ĪSUMĀ:
- Par valstij primāro uzdevumu uzskata vismaz minimālā finansējuma nodrošināšanu treneru algām
- Treneru algu segšanai papildus vajadzētu 5-6 miljonus eiro, kas valsts budžetā līdz 2023. gadam nav paredzēti
- Rosina izveidot Sporta fondu jaunatnes un tautas sporta projektu finansēšanai konkursa kārtībā
- Bažas rada iespējama nerēķināšanās valsts sporta politikas pamatnostādnēs ar Covid-19 izraisīto situāciju
Pašvaldību dibinātajās sporta skolās valsts nodrošina apmēram vienu trešdaļu finansējuma treneru algām, bet visu pārējo maksā pašas vietvaras, Latvijas Televīzijai pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Guntis Apinis.
Savukārt Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe uzskata, ka pats minimums būtu nodrošināt minimālo finansējumu treneru algām. Tas ļautu treniņu procesā vai infrastruktūras attīstībā ieguldīt vismaz to finanšu daļu, ko pašvaldības piemaksā, lai nosegtu minimālo algu treneriem.
"Valsts to pašreiz nav spējusi izdarīt un, cik saprotu no netiešām norādēm, ja šo nodrošinās, tad pārējiem pamatnostādņu mērķiem nauda vispār neatliks," teica Zaļupe.
Par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs
aicinājumu palielināt valsts atbalstu pedagogu darba samaksai līdz 100% uzskata par nopietnu izaicinājumu, jo nepieciešama prāva summa.
"Šāds priekšlikums vien mums prasa kādus 5–6 miljonu eiro papildu finansējuma. Varbūt mazliet mazāk, bet tā summa ir ļoti pieklājīga," paskaidroja Severs. "Mūsu iespējas tuvākajos gados šādu uzdevumu īstenot ir ļoti ierobežotas, jo budžets ir apstiprināts ne tikai 2021. gadam, bet arī līdz pat 2023. gadam. Tā ka tas mums būs izaicinājums."
Severs nevar iezīmēt konkrētus soļus, kādi būtu jāsper, lai bērnu un jauniešu sports pirmajā vietā nebūtu tikai uz papīra. Noteikti priekšlikumi savukārt ir citiem. Piemēram, Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Zaļupe
cer uz īpaša fonda izveidi, lai uz valsts papildu finansējumu varētu pretendēt konkursos.
"Mēs kā jaunatnes organizācijas diezgan stipri uzstājam, ka ir jārada sporta fonds," teica Zaļupe. "Sliktākajā gadījumā tas var būt kā Valsts kultūrkapitāla fonda sadaļa, kā tas ir Igaunijā, vai kā atsevišķs sporta fonds, kā tas ir Lietuvā, kopā ar jaunatnes atbalsta fondu. Tas dotu ļoti lielu atbalsta iespēju tieši jaunatnes sportam, tieši tautas sportam, kur varētu piedalīties dažādos projektos. Tieši šajā segmentā tas būtu ļoti liels atbalsts."
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Apinis par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem bērnu un jauniešu sporta attīstībai uzskata infrastruktūru.
Patlaban nav izstrādāti kritēriji, kā pašvaldībām pretendēt uz valsts līdzfinansējumu sporta infrastruktūras būvniecībā.
"Nav saprotams, kā vispār tiek pieņemti lēmumi par finanšu piešķiršanu pašvaldību sporta objektiem," paskaidroja Apinis. "Patiesībā, nevis balstoties uz kaut kādu stratēģiju, datiem par to, kur un kas ir vajadzīgs, bet vienkārši ar politisku lēmumu."
Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti akcentēja tuvredzību Covid-19 krīzes seku izvērtējumā. Vieni no lielākajiem cietējiem ir sportojošie bērni un jaunieši, kuriem piemēroti krasi ierobežojumi. Apinis nešaubās, ka sporta politikas pamatnostādnes varētu izpildīt tikai tad, ja 2021. gada vasarā situācija normalizēsies un atgriezīsies pirmspandēmijas sliedēs.
Darbs pie sporta politikas pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem turpināsies līdz 2021. gada maijam.
Sporta politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
