Žurnālam «Sports» draud valsts finansējuma zaudēšana un pastāvēšanas beigas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Žurnāls "Sports" ir visvecākais drukātais nacionālais medijs Latvijā, kas no avīzes pārtapis par žurnālu un pie lasītājiem nāk jau 65 gadus. Izdevuma nākotne gan ir neskaidra, jo bez iepriekš paredzētās dotācijas no valsts budžeta tas nevarēs pastāvēt. Iespējams, iemesls ir Covid-19  situācija vai samazinātais budžets sportam, bet varbūt žurnāla nākotne sašūpojās pēc tam, kad redakcija atļāvās publicēt kādam neglaimojošas frāzes, kam seko raganu medības.

Kad laikrakstam bija pusgadsimts, neatrisināmu finanšu problēmu dēļ tam nācās mainīt izdevēju. Ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atbalstu funkcijas pārņēma Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP). Žurnāla izdošanai 2021. gadā bija paredzēti 90 tūkstoši eiro no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), novirzot finansējumu caur LSFP, kas to administrē. Tomēr finansējums ir iesaldēts un izdevuma nākotne ir apdraudēta.  

Žurnāla "Sports" nākotni apdraud finanšu trūkums
00:00 / 05:43
Lejuplādēt

Kā katru gadu, arī šoreiz rūpīgi tika izvērtēta katras programmas turpināšanas lietderība, atzīstot, ka līdz šim žurnāla "Sports" finansējums ir pārāk liels. IZM Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs paskaidroja, ka no valsts sporta budžeta žurnālam un tā platformai paredzēts prāvs finansējums – 105 000 eiro.

"Pirms pieņemt lēmumu par šāda veida aktivitātes turpināšanu, mēs Federāciju padomei pieprasīsim smalkāku atskaiti par pēdējiem trim gadiem, jo šī programma jau tika īstenota vairākus gadus,"  sacīja Severs. "Kāda ir auditorija, ko sasniedz žurnāls "Sports" drukātā veidā un mājaslapa sporto.lv, lai kopīgi ar mūsu sporta organizācijām – Federāciju padomi, Olimpisko komiteju, Paralimpisko komiteju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju – pieņemtu lēmumu par lietderīgāko rīcību ar šiem līdzekļiem."

Severs neizslēdz iespēju, ka

atbalsts žurnālam turpināsies arī 2021. gadā, bet laikus jau jāstrādā nopietnai izvērtēšanai 2022. gadam.

Tā kā samazināta budžeta dēļ IZM pārskata visas finansētās programmas, nepieciešams izmantot iespējas padiskutēt. 

LOK izpildkomitejas loceklis un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektors Juris Grants LOK sēdē atļāvās pateikt, ka bez žurnāla "Sports" šobrīd nav iedomājama sportiskā vide, jo

tikai šajā izdevumā ir atrodama visa informācija par bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm Latvijā, kā arī par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un visbeidzot arī par sporta veidiem, par kuriem citur neraksta.

Grantu izbrīna, kāpēc jautājums tiek apspriests, jo sporta nozarei savs žurnāls ir vajadzīgs. LSPA ar žurnālu allaž bijusi laba sadarbība, turklāt izdevums informē par notikumiem sporta akadēmiskajā vidē un zinātnē. Formāts, iespējams, varētu mainīties, jo studenti lielākoties informāciju iegūst elektroniskajā vidē, piebilda LSPA rektors. 

"Sporta nozarei ir vajadzīgs savs žurnāls. Noteikti, bez tā nevaram iztikt," teica Grants.

Jaunākā paaudze komunicē interneta platformās, bet vecākā joprojām ir uzticīga drukātajai presei. To apstiprināja arī talsinieks Imants Ziediņš, kurš pērn saņēma gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Ziediņš katru mēnesi gaida žurnālu, lai uzzinātu, kas notiek Latvijas sportā, it īpaši reģionos. 

Žurnāla "Sports" galvenā redaktora amatā ir Dainis Caune – sporta žurnālists ar 12 olimpisko spēļu darba pieredzi. Viņš nule kā saņēmis arī augstāko Latvijas valsts apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.

Visticamāk, nav nejaušība, ka iepriekš intervijā žurnālā "Sports" Caune uzsvēris nonākšanu opozīcijā pēc 32 darba gadiem.

"Izskatās, ka tiek grauts tas, ko ar lielu neatlaidību un pārdomātu rīcību būvējām," teica Caune.

Ilgi nebija jāgaida – 7. janvārī pie Valda Valtera uz sarunu aicinātais Saeimas Sporta apakškomitejas priekšsēdētājs un Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais politiķis Sandis Riekstiņš nepalika atbildi parādā, izsakot savu attieksmi pret LOK vēstures atjaunotājiem. Riekstiņš neslēpa arī attieksmi pret bijušajam LOK prezidentam Aldonam Vrubļevskim piešķirto vienu no augstākajiem Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) apbalvojumiem – Pjēra de Kubertēna medaļu. 

 

"Kas tas par sporta tādu izdevumu, nu, piedodiet, beidzam," teica Riekstiņš. "Gribam kaut kur publicēties, veram vaļā iepirkumu, lai jebkurš var pieteikties. Pieņemsim, feisbukā kādi malači. Nu, nožēlojami, nemākam ar godu aiziet. Ja jau esi tāds sporta draugs, Vrubļevska kungs, neskatoties uz to, ka ir kaut kādas SOK medaļas, kas nez kāpēc baigi pasniegts, cik tas ir liels apbalvojums. Man pa lielam vienalga, kā tur nevalstiskās organizācijas viena otru par ko apbalvo. Pilnīgi neinteresē."

Žurnāla ilggadējais redaktors Caune atzina, ka, iespējams, pārāk skarbi ir neīstajā laikā un vietā izteicies par Riekstiņa aktivitātēm un tas izraisījis pretreakciju.

"Mana viedokļa dēļ, kuru paudu kā žurnālists, draud slēgt visu mediju. Kaut kā nesaskan ar tiesisku valsti un Preses likumu un žurnālistikas principiem. Bet kādus pāris numurus mēs izdot noteikti spēsim. Viss atkarīgs no federāciju viedokļa, jo mēs kalpojam federācijām," sacīja Caune.

2021. gads varētu būt pārejas periods, izvērtējot līdzekļu ekonomiju nākotnē. Cerams, ka jauno konkursa žūriju vadīs eksperti, nevis politiķi, un uzvarēs zinošākie, nevis paklausīgākie.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti