ĪSUMĀ:
- Ārkārtas situācija veselības aprūpē paātrina lēmumu pieņemšanu; ir plašākas iespējas rīkoties ar resursiem.
- Vairākas slimnīcas nodrošinās papildu gultasvietas Covid-19 pacientiem.
- Ārkārtas medicīniskā situācija atvieglo medicīnas personāla pārkārtošanu.
- Slimnīcas individuāli atteiksies no plānveida pakalpojumiem, kurus iespējams atlikt.
Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, tātad piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Tāpat būs iespējams citādāk plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama. Šāds juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas procesu.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka ārkārtas situācija dod iespēju likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām, lai lielākajām slimnīcām būtu vieta uzņemt smagāk slimos.
Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tiek veidotas īpašas sadarbības teritorijas ar koordinatoriem, lai būtu informācija par slimnīcu ieviestajiem ierobežojumiem.
Papildu gultasvietas Covid-19 pacientiem apņēmušās nodrošināt vairākas slimnīcas.
Aizkraukles slimnīca ir gatava atvērt 40 Covid-19 pacientu gultas, Ludzas medicīnas centrs – 30, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīca – 16 Covid-19 pacientu gultas. Jau iepriekš lemts par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības lielāku iesaisti, valdībai piešķirot nepieciešamo finansējumu 15 gultasvietu izveidei. Arī slimnīcas, kur šobrīd tiek stacionēti Covid-19 pacienti, turpina pārprofilēt esošās gultasvietas, pielāgojot tās Covid-19 pacientu aprūpei.
Ceturtdienas operatīvie dati liecina, ka Covid-19 gultasvietu noslodze ir sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) Covid-19 noslodze sasniegusi pat 90%.
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits turpina pieaugt un nekas neliecina par pretējo. Ar Covid-19 slimo arī veselības aprūpē strādājošie, un trūkst ārstniecības personu Covid-19 slimnieku aprūpei. Izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā ir brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.
Valsts operatīvo medicīnisko komisiju nevada un tajā nepiedalās politiķi – tās sastāvā ir nozares pārstāvji, slimnīcu vadītāji, praktiķi. Pēc Viņķeles teiktā, komisijai ir tiesības nepieciešamības gadījumā izsludināt ārkārtas situāciju medicīnas un veselības aprūpes jomā, un tam nav vajadzīgs valdības akcepts.
RAKUS vadītājs Imants Paeglītis žurnālistiem norādīja, ka ārkārtas situācija nozarē ir svarīga, lai varētu pieņemt lēmumus darbinieku nodrošināšanā.
Paeglītis minēja, ka ārkārtas situācija nepieciešamības gadījumā ļaus darbiniekus atsaukt no atvaļinājumiem, kā arī veselības aprūpes darbinieki varēs likumīgi strādāt brīvdienās.
Tāpat RAKUS vadītājs skaidroja, ka arvien vairāk tiks izvērtēta plānveida pakalpojumu nepieciešamība, norādot, ka slimnīca centīsies pārlikt plānveida pacientu stacionēšanu uz pēc iespējas vēlāku laiku.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem slimnīcās ārstējas vairāk nekā 700 Covid-19 pacientu, gandrīz pussimts – smagā formā. Veselības ministre atzinusi, ka kopējā kapacitāte pieļauj līdz 1000 gultām Covid-19 pacientiem. Plānveida palīdzību un ambulatoro palīdzību slimnīcas cer noturēt un saglabāt, lai gan nākas novērot, ka pacienti uz plānveida pasākumiem drošības apsvērumu dēļ neierodas.
Ārkārtas situācijas laikā medicīnā turpinās nodrošināt neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā izmeklējumus un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts.
Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā atkārtoti noteikta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 2021. gada 11. janvārim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu. Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, valdība otrdien, 1. decembrī, nolēma arī uz laiku visās slimnīcās ierobežot plānveida pakalpojumus stacionārā un dienas stacionārā.
Valdība šonedēļ atvēlēja vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas Covid-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu papildu nepieciešamo aprīkojumu. Plānota 52 jaunu gultasvietu izveide, kā arī 695 pielāgošana un papildu aprīkošana.
