Sadaļas Sadaļas

Ministrs: Vakcinācija pret Covid-19 uzņem apgriezienus; janvāra beigās vakcīnu var pietrūkt

Ārstniecības iestāžu darbinieku vakcinācija pret Covid-19 Latvijā uzņem apgriezienus. To preses konferencē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), norādot, ka iepriekšējās divās dienās sasniegts līdz šim lielākais vakcinēto mediķu skaits. Iespējams gan, ka janvāra beigās vakcīnu pietrūks un uz laiku izveidosies mediķu rinda pēc vakcīnas.

ĪSUMĀ:

  • Mediķi piesardzīgi par jaunajām vakcīnām; Imunizācijas valsts padome kliedē bažas.
  • Pret Covid-19 vakcinētās mediķes: blakusparādību nebija; aicina citus vakcinēties.
  • Janvāra beigās var pietrūkt vakcīnu mediķu vakcinācijai pret Covid-19, pieļauj ministrs.
  • Februārī būs vakcīnu papildu piegādes, cer uz "AstraZeneca" vakcīnām.
  • Pēc mediķiem vakcinēs sociālās aprūpes iestādes klientus un darbiniekus. 
  • Martā plānots sākt masveida iedzīvotāju brīvprātīgu vakcināciju.
  • Tālab iecerēts mobilizēt medicīnas personālu, tostarp ginekologus, zobārstus.
  • Pavļuts: Pāragri runāt par valsts vadītāju iespējami drīzu vakcināciju.
  • Ministrs uzskata, ka priekšrokai vakcinācijā būtu jābūt sabiedrības līderiem.

Mediķi piesardzīgi

Ministrs preses konferencē atgādināja, ka iepriekšējie vakcinācijas tempi nebija apmierinoši. Taču otrdien ziņots par rekordlielu iepriekšējā dienā vakcinēto skaitu – 1312, bet šīs dienas dati rāda, ka vakcinēto skaits otrdien bijis vēl lielāks – 1592 cilvēki. Līdz ar to Latvijā līdz šim vakcinēti 9899 mediķi.

Tostarp uzlabojies vakcinācijas temps Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur gada beigās vien 10% mediķu bija gatavi vakcinēties. Līdz šai dienai Daugavpils slimnīcā vakcinētas kopumā 180 personas, no kurām 112 bija Daugavpils slimnīcas darbinieki, bet pārējie citu medicīnas iestāžu pārstāvji. 105 personas gaida rindā uz vakcīnu, no kurām vien 17 ir slimnīcas darbinieki, preses konferencē atzina slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

Arī mediķi ir piesardzīgi, uzdod jautājumus par jaunajām vakcīnām un bīstas no nezināmā – jaunā tipa mRNS vakcīnas.

Grib nogaidīt un redzēt, vai visiem veicas labi un vai vakcinētajiem viss ir kārtībā. Varbūt ir vēlme pēc citas vakcīnas – ne tikai Pfizer", bet pēc "Astra Zeneca". Un ir bažas par tās darbību, kas satur mRNS un vai tā neiejaucas mūsu ģenētiskajā materiālā. Mēs zinām, ka tā nenotiek, bet bažas un raizes pastāv. Tas ir tas, ko es esmu dzirdējusi," stāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas ārste Renāta Klagiša.

Un šaubās ne tikai Daugavpilī. Arī Bērnu slimnīcā mediķi apmulsuši brīdī, kad viņiem piedāvāta otrdien, 12. janvārī, atvestā "Moderna" vakcīna – daļa vēlējusies saņemt iepriekš atvesto "Pfizer" vakcīnu.

"Tas ir radījis nelielu apmulsumu, bet tas ir tāpēc, ka nepietiek informācijas par vakcīnas darbību un sastāvu,

bet es  gribu kliedēt šīs bažas. Vakcīna ir tikpat laba, tikpat iedarbīga un tikpat droša kā "Pfizer" vakcīna,"

sacīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Jaunajam zinātnes atklājumam biežāk uzticas jaunie ārsti – tajā skaitā divas otolaringoloģes no Daugavpils reģionālās slimnīcas – Klagiša un Jūlija Starinska. Viņas vakcinējās jau 30. decembrī ar ''Pfizer'' vakcīnu un ar savu piemēru iedrošina arī kolēģus.

