Sadaļas Sadaļas

Pavasaris jaunatnei izmaina treniņu apstākļus brīvdabā, ar ierobežojumiem arvien jārēķinās

Bērnu un jauniešu sports ir valsts kopējās veselības mugurkauls nākotnē, kā arī jauno profesionāļu kalve, kur rodas nākamie lūši, porziņģi, ozoliņi, irbes vai verpakovski. Sporta skolu audzēkņiem patlaban atļauts trenēties tikai ārā – aukstajā laikā tas īpaši apgrūtinoši bijis iekštelpu sporta veidos, bet līdz ar silto laiku izkusis ledus un slidot vairs nevar hokejisti un daiļslidotāji. Pagaidām var tikai nojaust, kā ilgstoša specializēto iemaņu treniņu neesamība ietekmēs jauniešu spēju konkurēt nākotnē.

Aktuālais regulējums šobrīd paredz, ka sporta treniņi grupās var notikt tikai ārpus telpām ne vairāk kā desmit cilvēkiem, neskaitot treneri un sporta personālu. Telpās treniņi nenotiek. Tas nozīmē, ka iekštelpu sporta veidu pārstāvji ārā var trenēt fizisko sagatavotību vai spēlēt dažādas citas sporta spēles. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departaments, aktīvi komunicējot ar sporta skolām, allaž informējot par jaunajiem valdības lēmumiem ierobežojumu sakarā. 

Bērnu treniņos arvien jāievēro stingri ierobežojumiMārtiņš Kļavenieks

Sporta skolu treneru darba apjoms ir pieaudzis, jo jānodrošina gan attālinātais darbs, gan treniņi klātienē vairākām grupām. Tāpēc ministrijā izveidota darba grupa, kas izstrādā kritērijus, lai pedagogi, arī sporta treneri, varētu saņemt piemaksas. Tiek domāts arī par iespējamajiem scenārijiem ierobežojumu atvieglošanai.

IZM Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule pastāstīja, ka saņem organizāciju vēstules ar aicinājumiem atļaut individuālus treniņus telpās. Ministrijā strādā, lai sagatavotu risinājumus treniņiem telpās, konsultējoties ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC). Ierobežojumu mainīšanas iespējas nosaka epidemioloģiskā situācija valstī, atgādināja Mičule. 

Bērnu un jauniešu basketbola kluba „Basketbola klase” vadītājs Kristaps Kozlovskis marta pirmajā nedēļā Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda skarbu viedokli par to, kā treniņu ierobežošana ietekmēs nākotnes profesionāļus. Pēc Kozlovska teiktā,

privātos klubos 80–90% bērnu un jauniešu pēdējos četros mēnešos ir pazuduši, bet pašvaldību sporta skolās vairāk nekā puse nepiedalās treniņos ne attālināti, ne klātienē.

Sliktākā situācija esot 15–18 gadus veco jauniešu vidū, kur cerības uz profesionālo sportu ir atmestas. Kozlovskis bažījas, ka nebūs kam spēlēt jaunatnes čempionātos un tiek zaudēti nākamie talanti. Tajā pašā laikā Kozlovskis apgalvoja, ka treniņi notiek slepus.

"Man ir apliecinājumi, ka bērni trenējas nelegāli. Tie, kas netrenējas, tāpat savā starpā tusē," teica Kozlovskis. "Bērnu un jauniešu sportā uzskatu, ka jāievieš obligāts reģionālais princips. Tādās vietās, kur ir mazāk vai nav saslimšanas ar Covid, bērniem ir jāļauj iet uz treniņiem." 

Mičule gan Latvijas Radio sacīja, ka

par nelegāliem treniņiem vai ierobežojumu pārkāpšanu IZM neviena rakstiska sūdzība nav saņemta.

Neoficiāli izskan dažāda informācija, bet sporta skolas kopumā atbildīgi ievēro noteikumus, sacīja Mičule. Viņa piebilda, ka IZM gan nav represīva iestāde, lai katru dienu pārbaudītu treniņu atbilstību ierobežojumiem. 

Bažas par to, kādas pēc pāris gadiem būs Latvijas jauniešu izlases basketbolā, intervijā Valdim Valteram marta pirmajā nedēļā pauda arī bijušais pašmāju vīriešu izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis, kurš ikdienā strādā Ukrainā. Bagatskis bažījas, ka valdības lēmumu dēļ jau četrus mēnešus jaunieši nevar trenēties. Viņš ir pārliecināts, ka arī valstīs ar sliktāku Covid-19 situāciju bērniem ir iespēja trenēties.

Ne visas sporta skolas situāciju krāso sēru toņos. Liepājas florbola sporta skolas „Kurši” direktors Normunds Krūmiņš pastāstīja, ka šis laiks devis iespēju ievērojami uzlabot audzēkņu fizisko sagatavotību, kas būs labs pamats nākotnes panākumiem.

Ziemu florbolistiem Liepājā izdevies pārlaist ļoti veiksmīgi un treniņus klātienē apmeklē vairāk nekā 70% jauno sportistu,

atzina Krūmiņš. No Olimpiskā centra manēžas florbolisti pārcēlušies uz Liepājas 6. vidusskolas stadionu, kur ir perfekti apstākļi, lai darbotos jebkuros laikapstākļos. Lai arī lielajā salā turēt florbola nūju rokās bijis grūti un ziema nebija labākais laiks individuālo prasmju attīstīšanai, darbošanās ārā ir daudz vērtīgāka par vaimanāšanu, ka viss ir slikti un neko nevar darīt, uzsvēra Krūmiņš. Viņš atzina, ka, iespējams, kāda paaudze ir upurēta bez iespējām gadu spēlēt zālē, toties ir ieguldīts citā paaudzē, kas dos rezultātus pēc vairākiem gadiem. 

Pagaidām nav pamata domāt, ka drīzumā valdība varētu lemt atvieglot ierobežojumus sporta treniņu regulējumā. IZM Sporta departamentā pauž, ka bažīgus un ļoti piesardzīgus dara aizvien straujāk Latvijā izplatījies Covid-19 britu celms, kas ir ievērojami lipīgāks. Tas nozīmē, ka vēl kādu laiku būs jāpaliek pie esošajiem ierobežojumiem vai pat jāievieš kas kardinālāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt