Bērnu sportu sabiedrībā uztver pārāk nopietni. Saruna ar žurnālistu Reini Ošenieku

Kritizējot apmaksas sistēmu Latvijas izglītībā, 7000 Latvijas skolotāju devās protesta gājienā, un viņu vidū bija arī sporta skolu treneri. Sporta skolu audzēkņu skaits pēdējos gados pieaudzis, finansējums treneru algām ir 20 miljoni eiro gadā. Ja sadala uz visiem 1600 treneriem, tad katram sanāk nedaudz virs tūkstoša, no kura, protams, arī jānomaksā nodokļi.

Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" projektā "Patiesā uzvara" Reinis Ošenieks vērtēja, cik iederīgi ceļā uz patieso uzvaru iekļaujas sporta skolu sistēma. Ošenieks saskata, ka bērnu sportu Latvijā uztver nesamērīgi nopietni kā ceļu uz profesionāļa karjeru.

Dāvids Ernštreits: Reini, tevis paša novērojumi. Vai ir pārāk nopietna šobrīd treneru attieksme, vecāku attieksme pret rezultātu?

Reinis Ošenieks: Grūti pateikt. Ja es pats justu līdzi savam bērnam, kurš būtu 10 vai 14 gadus vecs, tad precīzāk varētu pateikt. Taču ir novērojumi – esam tik daudz vēstuļu saņēmuši par to, kā vecāki uzvedas, ka nemāk uzvesties tribīnēs, cik ļoti svarīgs viņiem ir rezultāts. Kā treneri iet uz to, lai būtu šis rezultāts. Es teiktu, ka mēs šobrīd pārāk nopietni ņemam bērnu sportu. Jautājums,

vai mēs bērniem nenolaupām bērnību ar to, ka viņus ieliekam profesionāļu sliedēs, varbūt arī vedot uz papildu treniņiem, lai tikai noslīpētu talantu.

Kad pienāk tie 16–17 gadi, tad ir atbirums. To arī pierāda fakts, ka pēc vidusskolas beigšanas ļoti daudzi beidz sportot.

Kā ir ar treneru spēju regulēt vecāku noskaņojumu? Sapulcīte pirms sezonas vai reizi mēnesī? Mēs visi saprotam, par ko ir runa, ka galvenais ir prieku no tā gūt visiem kopā?

Tā ir vēl viena lieta, ko Ministru kabineta noteikumi paredz. Ir jātaisa sapulces ar vecākiem, visiem kopā ar treneriem ir jāizrunājas. Ieejot vairākās hokeja skolu mājaslapās,  – viena no tām ir hokeja skola "Rīga", kam ir sporta skolas statuss, pārējās ir privātās, –  visur ir: "Mums tajā vecuma grupā tādi čempioni, tur mums medaļas tādas." Es prasīju, kur tas slēpjas, ja runājam par to, ka rezultāts ir svarīgs vai nav svarīgs. Tas esot vairāk kā mārketinga triks, lai dabūtu bērnus pie sevis, jo vecāki nenāks, ja, re kur, šī hokeja skola "mēs jums garantējam mīlestību pret sportu, varbūt 16–17 gados mēs sāksim nopietni strādāt un tad varbūt viņš būs profesionālis."

Tas ir bīstami, ko tu tagad saki. Jo tagad daudzi saka: "Es tieši tur gribētu sūtīt savus bērnus."

Jā, bet iedomājies, cik maz būtu profesionāļu. Otrkārt, es savā ziņā arī saprotu vecākus. Iedomājies, cik liels ir tas finansiālais ieguldījums, un tu gribi arī tūlītēju rezultātu. Ir grūti norīt: "Nē, mēs te domāsim par nākotni un veselīgu nāciju."

Vai šī dzīšanās pēc rezultāta nav jau saknē iekodēta? Jo trenera izpeļņa ir atkarīga no rezultāta...

Konkrēts gadījums Jūrmalas sporta skolā. Tā bonusu sistēma ir vairāk bagāto pašvaldību iespēja, ka viņi var motivēt savus trenerus. Jūrmalas piemērs ir tāds –

ja tavs audzēknis ir izlašu dalībnieks vai ticis pie medaļas Latvijas čempionātā, vai Eiropas vai pasaules mēroga sacensībās, tad ir pielikums pie algas 10–15% vai pat vairāk.

Loģiski liekas, – kā tad viņš nedomās par savu maciņu. Es par šo prasīju [Jūrmalas sporta skolas direktoram] Sandim Bērziņam, viņš saka: "Nē, mūsu uzstādījums nekad tāds nav bijis, ka mums vajag rezultātu." Pats galvenais jau ir bērnu skaits. Galvenais ir nokomplektēt grupu, nevis tas, ka valsts tagad redzēs: "Ā, jums ir zelta medaļa, tad mēs jums dosim finansējumu." Tā gluži arī nav, ka rezultātam būtu tāds svars, ka valsts tagad skatās, ir vai nav rezultāts, tad mēs jums dodam naudu vai ne.

Latvijā pastāv divas paralēlas pasaules. Tā saucamā interešu izglītība, kas ir vairāk tā kā pulciņš un jautra kopā darbošanās, un otra ir profesionālās ievirzes darbošanās – sporta skola. Vai sistēma ir pareiza, vai tur kaut kas būtu jāmaina?

Baigi grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kā tu novirzīsi? Un kādā brīdī to saproti, ka viņam parādās talants un mums viņš ir jāsūta uz sporta skolu no interešu pulciņa. Tur būtu roku rokā jāizdomā, kā bērni varētu migrēt no sporta skolām uz interešu pulciņiem.

Jebkurā gadījumā kaut kādas izmaiņas būs. Šobrīd izglītības un zinātnes ministre ir paziņojusi, ka paredzētas būtiskas izmaiņas Sporta likumā.

Tās īpaši skars arī bērnu un jauniešu sportu. [Sporta skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja Diānas] Zaļupes kundze gan saka: "Mēs jau gadiem klauvējam pie Izglītības un zinātnes ministrijas durvīm." 

Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"

Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"

Raksti LTV Sporta redakcijai

E-pasts: [email protected]

WhatsApp: +371 27001983

Zaļupe ir sporta skolu vadītāja...

Jā, viņa saka, ka jau gadiem nomaina saviem priekšlikumiem datumus un iesniedz, bet nekas nav mainījies. Viņus neviens vēl nav uzrunājis, bet viņa saka: "Vismaz gadu mēs redzēsim, ka pie šiem priekšlikumiem vēl strādās. Iespējams, mēs kaut ko uzzināsim." Vai tās būs, kā Valdis Valters teica, reformas, es šobrīd neticu.

Izklausās, ka mēs pie šīs tēmas atgriezīsimies...

Jā, bet, kā jau dzirdējām – sporta skolu sistēma strādā, bērnu skaits kļūst lielāks. Es šobrīd neesmu saticis daudz tādu cilvēku kā Valdis Valters, kas pasaka: "Mums ir kardināli vajadzīgas pārmaiņas." Tāpēc es gribētu uzrunāt vecākus: sūtiet mums e-pastā vai "Whatsapp", kas, jūsuprāt, ir jāmaina. Vai esat apmierināti? Droši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti