spēles sāksies pēc nedaudz vairāk kā 15 mēnešiem, un pēdējie SOK paziņojumi arvien vairāk liek domāt, ka Eiropas un Ziemeļamerikas spiediens nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs sāk zaudēt spēku. SOK ir 206 valstis, un Krievijas agresijas pretinieki diemžēl ir mazākumā, ko apstprina arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadība.
Eiropa ir pret, bet pārējā pasaule ietur neitralitāti vai pat atbalsta Krievijas darbības, un SOK vadītājs Tomass Bahs arvien vairāk nostājas vairākuma pusē. Pēdējos mēnešos krievu un baltkrievu sportistus sacensībām pielaida starptautiskās paukošanas un boksa federācijas, tāpat Vimbldonas tenisa turnīra rīkotāji paziņoja, ka neitrālā statusā agresorvalstu sportisti varēs piedalīties. Šie lēmumi ļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistiem arī vākt olimpisko spēļu kvalifikācijas punktus.
Latvijas Televīzijas (LTV) sporta žurnālists Juris Valdovskis par reāli iespējamu uzskata situāciju, ka olimpiskajā Parīzē dažos sporta viedos krievi un baltkrievi startēs, bet citos – ne. Pēc viņa teiktā,
SOK ir ieņēmusi un droši vien arī turpmāk ieņems nostāju, ka galīgā izvēle paliks sporta federāciju pārziņā.
Savukārt Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs sarunās ar pašmāju sportistiem ir pārliecinājies, ka viņi uz olimpiskajām spēlēm nebrauktu, kamēr Ukrainā notiek karš.
Vēsturē jau vairākkārt liela daļu valstu boikotēja olimpiskās spēles. Skaļākie gadījumi bija 1980. gada Maskavas spēlēs, ko boikotēja Rietumu pasaule, bet 1984. gada Losandželosas spēlēs atbildes gājiens sekoja no bijušās PSRS kontrolēto valstu bloka.
Lai gan LOK paziņojumos stingri norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti nav jāpielaiž olimpiskajām spēlēm, vārds boikots neizskan, to aizstājot ar nepiedalīšanos. Juridiski to var izskaidrot vienkārši – boikots ir brīvprātīga un apzināta attiecību vai darījumu pārtraukšana, bet nav LOK interesēs saraut attiecības ar SOK.
LOK prezidents Žoržs Tikmers publiskā saziņā vārdu boikots nelieto Olimpiskās hartas iespējamas interpretācijas dēļ.
"Jautājums piedalīties vai nepiedalīties – jāsaka, ka tā ir iespēja," par potenciālo dalību Parīzes spēlēs teica Tikmers. "Par šo iespēju lemj, pirmkārt, sportists pats, tālāk, protams, attiecīgā sporta veida federācija, tālāk arī mūsu federācijas un Latvijas Olimpiskā komiteja."
LOK pozīcija ir diezgan līdzīga SOK, izvēli par iespējamu dalību olimpiskajās spēlēs atstājot lielākoties sportista un federāciju pārziņā.
Tikmēr Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss uzskata par aplamām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un LOK vadlīnijas neiesaistīties sporta organizāciju sanāksmēs ar agresorvalstu dalību. LBS izlēma apvienot spēkus ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu delegācijām, lai kopīgā nostāja tiktu sadzirdēta, un viņu izveidotais bloks vienā no Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) sanāksmēm liedzis situāciju ietekmēt baltkrieviem.
Apturēt jebkādas diskusijas, rekomendācijas un piekāpšanos Krievijas un Baltkrievijas pielaišanai Parīzes olimpiskajām spēlēm teorijā varētu ļoti vienkārši.
Nacionālajām komitejām – tai skaitā Latvijas – ir iespēja rosināt SOK uz kara laiku atcelt Krievijas un Baltkrievijas olimpisko komiteju atzīšanu. Tādā gadījumā SOK šīm valstīm nemaz neizsūtītu ielūgumu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Šāda ideja LOK ir bijusi, bet rosinājums oficiāli nav virzīts. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks pastāstīja, ka sanāksmē ar dažiem ārvalstu kolēģiem pārsprieduši šādu atzīšanas pārtraukšanas iespēju.
Valdovskis gan uzsvēra, ka Olimpiskajā hartā ir paredzēta iespēja apturēt nacionālās komitejas darbību tikai valsts iejaukšanās dēļ. Krievija ir pieņēmusi dažādus diskriminējošus likumus, bet nav runa par valsts iejaukšanos olimpiskās komitejas darbībā, tāpēc nebūtu juridiska pamata nacionālās komitejas darbību apturēt.
LOK vairākkārt arī starptautiskā līmenī uzsvēra, ka ir pret Krievijas un Baltkrievijas piedalīšanos jebkādās sacensībās.
Tomēr Latvija ir pārāk maza, lai tajā ieklausītos, un Cipruss nacionālajām komitejām pārmet, ka nav izveidotas koalīcijas, kam uzreiz ir daudz lielāka ietekme arī lielo sporta organizāciju skatījumā.
LVS ģenerālsekretārs Miļkevičs uzskata, ka visas diskusijas noņemtu Francijas lēmums krievus un baltkrievus vienkārši neielaist valstī uz Parīzes spēlēm. Latvijā organizatori līdzīgu lēmumu pieņēma par rudens pusē gaidāmo pasaules skriešanas čempionātu.
SOK tikmēr atsaucās uz divu ANO cilvēktiesību ekspertu viedokli, kas Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanu olimpiskajām spēlēm pilsonības dēļ raksturoja kā diskrimināciju. SOK savu nostāju pamato arī ar to, ka ANO nav noteikusi sankcijas pret Krieviju vai Baltkrieviju, lai gan Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle un var uzlikt veto sev netīkamām rezolūcijām.
Olimpiskajai kustībai Krievijas un Baltkrievijas nepiedalīšanās Parīzes spēlēs būtu liels ieguvums un veicinātu uzticības atjaunošanos, uzskata Tikmers. Viņš atgādināja, ka pirmās olimpiskās spēles pēc Otrā pasaules kara notika bez divu agresoru valstu dalības.
SOK lavierēt starp lēmumiem varēs vēl pāris mēnešu,
bet jau tagad var manīt, ka vairākas lielās starptautiskās sporta veidu federācijas aizliegumos Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ir paredzējušas atkāpšanās ceļus. Tai skaitā arī vieglatlētikā, kas allaž bija pirmrindniece krievu sportistu nepielaišanā sacensībām.
Krieviem un baltkrieviem vieglatlētikā ir aizliegts startēt starptautiskā līmenī, bet viņu rezultāti Krievijas sacensībās aizvien parādās rezultātu tabulās, kas vismaz teorētiski saglabā viņiem iespēju izpildīt normatīvu un vēlāk startēt Parīzē, atzina Miļkevičs.
Patlaban nevar īsti paredzēt, kādi Latvijai būtu zaudējumi, nepiedaloties Parīzes olimpiskajās spēlēs. SOK finansējums LOK ir apmēram viens miljons eiro lielākoties atsevišķiem projektiem. Arī sporta veidu federācijas tiešā veidā nekādus SOK līdzekļus nesaņem.