"Mums nebija ne biežāko, ne retāko blakusparādību, ne noguruma, ne temperatūras. Turpinām strādāt un jūtamies arī emocionāli stipri labāk. Tomēr ir tāda sajūta, ka ir aizsardzības līmenis augstāks. Ne tikai, ka ir respirators, bet arī tas, ka mūsu imūnā sistēma ir iedarbināta, strādā un sargā mūs," teica Klagiša.

Līdzīgi izteicās Starinska: "Man nebija nekādu blakusparādību, un es ļoti gaidu otro devu. Ļoti gribu, lai mans antivielu titrs būtu augstāks.

Es stāstu arī saviem kolēģiem un pacientiem, ka esmu vakcinēta, un es aicinu arī savus pacientus vakcinēties."

Daudzi kolēģi, jautājot, kā vakcinētie jūtas, pauž izbrīnu, kāpēc vakcināciju sāk ar mediķiem. Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzdotos jautājumus daļēji saistīja ar informatīvo telpu un norādīja, ka izejai no pandēmijas ir vien divas izvēles – karantīna, kas grauj ekonomiku, vai vakcinācija.

"Mēs jau vasarā redzēsim, cik atšķirīga situācija izveidosies vairākās valstīs pasaulē – būs valstis, kur vakcinācijas aptvere būs lielāka. Tajās valstīs būs atvieglojumi, ekonomika uzplauks. Būs valstis, kur cilvēki turpinās slimot," klāstīja Perevoščikovs.

Veselības ministrijā (VM) norādīja, ka, redzot kolēģu piemēru, arvien vairāk mediķu piesakās vakcinācijai

Vakcīnu var pietrūkt

Veselības ministrs atzīmēja, ka atbilstoši vakcinācijas plānam Latvijā paredzēts vakcinēt kopumā ap 30 000 ārstniecības personu. (vienai personai nepieciešamas divas vakcīnu devas).

Ministrs atzina, ka pavisam drīz pienāks tas brīdis, kad būs izlietotas visas Latvijai piegādātās vakcīnas. Šāds brīdis varētu būt janvāra beigās, kad arī uz laiku varētu izveidoties mediķu rinda pēc vakcīnas. 

Latvija līdz šim kopumā trīs piegādēs saņēmusi 30 225 "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu devas, bet otrdien saņemtas pirmās ražotāja "Moderna" vakcīnas – kopumā 1200 vakcīnu devas. Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju nedēļā no 25. janvāra plānots saņemt vēl 2000 "Moderna" vakcīnas devas. Tātad janvārī varēs vakcinēt aptuveni 17 000 mediķu.

Nākamās vakcīnu piegādes plānotas februārī. Saskaņā ar VM informāciju nedēļā no 8. februāra Latvija saņems 5000 "Moderna" vakcīnu devas, bet nedēļā no 22. februāra – vēl 1600 devas. Lielākās cerības tiek liktas uz "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes izstrādātajām vakcīnām, kas pieteiktas reģistrācijai Eiropas Savienībā, atgādināja veselības ministrs, izsakot cerību, ka pirmā šo vakcīnu "lielā krava" Latviju sasniegs februārī.

Ministrs apgalvoja, ka pašreizējā vakcinācijas pret Covid-19 jauda ir pietiekama un Latvijas lielās slimnīcas nav teikušas, ka trūkst vakcinācijas jaudu. "Ir citādāk, ka pieraksts [uz vakcinēšanos] nav bijis pilns," sacīja Pavļuts,

atgādinot, ka pēc mediķu vakcinācijas plānots vakcinēt sociālās aprūpes iestāžu darbiniekus un klientus, kā arī citus iedzīvotājus atbilstoši Covid-19 vakcinācijas plānā noteiktām prioritārām grupām.

Jautāts par iespējami drīzu tautas līderu vakcināciju, Pavļuts sacīja: laikā, kad Latvijai ir pieejams tik neliels vakcīnu skaits, ir pāragri runāt "par tādu sistemātisku arī valsts vadītāju vakcinēšanu".

"Priekšnoteikums, lai to varētu risināt, ir pabeigt mediķu vakcināciju, uzsākt sociāli neaizsargātās sabiedrības daļas vakcināciju, saņemt lielas kravas, un tad mēs varam diskutēt par to, vai tajās pirmajās kritisko darbinieku grupās – policisti, ugunsdzēsēji un citi dienesti –, ir iekļaujami arī valdības pārstāvji. Par šo es esmu gatavs diskutēt," teica Pavļuts.

Vienlaikus viņš rosināja vērtēt iespēju iespējami drīz vakcinēt citu sabiedrības grupu – sabiedrības līderus.

"Mums ir arī cita līderu grupa. Tie ir neapstrīdamās autoritātes, cilvēki, kas nozīmē ļoti, ļoti daudz visai Latvijas sabiedrībai un kuru nozīme mūsu valstī un tās vēsturē ir nepārvērtējama. Es personīgi atbalstītu šo cilvēku vakcināciju,

bet, protams, lielākais izaicinājums, kā nonākt līdz lēmumam, kuri cilvēki tie būtu, kuri ir pelnījuši un kuri ne. Domāju, ka arī par to būtu nepieciešams diskutēt sabiedrībai un vienoties par to," teica ministrs.

Ministrs atzina, ka viņš mikroblogošanas vietē "Twitter" otrdien, kad Raimonds Pauls svinēja 85 gadu jubileju, par šo iespēju ir ievietojis aptauju:

Pēc tam, kad Latvijā sāksies masveida brīvprātīga vakcinācija, būt nepieciešamas citas – daudz lielākas vakcinēšanas – jaudas. Latvija līdz šim vakcinējusi nepilnus 10 000 iedzīvotāju pret Covid-19, bet no marta vakcinācijas jauda būtiski jāpalielina – jābūt spējīgiem vakcinēt 100 000 iedzīvotāju nedēļā, sacīja ministrs, norādot, kas tas prasīs būtiski pārkārtot līdzšinējo darbu.

Ministrs ir pārliecināts, ka vakcinēšanas procesā iespējams iesaistīt daudz lielāku medicīnas personālu. "Nāksies mobilizēt visus profesionāļus, kas var šo vakcināciju veikt," klāstīja Pavļuts.

Vakcinācija nenotiks tikai vakcinācijas kabinetos, un šajā procesā plānots iesaistīt zobārstus, veterinārārstus, ginekologus un citus medicīnas profesijas pārstāvjus, kas būtu gatavi to darīt.

"Mums stāv priekšā milzīgs darbs," teica ministrs. 

KONTEKSTS:

Kopš 2020. gada rudens sākuma Latvijā turpinās strauja Covid-19 izplatība, un slimnīcās pieaug stacionēto pacientu skaits. 10. decembrī valdība nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tāpat Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma pagarināt novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vispirms līdz 11. janvārim, apstiprinot papildu ierobežojumus un pagarinot skolēnu Ziemassvētku brīvlaiku, bet vēlāk atkārtoti lēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz 7. februārim, bet ierobežojumus Covid-19 infekcijas mazināšanai – vēl līdz 25. janvārim.

Lai mazinātu Covid-19 izplatību Jaungadu svinību laikā, valdība vienojās, ka no 30. decembra brīvdienās Latvijā tiks ieviesta “brīvdienu mājsēde”. Līdz 25. janvārim nedēļas nogalēs no plkst. 22.00 līdz 5.00 jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.

Savukārt pēc otrdienas, 12. janvāra, valdības sēdes ministrs paziņoja: lai nodrošinātu sekmīgu masveida Covid-19 vakcinēšanos, izveidos brīvprātīgās vakcinēšanās projektu, kura ietvaros veidos īpašu biroju. Plaša mēroga brīvprātīga iedzīvotāju pašpieteikšanās vakcinācijai tiks sākta, tiklīdz to ļaus tehniskās iespējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt