Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

"Sporta studijas" naivais jautājums: vai pasaules hokeja čempionāts Rīgā nebeigsies "mīnusos"?

Sporta skolu sistēma Latvijā: naftalīna smaka vai mūsdienīga struktūra?

Sporta skolas Latvijā ož pēc naftalīna vai ir mūsdienīgas un bērnu interesēm atbilstošas?

Sporta skolu audzēkņu skaits pēdējos gados pieaug, un finansējums treneru algām ir 20 miljoni eiro gadā, bet, sadalot uz visiem 1600 treneriem, katram mēnesī sanāk nedaudz virs tūkstoša, no kura vēl jānomaksā nodokļi. Latvijas Televīzijas "Sporta studija" uzklausīja atšķirīgus viedokļus par to, cik labi ceļā uz patieso uzvaru jeb īstenām sporta vērtībām iekļaujas Latvijas sporta skolu sistēma.

Tikai piecās no Latvijas 43 pašvaldībām pagaidām nav savas sporta skolas. Vismaz 18 privātie klubi pēdējos gados ir ieguvuši sporta skolas statusu –galvenais iemesls, protams, ir iespēja saņemt valsts finansējumu. Latvijā ir 84 sporta skolas, un to virsuzdevums ir izaudzināt veselu, motivētu un attīstītu Latvijai noderīgu iedzīvotāju.

Latvijas sporta skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe uzskata, ka sistēma ir sevi apliecinājusi kā darboties spējīga un veiksmīgi strādā.

"Gribas šajā jautājumā uzreiz kliedēt tādu mītu, ka tā ir padomju laika palieka, ko daudziem patīk ik pa laikam celt gaismā," teica Zaļupe. "Viens no šāda apgalvojuma autoriem ir Valdis Valters."

Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"

Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"

Raksti LTV Sporta redakcijai

E-pasts: [email protected]

WhatsApp: +371 27001983

Savukārt Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters par Zaļupes teikto pavīpsnā un saka, ka

ilgus gadus jaunatnes sistēmā strādājošie nevēlas neko mainīt.

"Viena iemesla pēc, jo viņi nezina, kā šo bērnu jaunatnes sistēmu vajadzētu reformēt, lai tam bērnam būtu labāk. Nevis tiem, kas šobrīd sēž tajos krēslos," uzsvēra Valters. "Mums tā visa sporta sistēma, ja godīgi, pēc naftalīna nedaudz ož. Tāpēc, ka nevienas jaunas idejas, neviena jauna cilvēka. Skaidrs, ka viņi [esošie darbinieki] ir gatavi aizstāvēt to, kas viņi ir."

Valteram gan iebilst hokeja skolas "Rīga" direktora vietniece Antra Aizstrauta, sakot, ka

laiki ir mainījušies un līdz ar to arī sporta skolu pieeja.

"Man vienmēr gribas pajautāt viņam [Valteram]:"Kad tu pēdējo reizi esi bijis sporta skolā, kad esi apskatījies, kas notiek?" Jo tiešām agrākos laikos tā bija – atlasīja tikai labākos un uz tiem sāka strādāt jau agrīnā vecumā. Šobrīd tā nav. Šobrīd arī pašvaldības pilda sociālo funkciju."

Tikmēr Jūrmalas Sporta skolas direktors Sandis Bērziņš uzsvēra, ka bērnu skaits Latvijā iet mazumā, toties sporta skolu audzēkņu skaits aug.

"Tai [sporta skolu] sistēmai arī vecāki, acīmredzot, uzticas – nāk un darbojas, ved savus bērnus uz sporta skolām," sacīja Bērziņš. "Es teiktu tā – mēs nevaram nograut sporta skolu sistēmu, ja mums īsti nav, ko likt vietā."

Valters, kurš savu meitu jau vairākus gadus sūta tenisa treniņos, uzskata, ka bērniem līdz 14–15 gadu vecumam būtu jāsporto tikai mācību iestādēs pēc skolas, jo, viņaprāt, infrastruktūra to ļauj. Pēc tam labākie jāsūta uz specializētiem klubiem, kur slīpēt talantu un fizisko attīstību pie labākajiem treneriem.

"Kādos trijos vai piecos sporta veidos būtu tā saucamā skolēnu olimpiāde – futbols, basketbols, volejbols, peldēšana un, piemēram, vieglatlētika. Viss. Skolas pret skolām, Rīga, visa Latvija mauc," savu skatījumu atklāja Valters. "Mums ir viena liela problēma – specializācija. Mums jau no 8–10 gadu vecuma...

Kas tenisā notiek, tas vispār ir vājprāts. Tur jau 10 gados viņiem ir kā olimpiskās spēles, un neviens par to neatbild.

Zaļupes kundzei tas neinteresē, jo viss notiek automātiski. Lai šo sistēmu salauztu, mums ir vajadzīgas reformas. Skaidrs, ka tas nav populāri ne izglītības ministrei, ne visiem, kas sēž tajos amatos. Viņiem tas nav izdevīgi un nebūs izdevīgi, tāpēc viņi pretosies."

Pēc Zaļupes teiktā, galvenais sporta skolās ir mūsdienīgs saturs.

"Tur [sporta skolās] ir licencētas sporta izglītības programmas. Tur ir treneri ar pamatā ar augstāko izglītību, un tas viennozīmīgi iet soli solī ar mūsu laikiem. Mūsu valstī tas strādā, un labi strādā," teica Zaļupe.

Ne reizi vien esam dzirdējuši sporta ārstu brīdinājumus, ka agra specializācija vienā sporta veidā var novest pie nepareizas fiziskas attīstības un, protams, arī traumām.

Ir sporta skolas, kur treneri programmās iekļauj arī citus sporta veidus, arī vispārējo fizisko sagatavotību, taču, redzot lielo fokusu uz rezultātiem, jautājums ir, vai tam vispār paliek laiks.

Ministru kabineta noteikumi paredz katrai vecuma grupai noteikt stundu skaitu, kas jāpavada treniņos un sacensībās. Nodarbībās jābūt iekļautai tehniskajai, vispārējai un specializētajai fiziskai sagatavotībai, tāpat teorijai. No treneriem ir atkarīgs, vai programmā iekļaut citus sporta veidus, bet, zinot tendenci uz rezultāta sasniegšanu, lielais fokuss tomēr paliek uz pamata sporta veidu. Un vēl viens būtisks faktors – bērna treniņu apmeklējumam jābūt 75%, citādi viņu var atskaitīt. Tātad sporta skolas ir ieinteresētas bērnu nosargāt pie sevis, lai neciestu finansējums.

"Ja tu atnāc uz hokeju, tad trenerim jāpiedāvā vismaz divi sporta veidi. Tur ir problēma," paskaidroja Valdis Valters. "Kāpēc? Tāpēc, ka viens paceļ latiņu – jāuzvar. Visas hokeja, basketbola vai futbola komandas uzvar līdz kaut kādam vecumam, pēc tam ir kritums. Tad tie, kas ir fiziski attīstītāki, sāk vairāk specializēties un aiziet garām visiem daudzu aspektu dēļ. Tāpēc es saku, ka valstī vajadzētu pārskatīt šo specializācijas jautājumu. Es tikai nezinu, kurš to izdarīs."

Savukārt HS "Rīga" direktora vietniece Aizstrauta uzsver, ka hokejā nevar bez spēka un ātruma un tas ir ļoti daudzpusīgs sporta veids.

"Mums ir bijuši gadījumi, kad no cita kluba uz specializēto klasi atnāk bērns. It kā labs hokejists, apguvis pamatiemaņas, bet viņam nav fiziskās sagatavotības. Un viņš saka: "Treneri, es nevaru izturēt šo fizisko slodzi, ko jūs man dodat." Jo vienkārši nav bāzes."

Valters gan iebilst, ka ātrumu un izturību var dot, kad bērns jau būs pieaudzis un viņa sirds būs atbilstoša attīstības līmenim. "Mums to dod jau no bērnības, kas grauj veselību. Un otrs ir vienveidīgais darbs," piebilda Valters.

Par agro specializāciju un tās sekām liek aizdomāties kāds gadījums bērnu hokejā, kad latvieši pārliecinoši apspēlēja vienaudžus no hokeja nācijas Somijas,

pastāstīja Valmieras Olimpiskā sporta centra treneris mentālajā sagatavošanā Guntis Jansons.

"Kā saka, mūsējie somus... Liels rezultāts, pieņemsim, 20:3, neatceros. Mūsējo vecāki kā īsti hokeja fani: "Latvija! Latvija! Aiziet, malacis!" Ļoti dzīvo visam līdzi. Un pretēji – blakus ir vecāki no Somijas, kas vienkārši sēž, pat kaut kādā ziņā nepievērš uzmanību tam, kas notiek laukumā," teica Jansons. "Kaut ko smejas, runā par ikdienišķām lietām, un tad viens vecāks, neizturējis vai varbūt ziņkārības mākts, uzdeva jautājumu: "Kāpēc tā? Kāpēc jūs neatbalstāt? Kāpēc nepievēršat uzmanību? Jūsējie taču zaudē, kāpēc neuzmundrināt, lai saņemas?" Tas vecāks esot atmetis ar roku un teicis: "Tie taču ir tikai bērni. Lai tak izpriecājas!"

Šeit rodas jautājums vecākiem un treneriem – vai bērnu sportu mēs neuztveram pārāk nopietni?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti