Sadaļas Sadaļas

Vecāku maksājumus var legalizēt, bērnu treneru atalgojums arvien apburtajā lokā

Latvijā vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu nodarbojas sporta skolās, un problēmas to finansēšanā kļūst arvien acīmredzamākas. Pašvaldības spiestas kompensēt valsts nepildītos solījumus, savukārt bērnu vecāki bieži tiek maldināti un izmantoti kā slēptais avots treneru ienākumu celšanai. 

Basketbola skolas “Rīga” direktors Guntis Šēnhofs iepriekš martā aktualizēja bērnu sporta finansēšanas problēmas. Direktors neslēpa, ka jau 30 gadus viņa pārstāvētajās basketbola skolās treneru darba samaksas veicināšanai tiek izmantotas negodprātīgas metodes finanšu attiecībās ar bērnu vecākiem.

"Tad vismaz varbūt izstrādājiet likumdošanu tā, lai rokas nebūtu tik sasietas sporta skolu vadībām un treneriem," ieviest sistēmā izmaiņas rosināja Šēnhofs. "Lai viņiem tas risks nebūtu tik uzkrītošs iekrist un sameklēt piedzīvojumus. Kā jau es teicu, pat krimināla rakstura piedzīvojumus."

Taču šobrīd likumos nav nekādu juridisku šķēršļu papildus finansējumu no vecākiem piesaistīt likumīgā ceļā.

To uzsver arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

IZM Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule paskaidroja, ka piesaistītus papildu līdzekļus, saskaņā ar Izglītības likumu, var izmantot arī pedagogu materiālai stimulēšanai.

"Tieši tas pats attiecas arī uz vecāku līdzfinansējuma apmēru pašvaldību sporta skolās – to arī nosaka atbilstoši šiem saistošajiem noteikumiem. Noteikumos noteiktajai kārtībai," piebilda Mičule.

Sporta pedagogu minimālā atalgojuma likme par pilnu slodzi ir 790 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lai nopelnītu vairāk, daudzi strādā vairākos darbos, bet tas rada pārslodzi. Turklāt bieži vien neapmaksātu pārslodzi.

"No rīta strādā skolā par skolotāju vai bērnudārzā par sporta pasniedzēju, vai kādā sporta klubā. Pēcpusdienās un sestdienās, svētdienās darbs ir sporta skolās," treneru ikdienu raksturoja Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe.

Lai gan likums valstij to neuzliek par pienākumu, 2012. gada 22. oktobrī IZM ar sporta skolu direktoriem vienojās, ka, sākot ar 2016. gadu, valsts simtprocentīgi finansēs sporta pedagogu darba samaksu. 

Jau piecus gadus solījums netiek pildīts, lai arī tas ir fiksēts valsts Sporta politikas pamatnostādnēs.

"Ja pašvaldība mums iedod iztrūkstošo naudu darba algām, tad kaut kam pietrūkst. Vai nu inventāram, vai nometnēm, vai braucieniem uz turnīriem, vai kaut vai minimālās darba algas likmes palielināšanai," paskaidroja Zaļupe. 

IZM strauju treneru algu celšanu nesola, tāpat arī minimālās likmes nodrošināšanu. Kā vienu no risinājumiem ministrijā redz kritēriju celšanu sporta skolu akreditācijai, kas mazinātu finansējamo loku, līdz ar to ļautu pacelt algas. Taču tad papildus finansējums būtu jārod interešu izglītības jeb sporta pulciņu stiprināšanai, par ko nepriecātos pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt