Sporta ziņas

Latvijas čempionāta 1. posms autosprintā. Artis Vicinskis

Sporta ziņas

Latvijas čempionāta 2. finālspēle volejbolā "RTU/Robežsardze/Jūrmala" - "Ezerzeme/DU"

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību

Aizkulisēs saasinās cīņa par Latvijas Olimpiskās komitejas vadību

Marta beigās notika Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālā asambleja. Neilgi pirms tās aktivizējās LOK prezidenta Žorža Tikmera opozīcija. Latvijas Basketbola savienības telpās tika noturēta neformāla tikšanās, kurā piedalījās Latvijas lielāko olimpisko federāciju vadošās amatpersonas.

Tikmera gāšanas gadījumā kā potenciālā LOK prezidente tika apspriesta bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Drīz vien gan viņas kandidatūra tika atbīdīta otrajā plānā, jo no valdošās koalīcijas aprindām sporta sabiedrībai tika nodots vēstījums, ka šāda kandidāte neveicinātu valsts sadarbību ar nevalstiskajām sporta organizācijām. Varas maiņa jau Ģenerālajā asamblejā izpalika, opozicionāriem paliekot pie plāna B –  izdevīgā brīdī sasaukt ārkārtas kopsapulci.
Žoržs Tikmers Latvijas Olimpisko komiteju vada kopš 2020. gada vasaras. Pirms tam viņš ilgu laiku bijis pietuvināts olimpiskajai kustībai, tās iekšienē ieņēmis dažādus vadošus amatus.

2009. gadā olimpiskās kustības trekno dzīvesveidu vētīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tolaik atklājās, ka

Tikmers ik mēnesi saņem aptuveni 7000 latu lielu atalgojumu, bet pēc olimpiskajām spēlēm Pekinā par labu Latvijas sportistu startu prēmēts vēl ar 17 tūkstošiem latu.

Ne mazāk dāsnas algas un prēmijas bija izpelnījusies arī pārējā olimpiskās dzīves ietekmīgāko darboņu plejāde – Aldons Vrubļevskis, Einars Fogelis, Andris Feldmanis, Aldis Āboliņš, pat bijušais prezidents Vilnis Baltiņš.

Daudzus gadus vēlāk, Tikmeram pārņemot varu, ilggadējie sabiedrotie cits pēc cita tika nostumti malā. Tagad daļa no viņiem ņēmusi aktīvu dalību Tikmera opozīcijas organizēšanā un konsultēšanā. Opozīcijai aktivizējoties, klajā nākusi informācija arī par vairākiem ar Tikmeru saistītiem uzņēmumiem, kas bijuši ilggadēji piegādātāji Latvijas Olimpiskajai komitejai un tās paspārnē esošajiem olimpiskajiem centriem. Atsevišķi no tiem laikā, kad Tikmers bija LOK viceprezidents un ģenerālsekretārs, bet pāris – arī laikā, kad jau prezidents.

Latvijas Televīzijai izdevās gūt apstiprinājumu informācijai par pieciem šādiem uzņēmumiem, kuros līdzīpašnieces kādā brīdī bijušas vai joprojām ir Tikmera bijusī sieva Gita Ducmane un tagadējā dzīvesbiedre Inese Celmiņa. Zīmīgi, ka trīs uzņēmumos Celmiņa kļuvusi par līdzīpašnieci Ducmanes vietā pēc tam, kad Tikmers no Ducmanes šķīries. Tā tas ir bijis SC Kafe, kas ir ēdinātājs, tāpat arī uzņēmumā Fitness Plus, no kura gadiem ilgi īrēti trenažieri, kā arī slidotavas piegādātājā SIA Ice Ring. Savukārt SIA Rumba koģenerācija Rīgas Olimpiskajam centram veica koģenerāciju, bet Express Travel organizējis sportistu un arī funkcionāru ceļošanu jau kopš 2000. gadu sākuma.

Uz jautājumu, kā viņa dzīvesbiedre tikusi pie olimpiskā kumosa, Tikmers atbildēja:

"Tas nav nekāds olimpiskais kumoss. Tā ir konkrētu pakalpojumu sniegšana komersantam vai Olimpiskajai komitejai.

Šajā komersantā ir akcionāri, tas ir viņu jautājums."

Pats Tikmers noliedz jebkādu savu ietekmi uz attiecīgo komersantu izvēli, tāpat viņš norāda, ka nekādi nav ietekmējis līdzīpašnieku nomaiņas procesu – bijusī sieva ar tagadējo to esot izdomājušas un sarunājušas pašas. Olimpiskie centri, lai arī celti par valsts galvotajiem kredītiem, ir privāti uzņēmumi, tāpēc Komerclikums šādu praksi neaizliedz. Ētisku atbildību viņš kā ilggadējs LOK funkcionārs nesaskata. Zīmīgi, ka atsevišķos uzņēmumos kapitāldaļas pieder arī bijušā LOK prezidenta Viļņa Baltiņa dzīvesbiedrei un bijušā finanšu direktora Alda Āboliņa meitai.

Lielu sašutumu federāciju vidū raisījis arī marta beigās izziņotais finansējuma sadalījums atbalsta programmā "Olimpiskais drafts". Vienīgajā tās atrodamajā nolikumā lasāms, ka atbalstam federācijas var pieteikt sportistus vecumā no 16 līdz 20 gadiem. Realitātē atbalstu, 10 000 eiro apmērā katrs, šogad saņēmuši krietni vecāki un sevi sen jau kā apliecinājuši sportisti: pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, pieccīņnieks Pāvels Švecovs un šāvējs Lauris Strautmanis.

Tikmers skaidro, ka nolikums grozīts, bet nav publicēts, un uzsver, ka programma netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. 

"Kopējais viedoklis bija tāds, ka finansējums ir jāsaņem tiem sportistiem un sportistēm, kuri ir uzrādījuši ievērojamu progresu aizvadītajā gadā. Tas ir jādara ātri un precīzi, tāpēc lēmums par šī drafta piešķiršanu no privātā ziedojuma – mums ir viens ziedotājs -  tika nodots tiem sportistiem, kurus izvēlējās…," iepauzēja Tikmers, tomēr norādot, ka ziedotājs izvēlējies pieccīņnieku.

Apvērsuma iedīgļus izprovocējuši vairāki faktori.  Gan daudzu personīgās antipātijas pret Tikmeru, gan atsevišķu funkcionāru pazaudētās iespējas gūt materiālus labumus, gan sporta sabiedrības neapmierinātība ar LOK darbībām. Piemēram, uz brīdi ieturot valsts finansējumu Jeļenai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kas izvērtās par skandālu.

Savu lomu spēlē arī aizkulišu cīņas par valsts vadošās partnera organizācijas statusu. Turpmāk valsts finansējumu paredzēts novirzīt tikai vienai, konsolidētai, sporta organizācijai. Ministres Muižnieces laikā kā favorīte tika izraudzīta Einara Fogeļa vadītā Sporta federāciju padome, bet jaunā valdība šo reformu  nobremzējusi, kas vairo LOK izredzes tomēr kļūt par vadošo partneri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti