Sporta veidiem Latvijā efektīvākai potenciāla sasniegšanai nepieciešams noteikt prioritātes valsts finansējuma saņemšanai, uzskata Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" aptaujātie eksperti. Lietpratējiem gan ir atšķirīgi viedokļi, vai būtu jānosaka prioritāri sporta veidi, vai pareizāks risinājums būtu izstrādāt stingru kritēriju kopumu, kas noteiktu iespējas saņemt valsts finansiālu atbalstu, taču abas pieejas praktiski nozīmētu sporta veidu ranga tapšanu.
Sports / Sporta politika
Nepietiekama valsts finansējuma apstākļos sporta organizācijām palīdzētu izmaiņas nodokļu sistēmā, kas ļautu katrai personai noteiktu procentu nodokļos maksājamās naudas novirzīt izvēlētajam mērķim, vēstulē Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pauda volejbola treneris Māris Vensbergs, kurš iepriekš sportista karjerā spēlējis arī Latvijas valstsvienībā.
Sporta dzīve Latvijā ir atgriezusies ierastākā ritmā, arvien ievērojot pandēmijas dēļ noteiktos dažādos ierobežojumus. Valdošās koalīcijas partneri ir iezīmējuši piecus miljonus eiro sportam, lai nozare veiksmīgāk atkoptos pēc koronavīrusa pandēmijas, un Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) trešdien vienojās, kā pašlaik vēl nepiešķirto naudu varētu sadalīt.
Sporta joma Latvijā pēc koronavīrusa pandēmijas atkopsies lēni. Valdošās koalīcijas partneri sportam iezīmējuši piecus miljonus eiro, ko attiecīgās organizācijas drīkstēs lietot iepriekš paredzētiem mērķiem, tai skaitā arī sporta infrastruktūras atbalstam. Piemēram, Olimpiskajam centram Rīgā, kam nepieciešami apmēram 300 tūkstoši eiro, lai nebankrotētu.
Krīzes laika sporta problēmu darba grupas sanāksmē trešdien vairāk nekā desmit dažādu federāciju, pasākumu vadītāju un sporta būvju īpašnieki vienojās, ka līdz ar paredzamajām ārkārtējās situācijas beigām Latvijā pēc 9.jūnija varētu notikt vairāku veidu sacensības ar noteiktu dalībnieku skaitu. Tiesa, šis ieteikums spēkā stātos tikai ar nosacījumu, ka koronavīrusa izplatība Latvijā neaugs plašumā.
Pandēmijas apstākļos prāvākos mīnusus Latvijas lielākajām sporta spēļu federācijām rada atceltie vai pārceltie sporta pasākumi, jo izpaliek ieņēmumi no sponsoriem, biļešu pārdošanas, atsevišķos gadījumos arī televīzijas pārraižu tiesībām. Federāciju vadītāji Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" atzina, ka sarežģītajā situācijā cer saņemt palīdzību, paļaujoties gan uz starptautiskajām federācijām, gan lielākajai daļai cerot arī uz valsts struktūru atsaucību.
Pēc ārkārtējās situācijas pagarināšanas un jaunu rekomendāciju izstrādāšanas sporta objektos nav vienkārši atsākt sporta nodarbības, tostarp arī 27 tūkstošu kvadrātmetru plašajā Olimpiskajā centrā Rīgā. Kopš 12.maija ar sportu drīkst nodarboties arī iekštelpās, tomēr reti kura sporta iestāde ir atsākusi darbu.
Arī pandēmijas apstākļos ir jāievēro godīgas spēles principi, un sacensības cīņā par tituliem var risināties tikai apstākļos, kur visiem dalībniekiem ir vienādas starta iespējas, pirmdien Latvijas Televīzijā teica Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.
Valdības pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju ļaus no 12. maija rīkot organizētus treniņus, bet sacensības arvien būs aizliegtas. Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio pastāstīja, ka sacensības labvēlīgā epidemioloģiskā situācijā varētu atsākties maija beigās vai jūnija sākumā.
"Daugava" stadionā ir sākta 2021.gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās ledus halles būvniecība, otrdien informēja VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"". Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai maijā to varētu izmantot pasaules hokeja čempionāta norisēs.
Valsts nodrošinātu finanšu atbalstu ziemas sporta veidos nākamajā sezonā saņems piecu sporta veidu atlēti, kas pārstāv kamaniņu sportu, bobsleju, skeletonu, ātrslidošanu un biatlonu, otrdien informēja Latvijas Olimpiskā vienība (LOV). LOV dalībnieku sapulce izvērtēja ziemas sporta veidu sportistu sasniegumus un nosauca vienības sastāvus 2019./2020.gada sezonai.
Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā dīkstāvē ir visi valsts nozīmes sporta centri jeb olimpiskie centri. To ledus hallēs laukumu tagad klāj vien betons, baseinos nav ūdens, bet telpas ir tukšas. Olimpisko centru pārstāvji situāciju raksturo kā kritisku un neziņas pilnu, jo pagaidām valsts atbalsts un izpratne par šo sporta bāzu situāciju esot zemā līmenī. Dažāda ir arī olimpisko centru darbinieku pieredze, piesakoties dīkstāves pabalstiem.